Lembergs: Par tautsaimniecības problēmām šobrīd netiek domāts
Valdība šobrīd nedomā par tautsaimniecības problēmām, kas radīsies “Covid-19” sakarā, žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
“Šobrīd ir ļoti viegli pieņemt visādus aizliegumus, bet tas viss ir jāanalizē arī no tautsaimniecības viedokļa – tautsaimniecības normāla funkcionēšanas viedokļa šobrīd un arī nākotnē,” pauda Lembergs.
Pēc viņa sacītā tie, kas atbild par cīņu ar epidēmiju, Latvijā rīkojas diezgan profesionāli, tai pašā laikā viņš uzsvēra, ka klāt jāliek arī tautsaimniecības faktors.
“Šī tautsaimniecības sadaļa nav, ekonomikas ministra nav, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs ir atstādināts no amata un ar tautsaimniecības tagadējām problēmām un nākotnes problēmām, to, kā sabalansēt šos ierobežojumus, par to diemžēl netiek domāts,” sacīja Lembergs.
“Mūsu valdība paziņoja, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums par šo gadu būs 5%. Mūsu prognozes Ekonomikas budžeta komisijā bija 10%, 15% un 20%. Mēs neregulējām šos ierobežojumus, un mēs varam to vairāk prognozēt tādā izjūtu ziņā. Mēs savu prognozi stādam uz kritumu 15%,” norādīja politiķis.
“Kariņš nosauca, ka viņam esot miljards. Nezinu, kur viņiem tas miljards ir, pagaidām viņi teica, ka ir 300 miljoni eiro. Ja kritums ekonomikā ir 10%, tad caurums ir 3 miljardi eiro, tad 3 miljardus ir jāiepludina tautsaimniecībā. Jo laicīgāk viņi to darīs, jo labāks efekts būs,” sacīja Lembergs.
Viņš to salīdzināja anoreksiju – ja darbības tiks uzsāktas novēloti, organismu vairs nevarēs restartēt. “Tautsaimniecībā tik traki nav, bet tas būs daudz grūtāk. Es to redzu kā milzīgu šībrīža problēmu. Faktiski valsts pārvaldē pat nav, kas ar to nodarbojas. Tai vajadzētu būt Ekonomikas ministrijai, bet tā ir bez vadības,” rezumēja Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
FM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālākLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...
Lasīt tālākValsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro
Trešdien, 26. novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara, nolemjot to virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākValsts kontroles likuma zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet jāpilnveido
Valsts kontrole ir veikusi izvērtējumu par to, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu....
Lasīt tālākRīgas pašvaldība plāno ieviest jaunu dzīvokļu īres maksas sistēmu – taisnīgu un ar atbalstu sociālajiem īrniekiem
Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus saistošos noteikumus, kas regulē pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtību. Plānotā īres maksas sistēma paredz mūsdienīgu, saprotamu, detalizētu...
Lasīt tālākBudžeta komisija galīgajam lasījumam atbalsta izmaiņas izdienas pensiju sistēmā
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien,...
Lasīt tālākNo jaunā gada Latvijā minimālā alga būs 780 eiro
No 2026 gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro. To paredz trešdien, 19. novembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālāk
