Pabriks: Premjers un veselības ministrs baidās

Ja mēs ne vienmēr piekrītam tam, ko premjers saka, tas nenozīmē, ka mēs gribētu viņu gāzt, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
“Es nepiedalos neformālās sarunās. Bet ja mēs nopietni skatāmies uz valdības darbu un krīzes situāciju un atklāti to visu vērtējam… Man nav nekādas intereses nogāzt šo valdību vai mēģināt kļūt par premjeru. Problēma ir citur. Mēs redzam ministru viedokļu atšķirības, un tas ir būtiski. Man šķiet, ka tas nav pareizi – dalīt ministrus tajos, kuri grib cīnīties par veselību, un tajos, kuri grib atvieglot visu, lai nebūtu nekādu ierobežojumu,” pauda Pabriks.
Pēc viņa teiktā, ja šī krīze ir ilgstoša, tad mums jāsaprot: ierobežojumi būs vēl pusgadu vai pat ilgāk, tāpēc mums nopietni jādomā, kas notiks ar finansēm vasarā un vēlāk, kas notiks ar pabalstiem: “Ja mums tagad ir nauda, tad izdalīsim visiem pa 200, pa 300 eiro? Tā nav ilgtspējīga valsts attīstība.”
“Mums ir būvmateriālu veikali, antikvariāti, apģērbu veikali, tie varētu strādāt un paši nopelnīt naudu, un tos nevajadzētu speciāli balstīt. Tad naudas paliktu vairāk tām nozarēm, kurām tiešām ir ļoti grūti – tūrismam, transportam, ēdināšanas uzņēmumiem… Inficēšanās skaitļi iet uz leju, mums ir atelpa, mums dots laiks, lai sakārtotu sistēmu,” pauda ministrs.
“Pirmām kārtām, uzskatu, ka premjers un veselības ministrs baidās. Baidās atvērt kādu nozari, jo tajā gadījumā – ja vīruss vairāk sāk izplatīties – viņus vainos par to, ka viņi abi nav gana daudz darījuši, lai tā nenotiktu. Tāpēc daudz vienkāršāk ir visu aizliegt, lai nekas nenotiek. Bet es tam nevaru piekrist, un es neesmu vienīgais, kurš nepiekrīt. Piedāvāju nevis dalīt ministrus, kuri ir par stingro kārtību un kuri ir par ne tik stingro, bet gan – sakārtot sistēmu. Tā, piemēram, aizliegto preču saraksti – tie ir bezjēdzīgi joprojām. Tūlīt sāksies pavasara/vasaras sezona, cilvēkiem kaut kas ir jāstāda, nu, nedrīkst būt kaut kādi jauni ierobežojumi,” sacīja Pabriks.
Pēc viņa sacītā, tirdzniecība ir viena no vissmagāk cietušajām nozarēm, daudzi veikali ir nepamatoti slēgti, tādējādi ilgstoši ierobežojot uzņēmēju iespējas strādāt, savukārt sabiedrībai iegādāties nepieciešamos produktus: “Mans piedāvājums: ļaut darboties visiem veikaliem, kuriem ir atsevišķa ieeja no ārpuses. Protams, stingri ievērojot epidemiologu izvirzītās prasības un operatīvi slēdzot tos veikalus, kuros konstatēti paaugstināti inficēšanās riski.”
“Es jau iepriekš esmu skaidrojis, ka neesmu par ierobežojumu vājināšanu, bet gan par loģisku sakārtošanu. Tas, pirmkārt. Otrkārt, es nebaidos zaudēt amatu, es baidos pieņemt sliktu lēmumu,” sacīja Pabriks.
“Bet tās ir tikai spekulācijas – tas nav ne manās, ne kāda cita interesēs – gāzt valdību. Turklāt krīzes situācijā neviens no gāzējiem nekļūs populārs. Nereti tie premjeri, kuri palikuši nepopulāri, paši izmanto iespēju atkāpties, jo tāda rīcība ļauj izglābt partiju, ko viņi pārstāv, turklāt ir tā, ka cilvēki nogurst no publiskās politikas. Ja mēs ne vienmēr piekrītam tam, ko premjers saka, tas nenozīmē, ka mēs gribētu viņu gāzt. Mēs taču neesam Kariņa kloni, mums nav jāreproducē viss viņa teiktais. Mums ir valdības debates, katram ir savs viedoklis. Bet, ja mums jāatkārto tikai tas, ko pauž premjers vai veselības ministrs, tad mums tur nav jāsēž: lai viņi divatā izlemj, uzņemas atbildību, un lieta darīta! Tā ka runa nav par valdības gāšanu, bet gan par darba sakārtošanu un, nebaidīsimies no šī vārda, popularitātes atgūšanu.”
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālāk