Piešķir papildu 7 miljonu eiro atbalstu piena ražotājiem

Trešdien, 3. maijā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka Eiropas Savienības (ES) ārkārtas pielāgošanas atbalsta piešķiršanas kārtību piena ražotājiem. Izmaiņas noteikumos paredz papildināt ES ārkārtas pielāgošanas atbalstu ar papildu atbalstu no valsts budžeta, lai sekmētu tirgus stabilizāciju un veicinātu saimniecību ekonomisko ilgtspēju.
Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz papildu valsts atbalsta piešķiršanu 7 miljonu eiro apmērā Latvijas piena ražotājiem, lai mazinātu būtiskos ieņēmumu samazinājumus, ar ko ražotāji nepārtraukti saskārās kopš importa embargo noteikšanas 2014. gada 7. augustā. Atbalsts no valsts budžeta paredzēts, ņemot vērā to, ka līdzšinējie ES un valsts ārkārtas atbalsta pasākumi tikai nelielā apmērā kompensēja ieņēmumu samazināšanos un piena ražotāji izjuta nopietnas finanšu grūtības. Tāpat jāņem vērā, ka jau šobrīd, pēc vairāku mēnešu ilga kāpuma, atsākusies piena iepirkuma cenas pazemināšanās, un, iestājoties vasaras sezonai, var sagaidīt tālāku cenas samazināšanos, kas atkal saasinās piena ražotāju finansiālo situāciju.
Valsts ārkārtas pielāgošanas atbalsts saskaņā ar ES nosacījumiem tiks piešķirts pēc tādiem pašiem kritērijiem kā ES ārkārtas pielāgošanas atbalsts 2016. gada decembrī. Taču, lai nodrošinātu atbalsta mērķtiecīgu novirzīšanu tiem lauksaimniekiem, kas vēl joprojām turpina piena ražošanu, izmaiņas kārtībā nosaka, ka atbalstu piešķir piena ražotājam, kuram uz 2017. gada 1. februāri ganāmpulkā bija reģistrētas slaucamas govis. Tādējādi izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz, ka atbalstu šādiem piena ražotājiem piešķir par laikā no 2016. gada 1. marta līdz 31. augustam pirmajam pircējam piegādāto piena daudzumu, kas nav mazāks par 500 kilogramiem, ja piena ražotājs noteiktā laikposmā īstenoja vismaz vienu no šīm aktivitātēm:
Ražošanas nepalielināšanu vai samazināšanu;
Kvalitātes shēmu vai projektu īstenošanu, kuru mērķis ir veicināt kvalitāti un pievienoto vērtību;
Sadarbības (kooperācijas) projektu īstenošanu;
Videi vai klimatam draudzīgu ražošanas metožu piemērošanu;
Maza mēroga lauksaimniecību.
Noteikto aktivitāšu mērķis ir dot ieguldījumu tirgus stabilizācijā un veicināt saimniecību ekonomisko ilgtspēju. Ražotājs atbalstu saņems tikai par vienu aktivitāti. Plašāka informācija par atbilstības kritērijiem un nosacījumiem pie katras aktivitātes pieejama atbalsta piešķiršanas kārtībā.
Tāpat kā līdz šim kārtība neparedz piena ražotājam iesniegt pieteikumu atbalsta saņemšanai, jo katram ražotājam izmaksājamo atbalstu Lauku atbalsta dienests aprēķinās un pārskaitīs vienotajā zemkopības nozares informācijas sistēmā norādītajā attiecīgā ražotāja kontā. Plānots, ka atbalstu izmaksās līdz 2017. gada 30. septembrim.
Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis”.
Foto:tpsdave/https://pixabay.com/en/users/tpsdave-12019//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
SM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākLBAS: valdības lēmumiem taupības un nodarbinātības jomā jābūt pamatotiem ar precīziem aprēķiniem un saskaņotiem reālā sociālajā dialogā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsver, ka jebkuriem finanšu ietaupījumiem ir jābūt pamatotiem ar izsvērtu ietekmes analīzi un saskaņotiem Nacionālajā trīspusējās sadarbības...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālākSeptembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %
2026. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās...
Lasīt tālākFM rosina preču un pakalpojumu loteriju atļaujas aizstāt ar paziņošanu VID
Finanšu ministrija (FM) rosina preču un pakalpojumu loteriju organizēšanai nepieciešamās atļaujas aizstāt ar paziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), paredz publiskajai apspriešanai nodotais...
Lasīt tālāk