• Tweet

Ventspils mērs Aivars Lembergs skeptiski vērtē Latvijas izredzes nākotnē apkalpot tranzīta kravas. Arī Ventspils ostas termināļu darbības rezultāti liecina, ka arī šis gads Latvijai tranzītbiznesā nebūs viegls.

“Es skeptiski vērtēju Latvijas nākotnes izredzes apkalpot tranzīta kravas, pirmkārt, jau Krievijas. Arī ar Lietuvu mums ir zināmas problēmas, jo Lietuva ir mūsu konkurente Baltijas valstīs,” žurnālistiem sacīja Lembergs.

Viņš informēja, ka Ventspils ostas termināļu darbības rezultāti šajā gadā ir gana bēdīgi, un to darbību negatīvi ietekmē apstāklis, ka atsevišķu termināļu vadībā ir Ģenerālprokuratūras ieceltais Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

“Ventspils naftas termināļa pārdošanas apjomi četros mēnešos ir samazinājušies par 13% jeb par 1,5 miljoniem eiro. Slikti rezultāti ir arī Ventbunkeram – tur pārdošanas apjomi ir samazinājušies uz pusi, kas arī ir 1,5 miljoni eiro. Ventbunkera rezultātus ietekmē Ģenerālprokuratūras favorīta, tā saucamā Ostapa Bendera faktors,” sacīja Lembergs.

Viņš uzsvēra, ka arī citi Meroni pārvaldītie termināļi esot ar sliktiem darbības rezultātiem, un arī tos iespaidojot, “šī blēža faktors”. “Kālija parka rezultāti arī ir ārkārtīgi slikti. Ja kādreiz tas pārkrāva 400 tūkstošus tonnu mēnesī, tad tagad vidēji četros mēnešos tiek krauti 50 tūkstoši tonnu, kas ir tikai viens kuģis,” sacīja Ventspils mērs.

Arī Ventspils tirdzniecības ostas rezultāti neesot tie labākie un tur pārdošanas apjomi samazinājušies pat trīskāršā apmērā. Tikpat bēdīgi rezultāti esot arī Baltic Coal.

Jau iepriekš Lembergs norādījis uz to, ka piecu gadu laikā Ģenerālprokuratūra nodarījusi valstij zaudējumus 25 miljonu eiro apmērā. Viņa ieskatā Ventspils ostas termināļu darba rezultātus būtiski pasliktinot apstāklis, ka atsevišķu termināļu vadībā ir Ģenerālprokuratūras ieceltais pārstāvis Rūdolfs Meroni, kurš, nesaprazdams kā veikt šo komercdarbību, būtiski kaitējot Ventspils brīvostā esošo termināļu darbībai.