Vēlas sekot turīgo valstu piemēram un samazināt darba stundu skaitu

Šobrīd portālā “Manabalss.lv” tiek vāktas balsis par to, lai Saeimā izskatītu iniciatīvu par darba stundu samazināšanu no 40 uz 32. Idejas autori vēlas sekot citu Eiropas valstu piemēram un atlicināt vairāk laiku ģimenei, draugiem un hobijiem.
Varētu teikt, ka ideja nav slikta, ņemot vērā, ka lielāko daļu no savas dzīves tomēr pavadām darbā, tomēr gluži skriet pakaļ tādām valstīm kā Austrija un Somija nebūtu pareizi.
“Samazināt likumā noteiktās normālās darba stundas no 40 uz 32 stundām nedēļā. Šis samazinātais darba laiks dos sabiedrībai papildu brīvo laiku sev un priekš ģimenes, un citiem plāniem. Pāreja uz īsāku darba nedēļu notikusi jau vairākās Skandināvijas un citās Eiropas valstīs,” informē portālā „Manabalss.lv” iniciatīvas autors Agris Cīrulis.
Šai šķietami patīkamajai iniciatīvai ir arī otra puse – līdz ar darba laika samazināšanu, saruks arī darba alga, turklāt darba devējiem būs jāmeklē papildu darbinieki, kuru reģionos jau pašlaik trūkstot.
“Ja darbinieki strādās 32 stundu darba nedēļu, viņiem arī atalgojums būs par 32 stundu darba nedēļu, nevis par 40. Nu ir jāsaprot, kā mēs gribam, lai attīstās mūsu ekonomika. Mēs neesam diemžēl tādā situācijā kā Skandināvija, kā Vācija vai citas valstis. Mums nav tāds labklājības līmenis. Ja, teiksim, tagad ir jauna ģimene, kurā abi vecāki strādā, viņi nopelna tik, cik viņi nopelna. Ja viņi abi pāriet uz 32 stundām, tad viņiem ir jāsaprot, ka viņu ienākumi diezgan būtiski samazināsies,” Latvijas Radio skaidro Darba devēju konfederācijas darba tiesību eksperts Andris Alksnis.
Protams, ņemot vērā situāciju Eiropā, Latvija strādā ievērojami vairāk darba stundas, bet, ja runā par produktivitāti, tad tas līmenis ir zems.
„Tas nozīmē, ka mēs tajās stundās, ko pavadām darbā, mēs radām ne pārāk lielu pievienoto vērtību attiecībā pret pārējām Eiropas valstīm. Ja mēs strādāsim mazāk stundu tautsaimniecībā, tad mēs radīsim mazāku vērtību. Piemēram, mazāk tiek saražotas preces un pakalpojumi. Tas nozīmē, tā ir tā vērtība, kas netiks ne saražota, ne pārdota. Tas nozīmē, ka automātiski mūsu ienākumi samazināsies. Saprotiet, tāpēc jau tie eksperimenti ir attīstītajās valstīs!” atzīst Latvijas Universitātes Biznesa un ekonomikas fakultātes profesors Jānis Priede.
Lai iniciatīva nonāktu Saeimā, nepieciešami 10 000 parakstu, uz šo brīdi par iniciatīvu parakstījušies mazāk par 4000 cilvēku.
Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
SM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākLBAS: valdības lēmumiem taupības un nodarbinātības jomā jābūt pamatotiem ar precīziem aprēķiniem un saskaņotiem reālā sociālajā dialogā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsver, ka jebkuriem finanšu ietaupījumiem ir jābūt pamatotiem ar izsvērtu ietekmes analīzi un saskaņotiem Nacionālajā trīspusējās sadarbības...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālākSeptembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %
2026. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās...
Lasīt tālākFM rosina preču un pakalpojumu loteriju atļaujas aizstāt ar paziņošanu VID
Finanšu ministrija (FM) rosina preču un pakalpojumu loteriju organizēšanai nepieciešamās atļaujas aizstāt ar paziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), paredz publiskajai apspriešanai nodotais...
Lasīt tālāk