Martā gada inflācija – 1,4 %
2020. gada martā, salīdzinot ar 2019. gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 1,4 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 0,9 % un pakalpojumiem – par 2,7 %.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2020. gada martā bija par 9,7 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,0 %, bet pakalpojumiem – par 14,0 %.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2020. gada martā, salīdzinot ar 2019. gada martu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 3,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+10,1 %), cūkgaļai (+15,5 %), mājputnu gaļai (+6,5 %) un gaļas izstrādājumiem (+10,1 %). Cenas pieauga arī svaigiem augļiem (+9,1 %) un svaigiem dārzeņiem (+4,7 %). Dārgāka bija maize (+3,5 %), konditorejas izstrādājumi (+2,9 %), cukurs (+4,3 %), augļu un dārzeņu sulas (+3,4 %), rīsi (+9,5 %). Savukārt lētāks kļuva biezpiens (-9,1 %), piena produkti (-3,5 %), kartupeļi (-11,5 %), piens (-4,6 %).
Apģērbiem vidējais cenu līmenis pieauga par 1,5 %, bet apaviem – par 4,0 %.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 3,5 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums vispārējās medicīniskās prakses, zobārstniecības un ārstu speciālistu pakalpojumiem. Dārgāki kļuva arī farmaceitiskie produkti.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 1,1 %, ko noteica cenu kritums degvielai par 4,7%, galvenokārt dīzeļdegvielai – par 8,1 % un auto gāzei – par 4,3 %, kamēr benzīnam vidējais cenu līmenis gada laikā saglabājās nemainīgs. Vidējais cenu līmenis samazinājās lietotām automašīnām. Savukārt cenas palielinājās pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, kā arī pasažieru pārvadājumiem ar vilcienu.
Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 1,9 %. Gada laikā vidējais cenu līmenis pieauga barībai lolojumdzīvniekiem, laikrakstiem un žurnāliem, ziediem. Vidējais cenu līmenis samazinājās grāmatām.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis pieauga par 3,6 %. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 3,9 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 5,0 %.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija siltumenerģijai, tabakas izstrādājumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem, atkritumu savākšanai, mājokļa īres maksai, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem. Cenu samazinājums bija dabasgāzei, elektroenerģijai, autotransportlīdzekļu apdrošināšanai un cietajam kurināmajam.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,3 %.
2020. gada martā, salīdzinot ar 2020. gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,3 %. Precēm cenas pieauga par 0,3 % un pakalpojumiem – par 0,2 %. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam apģērbam un apaviem, kā arī ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem. Alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem bija būtiska ietekme uz cenu kāpumu, tomēr zemāka akcīzes nodokļa pieauguma un sezonālo faktoru ietekmē, cenu izmaiņas bija mazākas nekā ierasts. Visbūtiskākā pazeminošā ietekme mēneša laikā bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,1 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija maizei (+2,9 %). Cenas pieauga arī šokolādei (+4,9 %), cūkgaļai (+2,3 %), olām (+4,2 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,0 %), kafijai (+2,3 %), brokastu pārslām (+6.1 %) un sviestam (+2,8 %). Savukārt cenas krita svaigiem dārzeņiem (-3,7 %) un svaigiem augļiem (-2,6 %). Arī mājputnu gaļai (-2,0 %) olīveļļai (-10,6 %), pienam (-2,1 %) un kartupeļiem (-4,3 %) cenas mēneša laikā samazinājās.
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 0,7 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu pieaugums alum un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. 2020. gada 1. martā pieauga akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem.
Martam raksturīgo cenu kāpumu apģērbiem un apaviem ietekmēja jaunās pavasara sezonas preču nonākšana tirdzniecībā. Apģērbiem cenas palielinājās par 7,9 %, bet apaviem – par 15,8 %.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās vidēji par 2,6 %. Degviela kļuva lētāka par 7,0 %, tai skaitā dīzeļdegviela – par 8,3 %, benzīns – par 5,8 % un auto gāze – par 4,5 %.
Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 1,6 %. Vidējais cenu līmenis pieauga barībai lolojumdzīvniekiem, daiļliteratūras grāmatām un ziediem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu pieaugums bija zobārstniecības pakalpojumiem, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, cietajam kurināmajam, autotransportlīdzekļu apdrošināšanai, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, kompleksajiem telekomunikāciju pakalpojumiem un mājokļa īres maksai.
Covid-19 ierobežojumi Latvijā marta mēnesī, ņemot vērā cenu reģistrēšanas grafiku, ietekmēja tikai komplekso ceļojumu un pasažieru pārvadājumu pa jūru apakšklases. Neskatoties uz to, ka šīm apakšklasēm aprēķins balstās uz mazāku cenu skaitu nekā ierasts un līdz ar to atspoguļo tikai marta pirmās puses cenu izmaiņu tendences, kopējais patēriņa cenu indekss atbilst kvalitātes prasībām un ir uzskatāms par ticamu.
Vēl par tēmu:
SM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākFM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina
Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākLBAS iesniedz priekšlikumus par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vēstulē “Par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu”* apkopojusi arodbiedrību priekšlikumus un nosūtījusi tos Ministru...
Lasīt tālākKrāpnieki sūta īsziņas VSAA vārdā, aicinot atvērt saiti
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina, ka aktivizējušies krāpnieki, kuri izsūta iedzīvotājiem viltus īsziņas par it kā iesaldētu pensiju 2. līmeņa kontu. Krāpnieki...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālāk
