Pieaug aizdomas, ka Brandava kontrolētajā biznesā notikusi krāpšanās ar invalīdu biļetēm

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) SIA “Rīgas karte” valdes locekli Aleksandru Brandavu tur aizdomās par kukuļa došanu un starpniecību kukuļošanā. Viņš šobrīd ir vienīgais aizdomās turētais. KNAB nesniedz informāciju, par kādiem darījumiem un kādā laika posmā iespējamā kukuļošana notikusi. Pēc TV3 raidījuma “Nekā personīga” rīcībā esoša informācija liecina, ka, visticamāk, KNAB izmeklē Brandava darījumus, kuros iesaistītas “Rīgas Satiksmes” iepirkumu lietā figurējošas personas. Līdzība ar Rīgas Satiksmes iepirkuma lietu ir, ka tā ierosināta par kukuļa došanu un starpniecību, taču nav nekādu ziņu par kukuļa ņēmēju.
Parasti izmeklēšanas interesēs procesa sākumā ir aizdomās turēto personu izolēt no līdzinātājiem un lieciniekiem. Tāpēc lēmums neiet uz tiesu var liecināt par diviem iespējamiem scenārijiem. Pirmais – ka Brandavs aktīvi sadarbojas ar izmeklētājiem. Otrais, ticamākais, ka izmeklētāji Brandava aizturēšanu nebija iepriekš plānojuši, taču viņa vēlme izceļot lika rīkoties ātri. Tāpēc lietā vēl nav pietiekamu pierādījumu, kas pārliecinātu tiesu par nepieciešamību aizdomās turēto apcietināt.
Personas, kas ikdienā strādājušas ar Brandavu, “Nekā personīga” apšaubīja iespēju, ka viņš varētu sadarboties ar izmeklēšanu, jo nozīmīga viņa biznesa daļa balstās labā sadarbībā ar pašvaldības vadību.
Aleksandrs Brandavs savu karjeru Rīgas pašvaldības struktūrās sāka 2005.gadā, kā direktors SIA “Rīgas satiksme” un padomes priekšsēdētājs uzņēmumā “Viesturdārzs”. Vēl 2008.gadā Brandavs deklarējis, ka viņam pieder B-Bus kapitāldaļas, un uzkrājumos ir 1350 eiro. Desmit gadu laikā, kopš Rīgā pie varas ir partija Saskaņa, viņš ir kļuvis par miljonāru. 2017.gada deklarācijā redzams, ka nu jau Brandavs ir īpašniekos 6 kompānijās, bankās sakrājis 830 tūkstošus, turklāt vēl aizdevis 1,3 miljonus citiem.
Brandavs turpina no medijiem izvairīties. Arī viņa advokāts Normunds Duļevskis atsakās apstiprināt, ka aizstāv Brandavu un ar žurnālistiem nerunā. Partijā “Gods kalpot Rīgai” Brandavs ir ietekmīgs biedrs. Viņš ir viens no partijas dibinātājiem, bijis tās valdē un biedru naudās sešos gados kasē iemaksājis 95 tūktsošus eiro. Partijas priekšsēdētājs Andris Ameriks tikai 60 tūkstošus, bet Oļegs Burovs 5500. Valdes loceklis Mareks Gailītis, kurš biedra naudās samaksājis vien 4100 eiro, Nekā personīga sacīja, ka par Brandava statusu partijā valde lems tuvākajā sēdē.
Tomēr tās vēl nav visas nepatikšanas, kas sagaida Brandavu. Pārbaudi par iespējamām manipulācijām ar valsts apmaksātajiem invalīdu braucieniem turpina Autotransporta direkcija. Dati par diviem gadiem rāda neticamu ainu, ka Rīgas mikroautobusu satiksmē katrs sestais septītais pasažieris ir bijis invalīds.
“Mums ir aizdomas un mums ir jautājumi, kurus mēs gribētu uzdot institūcijām, kuras varētu palīdzēt meklēt atbildes, kuras mēs fiziski paši nevaram atrast. Kaut vai tas pats validācijas biežums, vai tiešām tas ir dabā veikts. Tajā brīdī, ja tās validācijas pārsniedz 10 validācijas dienā, tad ir liels jautājums vai tas tiešām ir iespējams?” retoriski vaicā VSIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētājs Kristians Godiņš.
Direkcija šobrīd pārbauda trīs mēnešu periodu pagājušajā gadā. 19 tūkstoši invalīdu Rīgas sabiedrisko transportu izmantojuši 1,5 miljonus reižu. Sešsimt gadījumos atklājies, ka invalīda etalons izmantots 100 un vairāk reizes mēnesī, rekords bijis 500 validācijas. Tas nozīmē, kāds invalīds etalonu izmantojis 17 reizes dienā. Šobrīd jau ir skaidrs, ka direkcija lūgs policiju uzsākt kriminālprocesu par krāpšanu.
“Pārbaudes process turpinās un tam mēs turpinām pievērst pastiprinātu uzmanību. Un no mūsu puses, kolīdz būs pamats kaut ko teikt, ka šeit mēs saskatām pārkāpumus, pirmais solis būs vērsties sabiedriskā transporta padomē un attiecīgi runāt par dotācijas aizturēšanu,” norāda Godiņš.
Tas nozīmē, ka Rīgas dome vairs nesaņems 8 miljonus gadā par invalīdu pārvadāšanu, kamēr nenovērsīs trūkumus. Ja atradīs pārkāpumus pagājušā gada datos, tad direkcija lūgs policijai un Valsts ieņēmumu dienestam pārbaudīt arī datus par iepriekšējiem gadiem. Dotāciju var atņemt pavisam, ja atklāsies, ka notikusi krāpšana.
“Autotransporta direkcija nekad šādas aizdomas nav izteikusi un nekad nav vērsusies arī pie “Rīgas kartes” ar šādu informāciju. “Rīgas kartes” izstrādātā sistēma nodrošina vieglu visas datu plūsmas pārskatāmību. Šī tehnoloģija tiek pārdota vairākiem simtiem pilsētu un reģistrē pasažieru plūsmu automātiski, bez cilvēka iejaukšanās, līdz ar to veikt šādas izmaiņas datu bāzē nav iespējams. Tikai tehnoloģijas piegādātājam ir pieeja datu bāzei un viņi katru mēnesi pārbauda datu integritāti,” skaidro SIA “Rīgas karte” valdes priekšsēdētājs, ASV akcionāru pārstāvis Ēriks Morizīrs.
SIA “Rīgas karte” arī noraida aizdomas par Aleksandra Brandava aizturēšanas saistību ar uzņēmumu, tā sniegtajiem pakalpojumiem un kukuļošanas iespējamību uzņēmumā. Brandavs Rīgas kartē ir Rīgas satiksmes pārstāvis. Kā valdes loceklis papildus viņš pilda arī Tirgzinību direktora pienākumus, atbildot par e-talona kā multifunkcionālās kartes pielietošanas iespēju paplašināšanu un jaunu risinājumu ieviešanu. Rīgas Satiksme vēlas Brandavu atsaukt no valdes, taču šo lēmumu varot pieņemt tikai SIA “Rīgas karte” dalībnieku pilnsapulce, kas sanākšot tuvākajā laikā.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
EM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālāk