Martā gada inflācija – 1,4 %
2020. gada martā, salīdzinot ar 2019. gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 1,4 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 0,9 % un pakalpojumiem – par 2,7 %.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2020. gada martā bija par 9,7 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,0 %, bet pakalpojumiem – par 14,0 %.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2020. gada martā, salīdzinot ar 2019. gada martu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 3,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+10,1 %), cūkgaļai (+15,5 %), mājputnu gaļai (+6,5 %) un gaļas izstrādājumiem (+10,1 %). Cenas pieauga arī svaigiem augļiem (+9,1 %) un svaigiem dārzeņiem (+4,7 %). Dārgāka bija maize (+3,5 %), konditorejas izstrādājumi (+2,9 %), cukurs (+4,3 %), augļu un dārzeņu sulas (+3,4 %), rīsi (+9,5 %). Savukārt lētāks kļuva biezpiens (-9,1 %), piena produkti (-3,5 %), kartupeļi (-11,5 %), piens (-4,6 %).
Apģērbiem vidējais cenu līmenis pieauga par 1,5 %, bet apaviem – par 4,0 %.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 3,5 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums vispārējās medicīniskās prakses, zobārstniecības un ārstu speciālistu pakalpojumiem. Dārgāki kļuva arī farmaceitiskie produkti.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 1,1 %, ko noteica cenu kritums degvielai par 4,7%, galvenokārt dīzeļdegvielai – par 8,1 % un auto gāzei – par 4,3 %, kamēr benzīnam vidējais cenu līmenis gada laikā saglabājās nemainīgs. Vidējais cenu līmenis samazinājās lietotām automašīnām. Savukārt cenas palielinājās pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, kā arī pasažieru pārvadājumiem ar vilcienu.
Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 1,9 %. Gada laikā vidējais cenu līmenis pieauga barībai lolojumdzīvniekiem, laikrakstiem un žurnāliem, ziediem. Vidējais cenu līmenis samazinājās grāmatām.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis pieauga par 3,6 %. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 3,9 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 5,0 %.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija siltumenerģijai, tabakas izstrādājumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem, atkritumu savākšanai, mājokļa īres maksai, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem. Cenu samazinājums bija dabasgāzei, elektroenerģijai, autotransportlīdzekļu apdrošināšanai un cietajam kurināmajam.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,3 %.
2020. gada martā, salīdzinot ar 2020. gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,3 %. Precēm cenas pieauga par 0,3 % un pakalpojumiem – par 0,2 %. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam apģērbam un apaviem, kā arī ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem. Alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem bija būtiska ietekme uz cenu kāpumu, tomēr zemāka akcīzes nodokļa pieauguma un sezonālo faktoru ietekmē, cenu izmaiņas bija mazākas nekā ierasts. Visbūtiskākā pazeminošā ietekme mēneša laikā bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,1 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija maizei (+2,9 %). Cenas pieauga arī šokolādei (+4,9 %), cūkgaļai (+2,3 %), olām (+4,2 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,0 %), kafijai (+2,3 %), brokastu pārslām (+6.1 %) un sviestam (+2,8 %). Savukārt cenas krita svaigiem dārzeņiem (-3,7 %) un svaigiem augļiem (-2,6 %). Arī mājputnu gaļai (-2,0 %) olīveļļai (-10,6 %), pienam (-2,1 %) un kartupeļiem (-4,3 %) cenas mēneša laikā samazinājās.
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 0,7 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu pieaugums alum un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. 2020. gada 1. martā pieauga akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem.
Martam raksturīgo cenu kāpumu apģērbiem un apaviem ietekmēja jaunās pavasara sezonas preču nonākšana tirdzniecībā. Apģērbiem cenas palielinājās par 7,9 %, bet apaviem – par 15,8 %.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās vidēji par 2,6 %. Degviela kļuva lētāka par 7,0 %, tai skaitā dīzeļdegviela – par 8,3 %, benzīns – par 5,8 % un auto gāze – par 4,5 %.
Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 1,6 %. Vidējais cenu līmenis pieauga barībai lolojumdzīvniekiem, daiļliteratūras grāmatām un ziediem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu pieaugums bija zobārstniecības pakalpojumiem, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, cietajam kurināmajam, autotransportlīdzekļu apdrošināšanai, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, kompleksajiem telekomunikāciju pakalpojumiem un mājokļa īres maksai.
Covid-19 ierobežojumi Latvijā marta mēnesī, ņemot vērā cenu reģistrēšanas grafiku, ietekmēja tikai komplekso ceļojumu un pasažieru pārvadājumu pa jūru apakšklases. Neskatoties uz to, ka šīm apakšklasēm aprēķins balstās uz mazāku cenu skaitu nekā ierasts un līdz ar to atspoguļo tikai marta pirmās puses cenu izmaiņu tendences, kopējais patēriņa cenu indekss atbilst kvalitātes prasībām un ir uzskatāms par ticamu.
Vēl par tēmu:
Trešo gadu pēc kārtas “Lidl” darbinieki 1. janvārī nestrādās. Saīsināts darba laiks arī Ziemassvētkos.
Jau trešo gadu pēc kārtas “Lidl” sniedz iespēju visai uzņēmuma komandai atpūsties un nosvinēt Jaunā gada atnākšanu kopā ar ģimeni un tuvākajiem cilvēkiem, tādēļ visi “Lidl”...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālāk“Latvijas Pasts” brīdina: pirmssvētku laikā pieaug krāpnieku aktivitāte
No krāpnieku aktivitātes nav pasargāts neviens, un pirmssvētku laikā “Latvijas Pasts” teju ik dienu saskaras ar situācijām, kas liecina, ka klients, visticamāk, ir kļuvis par upuri krāpnieku...
Lasīt tālākNo nākamā gada pieslēgšanās VID EDS – tikai ar drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem
Rūpējoties par iedzīvotāju un uzņēmēju datu aizsardzību un drošību, no 2026. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) varēs pieslēgties...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākIepirkšanās paradumu maiņa svētkos: tas vairs nav pēdējā brīža skrējiens
Kā liecina jaunākie “Maxima Latvija” dati, svētku gaidīšana Latvijā sākas arvien laicīgāk un kļūst apzinātāka - svētki vairs nav tikai dažas intensīvas dienas decembrī, bet gan...
Lasīt tālākUzņēmumi Rīgā ir optimistiskākie, Latgales piesardzīgākie: uzņēmumu prognozes 2026. gadam
Vairāk nekā puse (55 %) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nākamgad plāno saglabāt stabilu vai palielināt uzņēmējdarbības izaugsmi salīdzinājumā ar pēdējiem diviem gadiem, liecina jaunākā...
Lasīt tālākVeiksmīgi sadarbojoties Rīgas un Ropažu pašvaldībām, tiks pagarināts 16. autobusa maršruts
Rīgas un Ropažu pašvaldības un VSIA “Autotransporta direkcija” vienojušās pagarināt 16. autobusa maršrutu līdz Sunīšiem. Izmaiņas stāsies spēkā no 13. decembra brīvdienās un...
Lasīt tālākAptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” pamattrases projektēšanas vadību nodod nacionālajam ieviesējam
Decembrī tika parakstīts trīspusējs līgums starp kopuzņēmumu “RB Rail” AS, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un Satiksmes ministriju par “Rail Baltica” pamattrases Latvijā projektēšanas...
Lasīt tālāk
