Lembergs: Kariņš ir nobijies no atklātas diskusijas ar mani

Partija “Jaunā Vienotība” turpina atklātu melu politiku un, izvairoties no atklātas diskusijas ar Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) izvirzīto Ministru prezidenta amata kandidātu Aivaru Lembergu, demonstrē bailes no patiesas kritikas par Krišjāņa Kariņa vadītās valdības ārkārtīgi neefektīvo un Latvijas valsts interesēm neatbilstoši realizēto darbību četru gadu garumā, pausts Zaļo un zemnieku savienības paziņojumā.
Lembergs informēja, ka Kariņš gļēvi atteicies no politiskās diskusijas ar viņu. “Viņam ir bailes diskutēt. Kāpēc? Tāpēc, ka viņš ir gļēvs pēc dabas. Kas notiks, kad Krišjānim Kariņam uzbruks Vladimirs Putins? Krišjānis Kariņš aizmuks pāri Atlantijas okeānam uz savu dzimteni, pametot valsti bez politiskās vadības, bez valdības vadītāja. Vai tāds var būt par premjeru šajā tik ļoti sarežģītajā laikā? Nē, nevar būt. Kariņš ir gļēvs, jo baidās no diskusijas pat ar mani – Aivaru Lembergu no Ventspils,” izteicās Lembergs.
Lembergs norāda, ka “Jaunā Vienotība” labi saprot, ka Kariņa valdītā valdība ir bijusi tikai un vienīgi virzīta, lai saglabātu Kariņam premjera krēslu, nevis, lai rūpētos par Latviju un mūsu tautu.
Lembergs par smieklīgiem atzīst “Jaunās Vienotības” vadības argumentus, ka viņš it kā esot pret Latvijas dalību Eiropas Savienībā un NATO.
“2004. gadā, kad Latvija kļuva par Eiropas Savienības un NATO pilntiesīgu dalībvalsti, valdību vadīja ZZS premjerministrs Indulis Emsis. Toreiz runāja, ka Lembergs nosaka valdības darba kārtību, tātad tieši mans nopelns ir Latvijas iestāšanās abās minētajās organizācijās. Tā nebija ne Vienotības, ne Kariņa valdība!” uzsver Lembergs, norādot, ka šajā laikā, 2004. gadā, Kariņš vēl nebija pamanāms pie politiskā apvāršņa un ražoja ledu.
ZZS premjerministra amata kandidāts arī atzīmē, ka “Jaunā Vienotība” ar saviem izteikumiem demonstrē Latvijas Republikas Satversmes, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas un Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību ignoranci: “ “Jaunās Vienotības” ieskatā cilvēka vainu atzīst nevis tiesa, bet propaganda. Latvijas, Eiropas un ANO cilvēktiesības skaidri definē, ka cilvēks nav vainīgs, kamēr nav notiesāts. Aivars Lembergs nav notiesāts, līdz ar to – nevainīgs. Šāda totalitāra domāšana ir raksturīga tiem, kas baidās zaudēt varu un izmanto to, kā naudas gūšanas instrumentu”.
Lembergs ir kritizējis NATO jūrnieku uzvedību 2014.gadā, kad Ventspils pilsētas centrā tie smagā alkohola reibuma stāvoklī izcēlās ar izteikti nepiedienīgu rīcību. “Ja “Jaunajai Vienotībai” un Kariņam personīgi ir pieņemams, ka alianses karavīri demonstrē dzimumlocekļus kafejnīcās un restorānos, urinē pilsētas centrā un tamlīdzīgas izdarības, mūsu uzskati par Latvijas drošības garantu absolūti nesakrīt,” uzsver Lembergs. Pēc šī incidenta, par kuru tika iesniegta sūdzība NATO ģenerālsekretāram, piedauzīga alianses karavīru uzvedība Ventspilī vairs nav novērota.
ZZS premjerministra amata kandidāts aicina “Jauno Vienotību” nemelot vēlētājiem, bet skaidri pateikt, ka Kariņš ir nobijies no atklātas diskusijas, saprotot, ka Lembergs pierādīs un norādīs uz valdības ārkārtīgi neefektīvo un Latvijas interesēm neatbilstošo politiku. “Bailes no atklātas politiskais diskusijas ir galvenais motīvs, kāpēc Kariņš nevēlas diskutēt ar Aivaru Lembergu un tāpēc ignorē vispāratzītās cilvēktiesības, atklāti melo un sagroza faktus jeb feiko uz pilnu klapi”.
Foto: f64
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālāk