• Rīga
    Mostly cloudy
    3°C
     
29/08/2011, Kategorija: Bizness, Ekonomika

Neskatoties uz pasaulē izskanējušajiem apgalvojumiem par eirozonas iespējamo nestabilitāti un pat sabrukumu, finanšu analītiķi un eksperti Latvijā uzskata, ka mūsu valstij jāturpina iesāktais ceļš eiro ieviešanai.

Bijušais ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs Alans Grīnspens, uzstājoties Innovation Nation forumā Vašingtonā, izteicās, ka eiro piedzīvo sabrukumu un šis process rada ļoti ievērojamas grūtības Eiropas banku sistēmai. «Eirozonas valstu obligācijas, kuras pārvalda bankas, vienmēr uzskatītas par ideālu ķīlu, taču tagad šis apgalvojums tiek apšaubīts,» teica A. Grīnspens. «Problēma ir tāda, ka aizvien pieaug šķelšanās ekonomistu, analītiķu un baņķieru aprindās par to, vai eirozonā jābūt 17 valstīm ar ļoti atšķirīgām kultūrām. Visapkārt valda sajūta, ka mēs piedzīvojam klusumu pirms vētras,» uzsvēra A. Grīnspens.

Bijušajam ASV Federālo rezervju sistēmas vadītajam daļēji piekrīt arī Neatkarīgās aptaujātie finanšu eksperti. «Lai eirozona pastāvētu, tai ir jāmainās,» Neatkarīgajai sacīja Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs. «Jādomā, kā uzlabot fiskālo disciplīnu, kā valstīm likt ievērot pašu noteiktos kritērijus un kādā veidā veikt resursu pārdali starp Eiropas valstīm.»

Arī pēc SEB bankas sociālekonomikas eksperta Edmunda Rudzīša vērtējuma, pašlaik nevar teikt, ka eirozona ir stabila miera osta, jo īpaši notikumu kontekstā saistībā ar eirozonas valstu parādu krīzi. «Eirozonas parādu krīze un nespēja to atrisināt apliecina, ka kopēja monetārā politika nespēj garantēt panākumus, ja netiek ievērota vienošanās par fiskālās politikas noteikumiem. Līdz ar to eirozonas sekmīgai pastāvēšanai nākotnē ar vienotu monetāro politiku un vadlīnijām vai kritērijiem fiskālajā jomā vien nepietiek, nepieciešama ciešāka eirozonas valstu koordinācija fiskālajā jomā, piemēram, kopējas uzraugošās institūcijas izveide, turklāt šāda eirozonas uzrauginstitūcijas izveide lietderīga tikai gadījumā, ja tiek radīti mehānismi, kā šāda institūcija var kontrolēt un piespiest dalībvalstis realizēt atbildīgu ekonomisko politiku, ievērojot noteiktus kritēriju un vienošanos,» teica E. Rudzītis.

Aizkraukles bankas galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis Neatkarīgajai skaidroja, ka parādu krīze eirozonā ir kļuvusi par nopietnu eirozonas stabilitātes pārbaudi. Arī, pēc viņa domām, eirozonā ir jāizveido vienota finanšu ministrija un jāizlaiž eirozonas obligācijas. Tomēr problēmas eirozonā pagaidām nenes fatālas sekas un nav pamata gaidīt Eiropas Savienības un eirozonas sabrukumu tuvākos gados.

Un tomēr, neskatoties uz eirozonas pārvaldes kritiku, eksperti ir pārliecināti, ka Latvijā eiro ir jāievieš, pat neskatoties uz to, ka šā mērķa dēļ Latvijas iedzīvotājiem būtu jāsavelk jostas vēl ciešāk. E. Rudzītis gan uzskata, ka līdzšinējā nodokļu un tarifu paaugstināšana saistāma ar budžeta konsolidāciju, nevis ar mērķi ieviest eiro 2014 gadā. «Tomēr šādu lēmumu pieņemšanas iemesls vairāk bijis politisko partiju nespēja rast optimālāko risinājumu savilkto sarkano līniju dēļ,» teica E. Rudzītis.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna Neatkarīgajai pieļāva, ka, visticamāk, politiķi jau bija sapratuši, ka 2012. gadā paaugstināt nodokļus nebūs iespējams, lai neapdraudētu eiro ieviešanu 2014. gadā. Iespējams, tāpēc 2011. gada konsolidācija lielā mērā tika veikta uz nodokļu palielināšanas rēķina.

***

VIEDOKĻI

Edmunds Rudzītis, SEB bankas sociālekonomikas eksperts:

– Eiro ieviešana nav un nevar būt pašmērķis, jo eiro nav nekāda panaceja un droša panākumu atslēga. Valsts ekonomiskā izaugsme atkarīga no tā, vai valsts spēj izmantot vienotās valūtas priekšrocības. Pagaidām nevajadzētu atteikties no mērķa ieviest eiro 2014. gadā, jo ar šo mērķi valsts turpinās iesākto savu publisko finanšu sakārtošanu un būs jāievēro fiskālā disciplīna, kas tādai mazai valstij kā Latvija ir ļoti aktuāli. Ja Latvija atbildīs visiem Māstrihtas kritērijiem 2013. gadā, bet tajā laikā eirozona nebūs spējusi tikt galā ar parādu krīzi un krīzes sekas būs izvērsušās plašumā, tad neviens nevar liegt Latvijai tajā brīdī pārcelt eiro ieviešanas termiņu.

Harijs Švarcs, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs:

– Latvijai ir jātiecas uz Māstrihtas kritēriju izpildi, kas 2014. gadā ļaus tai pieņemt lēmumu, pievienoties vai nepievienoties eirozonai. Budžeta deficīta samazināšana un ārējā parāda kontrole ir mūsu pašu interesēs, neatkarīgi no tā, vai vēlamies vai nevēlamies iestāties eirozonā. Svarīgākais ir neļauties populismam un samazināt 2012. gada budžeta deficītu vismaz līdz 2–2,5% no IKP pret pašreizējām prognozēm.

Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste:

– Samazināt inflāciju ir tikpat svarīgi, kā mazināt budžeta deficītu, jo straujš cenu kāpums gan mazina iedzīvotāju pirktspēju, gan apdraud valsts ārējo konkurētspēju. Tāpēc pašlaik ir jāatrod līdzsvars starp budžeta deficīta un inflācijas mazināšanu. Turklāt, ņemot vērā pieaugušo nenoteiktību, ir vieglprātīgi runāt par mazāku konsolidāciju 2012. gada budžetā, nekā iepriekš aplēstie 100–130 miljoni latu. Savukārt, Māstrihtas kritēriji lielā mērā sakrīt ar mērķi padarīt Latvijas ekonomiku spēcīgāku. Sakārtojot ekonomiku, eiro ieviešana būs kā bonuss – piemēram, mazākas aizņemšanās izmaksas gan valstij, gan uzņēmējiem.

Leonīds Aļšanskis, Aizkraukles bankas galvenais analītiķis:

– Latvijā ir nepieciešams ieviest eiro, pat neskatoties uz eirozonas valstu problēmām. Eiropas Savienībā un eirozonā valda princips palīdzēt vājākajām savienības valstīm, un grēks būtu to neizmantot, kaut vai uz laiku. Taču galvenais bonuss no Latvijas pievienošanās eirozonai būtu Dāmokla zobena noņemšana no iespējas devalvēt nacionālo valūtu – latu. Eiro ieviešana palīdzēs attīstīties gan vietējam biznesam, gan mājsaimniecībām, un, tam, protams, vajadzētu palielināt investīciju straumi uz Latviju. Eiro Latvijā ir jāievieš pēc iespējas ātrāk.

Avots: nra.lv

457 skatījumi




Video

EK pieņem atzinumus par eirozonas budžeta plānu projektiem

20/11/2019

Eiropas Komisija (EK) šodien nāca klajā ar saviem atzinumiem par eirozonas dalībvalstu 2020. gada budžeta plāna projektiem, veica pasākumus saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu un pieņēma...

Lasīt tālāk
Video

Saeimas komisija virza iniciatīvu par paplašinātās depozīta sistēmas ieviešanu

20/11/2019

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien, 20.novembrī, nolēma atbalstīt kolektīvā iesnieguma "Par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus" tālāku...

Lasīt tālāk
Video

Līdaka: Mediju nozarei arī vajadzētu pateikt politiķiem: beidziet mums melot!

20/11/2019

Latvijā trūkst kvalitatīvas mediju kritikas un arvien biežāk sabiedrība vairs nespēj atšķirt augstu kvalitātes žurnālistiku no bezgaumīga skandāla, uzskata mediju eksperte Gunta Līdaka. Intervijā...

Lasīt tālāk
Video

Reirs: Veselības aprūpei papildu finansējumu iegūs no nodokļu reformas

20/11/2019

Veselības aprūpei finansējumu plānots iegūt no nodokļu sistēmas reformas, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV). Pēc viņa sacītā,...

Lasīt tālāk
Video

Pārkāpumu gadījumā “Rīgas centrāltirgū” pagaidu valde varētu vērsties tiesībsargājošajās iestādēs

19/11/2019

Ja pārbaudēs tiks fiksēti pārkāpumi AS "Rīgas centrāltirgus" darbā, netiek izslēgta iespēja vērsties tiesībsargājošajās iestādēs, paziņojusi uzņēmuma pagaidu valde. AS “Rīgas...

Lasīt tālāk
Video

Ienākumu deklarācijas nav iesnieguši 20 000 cilvēku; nākamgad sekos piedziņas process

19/11/2019

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ienākumu deklarācijas par pagājušo gadu līdz šim vēl nav iesnieguši apmēram 20 000 iedzīvotāju, kuriem tas bija jādara obligāti, intervijā Latvijas Radio...

Lasīt tālāk
Video

Baldzēns par nākamā gada budžetu: Sociālais dialogs nebija

19/11/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Ar pareizu pieeju trūkstošā nauda mediķu, pedagogu algām un citām būtiskām vajadzībām varētu tikt atrasta bez liekas kavēšanās, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: Maksas satura ieviešana medijos būs īsts izaicinājums

15/11/2019

Tas, ko mēs saucam par “bezmaksas interneta laikmetu” strauji tuvojas beigām un arvien biežāk mums nākas saskarties ar jēdzienu “maksas saturs”. Arī Latvijā vairāki mediji ir sākuši...

Lasīt tālāk
Video

Uzņēmēji arvien plašāk izmanto Working.lv iespējas, jo kopā ar personāla atlasi iespējams saņemt arī apmācību pakalpojumus

15/11/2019 | Autors: Publicitātes materiāls

Arvien vairāk uzņēmumu izvēlas izmantot tieši personāla atlases kompānijas Working.lv sniegtos pakalpojumus, jo Working.lv piedāvā jaunu inovāciju – papildus dažādiem personāla atlases...

Lasīt tālāk
Video

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6,0 %

15/11/2019

2019. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba...

Lasīt tālāk