Lembergs: Tā vien izskatās, ka Kariņš uzskata Latvijas iedzīvotājus par muļķiem

Vai nu Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) nesaprot, ka Eiropas Savienības (ES) fondu naudu nevar tērēt pašvaldību pamatfunkciju veikšanai, vai arī viņš uzskata tautu par muļķiem, žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Komentējot Kariņa apgalvojumus, ka pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdales par labu valstij pašvaldībām nebūtu jāizjūt īpašs ienākumu kritums, jo to segs papildu investīcijas no ES fondiem, Lembergs norādīja, ka ES fondu naudu nevar tērēt pašvaldību funkciju nodrošināšanai, bet tikai speciāliem projektiem.
“Pirmkārt, ja valstij ir vajadzīgi 100 miljoni eiro, tad valstij būtu daudz vienkāršāk pašiem paņemt Eiropas fondu naudu, nevis to dot pašvaldībām. Bet Kariņš lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju uzskata par muļķiem, jo katrs daudz maz saprātīgs cilvēks saprot, ka tos nodokļu maksājumus, kas ienāk pašvaldības budžetā, mēs varam tērēt atbilstoši savām funkcijām un jebkuriem pastāvīgiem tēriņiem,” skaidroja Lembergs.
“Piemēram, pilsētā strādā sētnieki – tam tērē naudu, pilsētā pļauj zāli – tam tērē naudu, pilsētā audzē puķes – tam tērē naudu. Pedagogiem maksā algu – fondu naudu tur nevar tērēt, bērnudārza auklītēm maksā algu – tam fondu naudu nevar tērēt utt. Vārdu sakot, nauda tiek atņemta pastāvīgām funkcijām, bet ES fondu naudu var tērēt tikai iezīmētām aktivitātēm speciālās jomās, kā, piemēram, CO2 izmešu samazināšanai. Bet mēs ar CO2 samazinājumu nevaram kompensēt auklītēm algu izmaksu. Par to nevar finansēt ne sportu, ne kultūru, ne vispārizglītojošo skolu, ne bērnudārzus,” turpināja Lembergs.
“Tā ir fake ziņa, ko izplata Kariņš, uzskatot, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neinformēti un muļķi, bet viņi tādi nav – viņi saprot lielu atšķirību. [..] Kariņš vai nu pats nesaprot, kas ir slikti, vai arī uzskata tautu par muļķiem, kas arī ir slikti,” piebilda politiķis.
Kā zināms, Finanšu ministrija jaunajā nodokļu izmaiņu piedāvājumā rosina no 2021. gada mainīt IIN pārdali pašvaldību budžetam no pašreizējiem 80% uz 75%, bet valsts pamatbudžetam no pašreizējiem 20% uz 25%.
Tikmēr arī Latvijas Pašvaldību savienība ir norādījusi uz to, ka ieņēmumi no IIN ir pamatienākumi, kas nonāk pašvaldību budžetā, līdz ar to valsts plāno atņemt naudu pašvaldību pamatfunkciju veikšanai, tai skaitā dažādiem pabalstiem, bērnudārzu pedagogu algām, skolēnu brīvpusdienu apmaksai, jaundzimušo un pensionāru atbalstam, medicīnas māsu skolās un aprūpes centros atalgojumam, atlaidēm dažādiem pakalpojumiem u.c. būtiskām iedzīvotāju vajadzībām.
Tāpēc tik liels samazinājums viena gada ietvaros attiecībā pret pašvaldībām, kā arī to iedzīvotājiem, ir nesamērīgs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālāk