Braže: ar ES budžeta komisāru panākta kopīga izpratne par nepieciešamību stiprināt atbalstu Latvijas drošībai
2026. gada 12. jūnijā ārlietu ministre Baiba Braže un satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis Rīgā tikās ar Eiropas Savienības (ES) komisāru budžeta, krāpšanas apkarošanas un publiskās pārvaldes jautājumos Pjotru Serafinu (Piotr Serafin), lai pārrunātu Latvijas prioritātes sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2028.–2034. gadam. Tikšanās vērsta uz kopīgas izpratnes radīšanu par atbalstu drošībai un aizsardzībai, atbalstu ES austrumu robežas valstīm, tiešmaksājumiem lauksaimniekiem, konkurētspējas stiprināšanu un stratēģiskās infrastruktūras atbalstīšanu.
“Latvijai ir būtiski, lai nākamais ES daudzgadu budžets atspoguļotu jauno drošības situāciju Eiropā. Krievijas agresija pret Ukrainu un pieaugošie apdraudējumi pie ES austrumu robežas prasa atbilstošu Eiropas līmeņa atbildi. Sarunā ar komisāru pastāvēju uz nepieciešamību stiprināt atbalstu ES austrumu robežas reģioniem, nodrošināt finansējumu stratēģiski nozīmīgai infrastruktūrai un tiešmaksājumiem lauksaimniekiem,” uzsvēra B. Braže.
Savukārt satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis akcentēja stratēģiskās infrastruktūras attīstīšanas nozīmīgumu: “Šovasar satiksmes jomā ir jāpieņem lēmums – par turpmāko Rail Baltica projekta virzību. Tādēļ šodien, tiekoties ar ES budžeta komisāru, norādīju, ka Eiropas Komisijas nepārtraukts atbalsts ir ārkārtīgi svarīgs šī projekta realizācijā. CEF (Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments) ir jāpaliek par galveno finansēšanas instrumentu projekta īstenošanai. Latvija atrodas uz ES un NATO austrumu robežas, kur transporta infrastruktūrai ir kritiski svarīga nozīme Eiropas kolektīvajā drošībā.”
Tikšanās laikā ministri pauda atzinību Eiropas Komisijas iniciatīvām, kas vērstas uz ES austrumu pierobežas reģionu atbalstu, vienlaikus norādot, ka esošie instrumenti pilnvērtīgi neatspoguļo drošības izaicinājumu ietekmi uz ekonomisko attīstību, investīciju piesaisti un konkurētspēju. B. Braže uzsvēra nepieciešamību nākamajā daudzgadu budžetā paredzēt mērķētu atbalstu dalībvalstīm, kuras robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju.
Tāpat īpaša uzmanība tika pievērsta finansējumam drošībai un aizsardzībai, tostarp ES ārējās robežas aizsardzībai un noturības stiprināšanai pret hibrīdajiem apdraudējumiem. Ārlietu ministre norādīja, ka ieguldījumi ES ārējās robežas aizsardzībā ir ieguldījumi visas Eiropas drošībā, tādēļ tiem jāatspoguļojas arī ES budžeta prioritātēs.
Puses pārrunāja arī nepieciešamību nodrošināt pietiekamu finansējumu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā, tostarp projekta Rail Baltica īstenošanai, militārās mobilitātes attīstībai un enerģētikas infrastruktūras noturības stiprināšanai.
Sarunā ārlietu ministre uzsvēra, ka Latvijai būtiska ir arī taisnīga lauksaimniecības tiešmaksājumu sistēma. Latvija turpinās iestāties par tiešmaksājumu izlīdzināšanu, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visu dalībvalstu lauksaimniekiem.
Pārrunājot Eiropas Konkurētspējas fonda izveidi, B. Braže akcentēja nepieciešamību paredzēt iekļaujošus piekļuves nosacījumus, kas ņemtu vērā investīciju vides izaicinājumus valstīs, kuras tieši ietekmē drošības apdraudējumi. Latvijas ieskatā fondam jāveicina ekonomiskā izaugsme un inovācijas visā Eiropas Savienībā, tostarp austrumu robežas reģionos.
Vienošanos par nacionālo pozīciju ES budžeta sarunās ir panākusi Ārlietu ministrija, konsultējoties ar nozaru ministrijām, asociācijām, uzņēmējiem, NVO un citiem sadarbības partneriem. Latvijas prioritātes sarunās par ES daudzgadu budžetu 2028.–2034. gadam ir pietiekams finansējums drošībai un aizsardzībai, papildu atbalsts ES austrumu robežas valstīm, taisnīgi tiešmaksājumi lauksaimniekiem, finansējums stratēģiskās infrastruktūras projektiem un konkurētspējas stiprināšana visā Eiropas Savienībā, īpašu uzmanību pievēršot dalībvalstīm un reģioniem, kurus tieši ietekmē drošības apdraudējumi.
Foto: Mairis Matisons, Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Tuvākajās dienās saglabāsies lietains laiks, un karstums nav gaidāms
Nedēļas izskaņā un jaunajā darba nedēļā debesis bieži klās mākoņu sega, kas daudzviet valstī atnesīs lietu un lokāli arī pērkona negaisu. Vējš pārsvarā pūtīs lēni, un maksimālā...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai ieviesīs 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākLatvijas Nacionālajā dabas muzejā norisināsies izstāde “Peonijas 2026”
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 18. līdz 21. jūnijam norisināsies izstāde „Peonijas 2026”. Izstādē būs eksponētas turpat 200 šķirņu peonijas, kas lielā rūpībā izaudzētas Elitas...
Lasīt tālākBūtiski pieaudzis sabiedrības novērtējums par Latvijas tiesu sistēmas neatkarību
Eiropas Komisija šā gada 4. jūnijā publicēja 2026. gada pārskatu par tiesiskuma rādītājiem Eiropas Savienības dalībvalstīs (EU Justice Scoreboard), kas izdots jau četrpadsmito reizi. Šajā...
Lasīt tālākŠonedēļ bez lietus mākoņiem neiztiksim – daudzviet līs stipri
Šīs nedēļas sākumā Latvijas teritorijā laikapstākļus nosaka ciklona centrs, kas šķērso valsts austrumus, kā rezultātā pirmdien intensīva nokrišņu zona sāks virzīties no dienvidaustrumiem...
Lasīt tālākUzmanību: telefonkrāpnieki uzdodas par Rīgas Sociālā dienesta darbiniekiem
Rīgas Sociālais dienests informē, ka iedzīvotāji saņēmuši zvanus no personām, kas uzdodas par dienesta darbiniekiem un krievu valodā mēģina iegūt personas un bankas datus. Rīgas Sociālais...
Lasīt tālākNedēļa noslēgsies ar vasarīgi siltu laiku, bet ciklona ietekmē gaidāmi arī konvektīvi procesi
Nedēļas izskaņā būs vasarīgi silts laiks, gaisam daudzviet iesilstot virs +20°. Piektdien un sestdien daudzviet gaidāmi nokrišņi, vietām izveidosies arī gubu lietus mākoņi - gaidāms negaiss,...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākPar NEPLP priekšsēdētāju ievēl Aurēliju Ievu Druvieti un priekšsēdētāja vietnieci – Ievu Kalderausku
Padomes locekļi ar vienas balss pārsvaru par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju ir ievēlējuši līdzšinējo NEPLP priekšsēdētāja vietnieci Aurēliju...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālāk