Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6,0 %
2019. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,0 procentpunktu.
3. ceturksnī bija 58,9 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 9,9 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 2,6 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
2019. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (6,4 %) par 0,2 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (6,2 %). Pēdējo piecu gadu laikā (kopš 2014. gada 3. ceturkšņa) Latvijā bija augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs, bet šī gada 3. ceturksnī tas bija par 0,1 procentpunktu zemāks nekā Lietuvā (6,1 %), savukārt Igaunijā bezdarba līmenis bija viszemākais – 3,9 %.
Ilgstošie bezdarbnieki
2019. gada 3. ceturksnī par 6,1 procentpunktu samazinājies ilgstošo bezdarbnieku (nevar atrast darbu ilgāk par gadu) īpatsvars bezdarbnieku skaitā. Gada laikā tas samazinājies no 43,1 līdz 37,0 %. Savukārt ilgstošo bezdarbnieku skaits saruka par 7,6 tūkstošiem, un 3. ceturksnī tas bija 21,8 tūkstoši.
Jauniešu bezdarbs
2019. gada 3. ceturksnī jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem bezdarba līmenis bija 11,3 %, kas ir par 0,3 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada, bet par 3,8 procentpunktiem zemāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 0,5 tūkstošiem.
3. ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 7,2 tūkstoši jeb 12,2 % bija jaunieši. To īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā gada laikā palielinājies par 1,0 procentpunktu, bet, salīdzinot ar 2. ceturksni – samazinājies par 1,8 procentpunktiem.
3. ceturksnī 37,2 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 62,8 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji
2019. gada 3. ceturksnī 30,1 % jeb 421,3 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 12,2 tūkstošiem jeb 2,8 %, bet gada laikā palielinājies par 0,6 tūkstošiem jeb 0,1 %.
3. ceturksnī 14,8 tūkstoši jeb 3,5 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš tādu bija 4,1 %, bet 2019. gada 2. ceturksnī – 3,6 %.
Vēl par tēmu:
Tirgotāji bieži maldina par augļu un dārzeņu izcelsmi
Veicot pastiprinātu svaigu dārzeņu, augļu un ogu kontroli, mēneša laikā Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudījis vairāk nekā 390 pārtikas tirdzniecības uzņēmumus, 40 % gadījumu...
Lasīt tālākLBAS: Latvijas uzņēmumu konkurētspēju neapdraud izdevumi par darbnespējas lapām
30. aprīlī trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse atkal diskutēs par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba nespējas lapas...
Lasīt tālākMazos un vidējos uzņēmumus visvairāk ietekmē nodokļu slogs, inflācija un energoresursu cenas
Neskatoties uz pēdējo gadu ekonomiskās attīstības perspektīvu un ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanos, mazie un vidējie uzņēmēji Baltijā saglabā pragmātisku optimismu. Par to...
Lasīt tālākProkuratūrā izbeidz lietu pret četrām personām par mēģinājumu izkrāpt “Olainfarm” akcijas
Pirms trim gadiem Valsts policija sāka kriminālprocesu par mēģinājumu izkrāpt daudzus miljonus vērtas “Olainfarm” akcijas. Likumsargi aizdomās turēja piecas personas un martā pret tām...
Lasīt tālākTirdzniecības vietās būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts
Lai veicinātu patērētāju informētību par produktu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 17. aprīlī, trešajā – galīgajā – lasījumā...
Lasīt tālākLatvijas Tirgotāju asociācija atbalsta iniciatīvu neaplikt lietoto apģērbu un tekstilizstrādājumus ar dabas resursu nodokli
Iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana par aicinājumu neaplikt lietoto apģērbu un tekstilizstrādājumus ar dabas resursu nodokli. Iniciatīvai atbalstu paudusi arī Latvijas...
Lasīt tālākIeviesta iespēja Rimi taromātos depozīta maksu ieskaitīt klienta kartes uzkrājumā
Lai nodrošinātu klientiem ērtāku depozīta maksas apriti, no 15. aprīļa Rimi kopā ar Depozīta Iepakojuma Operatoru (DIO) un taromātu uzstādītāju Tomra Collection Latvia pirmo reizi Latvijā...
Lasīt tālākPĀRDOŠANAS KONFERENCE 2024: Digitālais saturs – ceļš kā veidot zīmola atpazīstamību
Ceturtdien, 11. aprīlī, tiešsaistē norisinājās PĀRDOŠANAS KONFERENCE 2024, kurā eksperti sniedza ieskatu tajā, kā mainās pārdošanas un klientu servisa jomas, kādas ir efektīvākās...
Lasīt tālākIzaugsmes trenere: Kvalitatīva aukstā zvana saturs slēpjas sarunas sākumā
Ceturtdien, 11. aprīlī, tiešsaistē norisinājās PĀRDOŠANAS KONFERENCE 2024, kurā eksperti runāja par nākotnes iespējām, izaicinājumiem un tendencēm pārdošanā un klientu apkalpošanas...
Lasīt tālākBORN DIGITAL Latvia vadītājs: 80% klientu ir gatavi maksāt vairāk, ja lietotāju pieredze ir uzlabota
Ceturtdien, 11. aprīlī, tiešsaistē norisinājās PĀRDOŠANAS KONFERENCE 2024, kurā BORN DIGITAL Latvia vadītājs Gatis Hasners runāja par stratēģiski nozīmīgiem elementiem biznesa attīstībai...
Lasīt tālāk