2018. gadā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar 2017. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 12,6 tūkstošiem jeb 14,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 6,4 % un 8,4 %).
2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija 6,9 %. 4. ceturksnī 67,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,7 tūkstošiem jeb 2,5 % mazāk nekā 3. ceturksnī.
Kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds ar ES vidējo rādītāju). 2018. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (7,0 %) par 0,4 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (6,6 %). 4. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – 6,9 %. Igaunijā bezdarba līmenis bija 4,4 %, savukārt Lietuvā – 6,0 %.
Ilgstošie bezdarbnieki
Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, skaits saruka par 1,8 tūkstošiem un 2018. gadā bija 30,3 tūkstoši. Ņemot vērā, ka bezdarbnieku kopējais skaits samazinājās straujāk nekā ilgstošo bezdarbnieku skaits, 2018. gadā par 4,0 procentpunktiem palielinājies ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā no 37,7 % 2017. gadā līdz 41,7 % 2018. gadā.
2018. gada 4. ceturksnī bija 29,1 tūkstotis ilgstošo bezdarbnieku, 3. ceturksnī – 29,4 tūkstoši. 4. ceturksnī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 43,4 %. Salīdzinot ar 3. ceturksni, tas ir palielinājies par 0,3 procentpunktiem.
Jauniešu bezdarbs
2018. gadā jauniešu bezdarba līmenis bija 12,2 %, kas ir par 4,8 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada (2017. gadā – 17,0 %). No visiem bezdarbniekiem 8,0 tūkstoši jeb 11,0 % bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 4,1 tūkstoti, bet īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā – par 3,2 procentpunktiem.
Pagājušā gada 4. ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 12,0 %, kas ir par 1,0 procentpunktu augstāks nekā 3. ceturksnī. Jauniešu bezdarbnieku skaits samazinājās par 0,5 tūkstošiem un bija 7,2 tūkstoši jeb 10,8 % no kopējā bezdarbnieku skaita (3. ceturksnī – 7,7 tūkstoši jeb 11,2 %).
No 2013. līdz 2016. gadam jauniešu bezdarba līmenis Latvijā bija zemāks nekā ES dalībvalstu vidējais rādītājs, taču 2017. gadā tas bija 17,0 %, kas ir par 0,2 procentpunktiem augstāks nekā vidējais rādītājs ES (16,8 %). Latvijā joprojām saglabājās augstākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs – 2018. gadā Lietuvā jauniešu bezdarba līmenis bija 11,4 %, savukārt Igaunijā – 11,8 %.
2018. gadā 37,7 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 62,3 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja. 4. ceturksnī 34,9 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, bet 65,1 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi.
Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji
2018. gadā 30,4 % jeb 428,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi (tai skaitā 157,4 tūkstoši vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem), t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 14,4 tūkstošiem jeb 3,2 %. 4. ceturksnī 30,6 % jeb 430,4 tūkstoši iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi. Salīdzinot ar 3. ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 9,7 tūkstošiem jeb 2,3 %.
2018. gadā 13,4 tūkstoši jeb 3,1 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu (2017. gadā – 18,1 tūkstotis jeb 4,1 %). 4. ceturksnī šādu iedzīvotāju bija 12,2 tūkstoši jeb 2,8 % (2018. gada 3. ceturksnī – 17,2 tūkstoši jeb 4,1 %).
2018. gadā Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 16,3 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 29,1 tūkstoti iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, savukārt 4. ceturksnī – 4,2 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,4 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.°
Foto: Unplash
Vēl par tēmu:
SM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākLBAS: valdības lēmumiem taupības un nodarbinātības jomā jābūt pamatotiem ar precīziem aprēķiniem un saskaņotiem reālā sociālajā dialogā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsver, ka jebkuriem finanšu ietaupījumiem ir jābūt pamatotiem ar izsvērtu ietekmes analīzi un saskaņotiem Nacionālajā trīspusējās sadarbības...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālākSeptembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %
2026. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās...
Lasīt tālākFM rosina preču un pakalpojumu loteriju atļaujas aizstāt ar paziņošanu VID
Finanšu ministrija (FM) rosina preču un pakalpojumu loteriju organizēšanai nepieciešamās atļaujas aizstāt ar paziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), paredz publiskajai apspriešanai nodotais...
Lasīt tālāk