• Rīga
    Mostly cloudy
    3°C
     
31/08/2011, Kategorija: Bizness, Ekonomika

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs (LTVC) prognozē, ka Latvijā gaidāms eļļas, sviesta, siera, piena, maizes un kafijas cenu kāpums. Nepalielināsies vienīgi kakao, rīsu un cukura cenas.

LTVC direktore Ingūna Gulbe norādīja, ka pārtikas cenu pieauguma iemesls ir pasaules globālās importa kopējās vērtības palielinājums. «Jau kādu laiku runājam par pārtikas cenu kāpumu, un tam iemesls ir pasaules globālā importa kopvērtības palielinājums – visu laiku pasaulē palielinās tirdzniecība, imports ar katru gadu kļūst lielāks, jo lielās valstis pērk vairāk, un tā ražošana neiet līdzi patēriņam,» stāstīja I. Gulbe. Šogad tiek prognozēts globālā importa pieaugums 21% apmērā – no 1060 miljardiem līdz 1289 miljardiem ASV dolāru. Kā galvenos cēloņus importa vērtības pieaugumam viņa minēja importētās produkcijas apjoma palielinājumu, straujo cenu pieaugumu, ASV dolāra kursa krišanos un galveno importētājvalstu – Ķīnas, Indijas – ekonomikas izaugsmi.

Graudu cena cels maizes cenu

Lai gan šogad pasaules tirgū gaidāma graudu rekordraža, pēc LTVC vērtējuma, nav gaidāms graudu cenu samazinājums. «Tirgus joprojām ir saspringts. Ņemot vērā to, ka iepriekšējos gados tika iztukšotas visas graudu rezerves, šogad tās būs jāatjauno. Tas nozīmē, ka graudu pārpalikums nav gaidāms,» prognozēja I. Gulbe. Pēc viņas rīcībā esošās informācijas, šobrīd kviešu cenas par aptuveni 50 procentiem pārsniedz pagājušā gada līmeni, ASV pat par 50 līdz 75 procentiem.

I. Gulbe pieļāva, ka graudu un miltu cenu kāpumu maizes ražotāji izmantos kā iemeslu, lai paaugstinātu savas produkcijas cenu. «Tiešas saistības starp graudu un maizes cenu izmaiņām Latvijā nav. Taču tādas nav arī citur pasaulē. Maizes kukulīša cenā graudu izmaksas ir vien 10 procenti, pārējais – dažādas piedevas un ražošanas resursi, kuru cenas arī ir kāpušas. Maizes cepēji kādu laiku spēj akumulēt izmaksu kāpumu, taču līdz noteiktai robežai,» stāstīja LTVC direktore.

Griķus sadārdzināja ažiotāža

Pēc pagājušā gada ažiotāžas ar griķiem, kas to cenu uzcēla nebijušos augstumos, šogad griķu cenai vajadzētu samazināties, uzskata I. Gulbe. Turklāt arī pagājušajā gadā Latvijā neesot bijis objektīvs pamats šā pārtikas produkta sadārdzinājumam. «Cenu kāpuma galvenais iemesls bija mākslīgi uzturētā versija par Krievijas un Ukrainas deficīta ietekmi uz Latviju. Īstenībā ar Krieviju un Ukrainu nekāda griķu ārējā tirdzniecība nenotiek. Latvijas griķu importu apmēram 0,6 līdz 1,3 tūkstošu tonnu apmērā pārsvarā nodrošina Lietuva. Latvijā griķu ražošanas apjomi svārstās ap 10 000 tonnu, un parasti ar šo daudzumu pietiek vietējam patēriņam. Turklāt Latvija ik gadu arī eksportē griķus. Šogad Ukrainā tiek prognozēts pat griķu pārpalikums, savukārt griķu iepirkuma cenas Krievijā šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir 1,5 līdz 2 reizes zemākas,» stāstīja I. Gulbe. Vai arī Latvijas veikalos griķi maksās divas reizes lētāk, viņa šaubījās. «Ja tirgotāji griķus ir iepirkuši par iepriekšējā gada augstajām cenām, diez vai viņi būs gatavi nolaist cenu un pārdot tos zem iepirkuma cenas.» Latvijā griķu vākšana šogad vēl nav sākusies, tāpēc ir pāragri prognozēt šā gada kopražu.

Izstrādājumi kļuvuši lētāki

LTVC rīcībā esošā informācija liecina, ka kopš pagājušā gada vasaras piena un no tā gatavoto produktu cenas Latvijā ir kāpušas ar katru mēnesi un tikai šā gada jūlijā un augustā cenu kāpums šajā produktu grupā ir apstājies. I. Gulbe gan atzina, ka atsevišķiem piena produktiem, piemēram, produktiem, kurus apzīmē ar vārdu izstrādājums, cenas ir nedaudz samazinājušās. Diemžēl nākotnes prognozes pircējiem nav visai iepriecinošas – pilnpiens, sviests un siers kļūs dārgāks. Vienīgi skābpiena produktu cenas varētu palikt pašreizējā līmenī vai nemainīties. Piena produktu cenas kāpa ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Sviesta un siera cenas pasaules tirgū palielinājušās vidēji par 3 procentiem. «Gada sākumā piena produktu cenas strauji palielinājās, pieaugot Āzijas importa pieprasījumam, taču eksportētājvalstu piedāvājums bija ierobežots. Gada sākumā FAO cenu indekss palielinājās, maijā pārsniedzot iepriekšējā gada maija līmeni par 10,5%, un dažu produktu cenas pārsniedza pat 2007. gada maksimumu,» uzsvēra I. Gulbe.

Dārgais cukurs no ārzemēm

Jau četrus gadus Latvijā cukuru vairs neražo. Veikalos ir nopērkams lielākoties Lietuvā, Polijā, Dānijā vai Zviedrijā ražots cukurs, un līdz ar to mūsu valsts ir pilnībā atkarīga no šā pārtikas produkta importa. I. Gulbe prognozē, ka cukura cena pasaulē samazināsies. «Pateicoties rekordražām Brazīlijā un Taizemē, šogad cukura ražošana pasaulē palielināsies par 6% un pirmo reizi kopš 2008. gada ražošana pārsniegs patēriņu. Cukura cenas no 2011. gada sākuma augstajiem līmeņiem pazemināsies,» prognozēja I. Gulbe.

Kartupeļus šogad vāc peldkostīmos

Latvijā ir sākusies kartupeļu vākšanas sezona. Aizvadītās brīvdienas bija tik siltas, ka daudzi kartupeļu lasītāji bija ģērbušies kā pludmalē – peldkostīmos un saules cepurēs. I. Gulbe pieļāva, ka iepriekšējo ilgstošo lietavu dēļ Latvijā kartupeļi šogad tomēr varētu glabāties slikti. Pēc LTVC vērtējuma, kartupeļu un sakņaugu cenas kopumā pēdējo gadu laikā nepalielinās. Atkarībā no vecās ražas piedāvājuma izbeigšanās pavasarī un vasaras sākumā veidojas cenu «smailes», kuras izzūd pēc jaunās ražas piedāvājuma ienākšanas tirgū. Vienlaikus zemnieki Spānijā ir noraizējušies, ka šogad kartupeļu cena varētu būt rekordzema – 3 eirocenti kilogramā, jo jau šobrīd, kad visa raža vēl nav novākta, tie maskā vien 15 eirocentus kilogramā.

Kafijas cena kāpj

Savukārt grauzdētas kafijas mazumtirdzniecības cenas šogad ievērojami pārsniedz iepriekšējā gada attiecīgo periodu līmeni. Piemēram, ASV cenas šogad ir par 30% augstākas nekā pērn. Rietumeiropas un Dienvideiropas valstīs cenu pieaugums nepārsniedz 10%. Skandināvijas valstu palielinājums sasniedz 40%. Ņemot vērā Latvijas lielos importa apjomus no Skandināvijas, arī Latvijā kafija ir kļuvusi ievērojami dārgāka. Pēc LTVC aplēsēm, kafijas cenu palielinājums Latvijā pārsniedzis 30 procentus.

«Pasaules tirgū kafijas cenas ir augstas, jo, palielinoties pieprasījumam tādos jaunos lielos tirgos kā Indonēzija, Indija un Ķīna, piedāvājumu ierobežo ekstrēmi laika apstākļi. Turklāt tieši šobrīd liela ietekme ir biržas spekulācijām, jo pamatpreču tirgi vienmēr piesaista fondu interesi periodos ar zemām centrālo banku procentu likmēm,» skaidroja I. Gulbe.

Spekulācijas ar kakao

Kakao cenas šobrīd ir sasniegušas augstāko līmeni pēdējo 33 gadu laikā. «Tā galvenais cēlonis ir brokeru spekulatīvās aktivitātes Londonas biržā. Tomēr augstais cenu līmenis var saglabāties, jo pieprasījums ir augsts, bet piedāvājums nepalielinās. Turklāt sāk attīstīties Ķīnas tirgus, kurā līdz šim šokolāde nebija lielā cieņā. Taču, ja šokolāde iegaršosies arī ķīniešiem, var prognozēt strauju pieprasījuma palielinājumu. Lai gan šā ražas gada piedāvājums pārsniegs iepriekšējās prognozes, nākamās sezonas perspektīvas nav labvēlīgas, un var rasties piedāvājuma deficīts,» sacīja I. Gulbe. Kakao cenu kāpums atspoguļojas arī vietējā produkcijā. Piemēram, Laimas šokolādes Ekstra mazumtirdzniecības cena kopš 2007. gada pieaugusi no 0,44 līdz 0,68 santīmiem par tāfelīti.

Avots: nra.lv

456 skatījumi




Video

EK pieņem atzinumus par eirozonas budžeta plānu projektiem

20/11/2019

Eiropas Komisija (EK) šodien nāca klajā ar saviem atzinumiem par eirozonas dalībvalstu 2020. gada budžeta plāna projektiem, veica pasākumus saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu un pieņēma...

Lasīt tālāk
Video

Saeimas komisija virza iniciatīvu par paplašinātās depozīta sistēmas ieviešanu

20/11/2019

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien, 20.novembrī, nolēma atbalstīt kolektīvā iesnieguma "Par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus" tālāku...

Lasīt tālāk
Video

Līdaka: Mediju nozarei arī vajadzētu pateikt politiķiem: beidziet mums melot!

20/11/2019

Latvijā trūkst kvalitatīvas mediju kritikas un arvien biežāk sabiedrība vairs nespēj atšķirt augstu kvalitātes žurnālistiku no bezgaumīga skandāla, uzskata mediju eksperte Gunta Līdaka. Intervijā...

Lasīt tālāk
Video

Reirs: Veselības aprūpei papildu finansējumu iegūs no nodokļu reformas

20/11/2019

Veselības aprūpei finansējumu plānots iegūt no nodokļu sistēmas reformas, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV). Pēc viņa sacītā,...

Lasīt tālāk
Video

Pārkāpumu gadījumā “Rīgas centrāltirgū” pagaidu valde varētu vērsties tiesībsargājošajās iestādēs

19/11/2019

Ja pārbaudēs tiks fiksēti pārkāpumi AS "Rīgas centrāltirgus" darbā, netiek izslēgta iespēja vērsties tiesībsargājošajās iestādēs, paziņojusi uzņēmuma pagaidu valde. AS “Rīgas...

Lasīt tālāk
Video

Ienākumu deklarācijas nav iesnieguši 20 000 cilvēku; nākamgad sekos piedziņas process

19/11/2019

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ienākumu deklarācijas par pagājušo gadu līdz šim vēl nav iesnieguši apmēram 20 000 iedzīvotāju, kuriem tas bija jādara obligāti, intervijā Latvijas Radio...

Lasīt tālāk
Video

Baldzēns par nākamā gada budžetu: Sociālais dialogs nebija

19/11/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Ar pareizu pieeju trūkstošā nauda mediķu, pedagogu algām un citām būtiskām vajadzībām varētu tikt atrasta bez liekas kavēšanās, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: Maksas satura ieviešana medijos būs īsts izaicinājums

15/11/2019

Tas, ko mēs saucam par “bezmaksas interneta laikmetu” strauji tuvojas beigām un arvien biežāk mums nākas saskarties ar jēdzienu “maksas saturs”. Arī Latvijā vairāki mediji ir sākuši...

Lasīt tālāk
Video

Uzņēmēji arvien plašāk izmanto Working.lv iespējas, jo kopā ar personāla atlasi iespējams saņemt arī apmācību pakalpojumus

15/11/2019 | Autors: Publicitātes materiāls

Arvien vairāk uzņēmumu izvēlas izmantot tieši personāla atlases kompānijas Working.lv sniegtos pakalpojumus, jo Working.lv piedāvā jaunu inovāciju – papildus dažādiem personāla atlases...

Lasīt tālāk
Video

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6,0 %

15/11/2019

2019. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba...

Lasīt tālāk