• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed

Maija beigās noslēdzās konkurss par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu no 2021. gada, kā rezultātā iepirkumu komisija pieņēma lēmumu par uzvarētājiem 12 maršrutu tīkla daļās. No tā izriet, ka nākamo desmit gadu laikā, lai nodrošinātu pasažieriem ērtu un pieejamu sabiedrisko transportu, valstij varētu nākties segt aptuveni 447 miljonu eiro lielu starpību starp ieņēmumiem par biļetēm un faktiskajiem izdevumiem maršrutu nodrošināšanai. Tas ir nozarē līdz šim nebijuša apjoma iepirkums, kura vērtība varētu pārsniegt pusmiljardu eiro. Konkursā daudzas pieredzes bagātas, autobusu satiksmi nodrošinošas firmas palikušas aiz žoga – atsevišķos gadījumos pat priekšroka dota korupcijas skandālos iesaistītiem uzņēmumiem un tādiem, kas piedāvā neticami zemu cenu par pasažieru pārvadājumiem. Un tā vien šķiet, ka solījumu par pakalpojuma kvalitātes uzlabojumiem pasažieriem vietā mēs varētu sastapties ar pasažieru pārvadājumu sabiedriskā autotransporta pieejamības samazināšanos.

Ja konkursa rezultāti tiešām paliks spēkā, tad pazušanai lemta, piemēram, tik labi pazīstama pasažieru autobusu firma kā “VTU – Valmiera”. Tā vietā sabiedrisko transportu nodrošinās sīkfirmas “Sabiedriskais autobuss” no Latvijas un “Vlasava” no Lietuvas. “Sabiedriskais autobuss” savācis gandrīz 1/4 daļu no kopējiem autobusu pasažieru pārvadājumiem Latvijā. Jāatzīmē, ka “Sabiedriskais autobuss” valstij nodokļos maksā praktiski neko un uz tā fona tiks iznīcināti tādi uzņēmumi, kuru maksājumu summa valstij noteikti sniedzas virs 10 miljoniem eiro gadā.

“Sabiedriskais autobuss” pieder firmai B-Buss, kura ir īpašniece vēl piecām pārvadājumu kompānijām, tostarp “Rīgas Mikroautobusu satiksmei”, kas izpelnījusies uzmanību gan ar pārspīlēti labvēlīgiem līgumiem no “Rīgas Satiksmes” puses, gan iespējamām manipulācijām ar kompensācijām par pārvadājumiem, gan arī KNAB uzsāktu izmeklēšanu. Jāpiebilst arī tas, ka “B-Bus” maija sākumā bija gandrīz 80 tūkstošu eiro (79 482 uz 07.05.2020) liels nodokļu parāds.

Tāpat nav saprotams lēmums attiecībā uz Ventspili, kur par uzvarētāju atzīts AS ”Talsu autotransports”, lai gan no visiem pretendentiem 16 lotēs PSIA ”Ventspils reiss” vienīgais saņēma maksimāli iespējamo punktu skaitu par tehnisko piedāvājumu, 100% apmērā izpildot visas pasūtītāja prasības. Tas raisījis jautājumus par to, vai pārvadājumu kvalitāte un drošība pasažieriem nākotnē nesamazināsies?

Tāpat konkursā nevienu daļu nevinnēja šobrīd apjoma ziņā lielākais pakalpojumu sniedzējs CATA.

Līdz šim par konkursa rezultātiem iesniegtas jau vairākas sūdzības, tostarp no AS “CATA”, SIA “Dobeles autobusu parks”, SIA “Jelgavas autobusu parks”, SIA “Norma-A”, SIA “Tukuma auto”, SIA “Ventspils reiss”, SIA “Jēkabpils autobusu parks”, SIA “Gulbenes autobuss”, SIA “Balvu autobuss”, kā arī SIA “VTU Valmiera”.

Savukārt Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrībai LAKRS ir pamatotas aizdomas par to, ka tuvākajos gados pasažieru pārvadājumu nozarē tiks iznīcināta godīga konkurence, izspiežot no tirgus lielus, profesionālus un pieredzējušus vietējos uzņēmumus.

“Zaudējot profesionālus un pieredzējušus vietējos uzņēmumus, LAKRS diezgan droši var apgalvot, ka tiks zaudēti arī daudz profesionālu autobusu vadītāju un citus transporta darbinieku un arodbiedrībai esot dibināts pamats šādām bažām. Noslēdzoties iepirkumam un mainoties darba devējiem, tiks piedāvāti jauni darba līgumi autobusu vadītājiem, un arodbiedrībai LAKRS, zinot šī brīža darba līgumu nosacījumus uzņēmumos un lētākos pretendentu piedāvājumus, ir pārliecība, ka daļai no pretendentiem šie jaunie piedāvājumi nebūs labāki un tie nebūs autobusu vadītāju un citu transporta darbinieku interesēs. Tātad darbiniekiem izvēlē būs vairāki ceļi – pensionēties, atkal doties darba meklējumos uz citām valstīm, vai samierināties ar darbu neatbilstošos darba apstākļos un par zemām algām. Tā vien šķiet, ka iepirkuma organizētāji mērķtiecīgi strādājuši tajā virzienā,” pausts arodbiedrības vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP) un “Autotransporta direkcijai”.

Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš aicinājis satiksmes ministru skaidrot konkursa norisi, kā arī ir izdevis rezolūciju steidzami informēt valdību par plānotā iepirkuma ietekmi uz valsts budžetu.

Skaidrs, ka desmit gadu garumā nav iespējams prognozēt visas izmaksas, un tas, ka valstij varētu nākties segt aptuveni 447 miljonu eiro lielu starpību starp ieņēmumiem par biļetēm un faktiskajiem izdevumiem maršrutu nodrošināšanai, varētu būt vien pieņēmums un īstā summa varētu būt daudz lielāka, jo beigu beigās varētu nākties palielināt valsts dotācijas.
Arī nosolītā cena par vienu kilometru, kas šobrīd svārstās no 0,81 eiro Rēzeknes-Ludzas reģionā, kur uzvarēja “Rēzeknes autobusu parks”, līdz 1,17 eiro, ko Bauskas reģionā piedāvāja “Nordeka”, varētu radīt problēmas, jo diez vai iespējams prognozēt šādu cenu 10 gadus uz priekšu. Galu galā izmaksas ir atkarīgas no daudziem citiem faktoriem – degvielas cenām, tehniskajām izmaksām, autobusu vadītāju atalgojumu, dispečeru atalgojumu u.tml.  Šī brīža zemākās cenas piedāvājums neatspoguļo visu izmaksu spektru, kā rezultātā uzņēmēji var nespēt nodrošināt pasažieru pārvadājumus pilnā apjomā, nesaņemot papildus dotāciju no valsts, un mēs varam sastapties ar sabiedriskā autotransporta pieejamības samazināšanos.

Tikai aklais var neredzēt, ka “Autotransporta direkcijas” iepirkums ir vistīrākā fikcija un steidzami jāmaina modelis, kā izvēlēties sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošinātājus, jo pašreizējā metode nedod pārliecību par pakalpojuma kvalitātes uzlabojumiem pasažieriem, bet drīzāk – korupcijas riskiem pašā “Autotransporta direkcijā”. Jo šādam iepirkumam nav nekāda loģiska pamatojuma – neviens nevar prognozēt pakalpojuma cenu veidojošās izmaksas 10 gadus uz priekšu – šobrīd konkursa noteikumi drīzāk izskatās pēc zīlēšanas kafijas biezumos. Vēl vairāk – šāds iepirkums veido priekšnoteikumus iespējamam izmaksu pieaugumam gan pasažieriem, gan visiem pārējiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Vai tiešām premjers, Valsts kontrole un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs to neredz?

Foto: F64

2,677 skatījumi




Video

Kas interesē darba devējus? Atlases speciāliste sniedz ieteikumus, kā sagatavoties darba intervijai

11/07/2025

] Veiksmīga intervija var kļūt par izšķirošu soli karjeras attīstībā, taču lai mērķtiecīgi un pārliecinoši sagatavotos darba pārrunām, būtiski jau iepriekš pārdomāt atbildes uz...

Lasīt tālāk
Video

“LaTS” veikalos zemo cenu grozs noteikts trīs mēnešu periodam

11/07/2025

Mazumtirdzniecības tīkla “LaTS” veikali izziņojuši zemo cenu produktu grozu, uzsverot, ka šādas cenas konkrētām pārtikas precēm būs fiksētas augustā, septembrī un oktobrī. “Atkarībā...

Lasīt tālāk
Video

2 no 3 darba devējiem nav gatavi pieņemt pensionāru darbā. Kā palikt pieprasītam?

10/07/2025

Četri no desmit Latvijas iedzīvotājiem ir saskārušies ar diskrimināciju dažādās dzīves jomās – izglītībā, profesionālajā darbībā un veselības aprūpē. «Latvijas iedzīvotāji...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā zemāks jauniešu bezdarbs nekā ES: kā izmantot šo priekšrocību un ko sagaidīt?

10/07/2025

[caption id="attachment_35407" align="alignnone" width="300"] Beautiful business woman looking at papers she holding in her arms while working on computer at her office[/caption] Atrast jaunu darbu...

Lasīt tālāk
Video

EP pieņēmis priekšlikumus cīņai ar nekvalitatīvu preču pieplūdumu no trešo valstu internetveikaliem

10/07/2025

Trešdien Eiropas Parlaments pieņēma priekšlikumus, lai pārvaldītu pieaugošo nekvalitatīvu un potenciāli bīstamu lētu preču pieplūdumu ES no trešo valstu interneta veikaliem. Ziņojumā,...

Lasīt tālāk
Video

Katrs trešais pircējs nepabeidz pirkumu tiešsaistē lēnas piegādes dēļ

08/07/2025

Saskaņā ar Baymard Institute 2025. gada datiem, septiņi no desmit pirkumiem internetveikalos netiek pabeigti. Starptautiskajā pētījumā izcelti trīs svarīgākie iemesli: pārāk augstas papildu...

Lasīt tālāk
Video

PTAC: zemo cenu grozs kļūst pieejamāks patērētājiem

07/07/2025

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) līdz ar Memoranda par pārtikas preču tirdzniecību (Memorands) parakstīšanu 2025. gada 27. maijā veic pārtikas lielveikalu tirdzniecības ķēžu...

Lasīt tālāk
Video

Iedvesmojoša vasaras pieredze: kas jauniešiem jāzina par pirmo darbu?

07/07/2025

Pirmais darbs vasarā jauniešiem var kļūt par vērtīgu pieredzi, kas ietekmē gan nākotnes karjeras izvēli, gan veido izpratni par finanšu pratību. Tā ir pieredze, kas ļauj nopelnīt pirmo...

Lasīt tālāk
Video

Vai neprotam atpūsties? Katrs otrais strādā arī atvaļinājumā

07/07/2025

Teju katram otrajam jeb 42 % Latvijas iedzīvotāju atvaļinājumā ir nācies pildīt darba pienākumus, pieslēdzoties darbam attālināti, secināts bankas Citadele veiktajā iedzīvotāju aptaujā....

Lasīt tālāk
Video

Apstrādes rūpniecība uzņēmusi apgriezienus, maijā izaugsmei sasniedzot 5,6%

04/07/2025

Apstrādes rūpniecības apjoms salīdzināmajās cenās šā gada maijā pieaudzis par 5,6% pret pagājušā gada maiju, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vairākas...

Lasīt tālāk