• Tweet

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) nepārzina situāciju vai arī apzināti melo, sacīdams, ka Latvijai ir daudz naudas, žurnālistiem norādīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Komentējot Kariņa izteikumus, ka Latvija ir labā finansiālā stāvoklī, Lembergs uzsvēra, ka patiesībā Latvijai nav daudz finanšu rezervju.

“Pirmkārt, sociālā budžetā atlikums pēc valdības datiem ir viens miljards eiro. Bet sociālais budžets ir priekš tam, lai maksātu pensijas. No tā, ka tur ir uzkrāts viens miljards, pensionāri laimīgāki nepaliek, jo viņiem no tā pensija nemainās, bet uzkrājumam jābūt, jo, ja ir krīze, tad sociālā nodokļa maksājumi samazinās, bet pensijas tik un tā ir jāizmaksā. Tā kā teikt, ka pa šo miljardu kāds ir bagātāks, nevar, jo tas ir krīzes pārvarēšanas fonds un rezervei ir jābūt, jo skaidrs, ka pensionāriem jāsaņem pensijas. Bet vairāk nekādas citas naudas nav,” norādīja Lembergs.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas tautsaimniecības rādītāji pirmos divus mēnešus, neskatoties uz to, ka vēl nebija krīze, bija ļoti slikti, nepildot budžeta ieņēmumus, līdz ar to tie esot meli, ka “Latvijā ir kaut kādā nauda paslēpta zeķē”.

“Kariņam tādas naudas nav,” uzsvēra Lembergs, turpinot, ka Latvija var aizņemties starptautiskajos tirgos, bet cita avota, kur gūt naudu, Latvijai nav.

Tāpat viņš norādīja uz to, ka Latvijai kāds sabiedrotais var sniegt ekonomisko palīdzību, bet pagaidām neviena mūsu sabiedrotā, kas Latvijai sniegtu krīzes pārvarēšanai, ekonomisko palīdzību nav.

“Līdz ar to Latvijai ir jāaizņemas. Jautājums – cik, uz kādiem procentiem un uz kādu laiku? Pēdējā ziņa bija tāda, ka Latvija ir aizņēmusies vienu miljardu eiro. Es domāju, ka tas ir par maz. Vajadzēja vairāk. Bet tas nenozīmē, ka šī nauda ir jāiztērē, bet, lai vienkārši tā nauda ir. Bet aizņēmās viņi uz trīs gadiem – tas mani milzīgi pārsteidza, jo 350 miljoni eiro gadā jāatdod – Latvijai tas būs ļoti smagi,” uzskata Lembergs.

Viņa ieskatā, šādas krīzes pārvarēšanai vajadzēja aizņemties uz vismaz desmit gadiem. “Kā var aizņemties trīs gadiem? Tas ir kaut kādiem vienreizējiem investīciju projektiem, kas pēc tam ražos naudu. Tas, ka ir jāaizņemas man ir skaidrs, bet uz trīs gadiem – to es nesaprotu,” piebilda politiķis.

“Tā pieeja ir ļoti vienkārša – ja iekšzemes kopprodukts samazinās, piemēram, par 5% šogad, tad iztrūkums ir 1,5 miljardi eiro un tas ir jāaizlāpa,” skaidroja Ventspils mērs.

“Bet to krīzi nerada tikai Covid-19. To rada arī izmaiņas banku sektorā, kas nosaka, ka tās vairs nav bankas, bet tikpat kā krājkases, un otra lieta ir nodokļu reformas ļoti sliktie rezultāti. Tāpat transporta sistēmas sagrāve Linkaita un JKP vadībā, tranzīta sagrāve – tas viss kopā veido bāzi stagnācijai vai recesijai, un to var pārvarēt tika ar papildus finanšu resursiem, bet jāprot arī iztērēt to naudu,” norādīja Lembergs.

Foto: F64