Latvija TOP3 Eiropā pēc dzīvokļos dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvara

Latvija ir viena no TOP3 Eiropas Savienības valstīm ar augstāko dzīvokļos dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvaru. Jaunākie Eurostat dati liecina, ka 64 % Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos, bet mājās – gandrīz 35 %, kamēr Eiropā vairāk nekā puse. Vienlaikus, kā liecina Luminor bankas dati, mājokļu tirgū arvien skaidrāk iezīmējas pāreja no sērijveida dzīvokļiem uz jauniem un renovētiem projektiem.
Saskaņā ar Eurostat datiem augstākais dzīvokļos dzīvojošo īpatsvars ir Spānijā (65 %), Latvijā (64 %) un Maltā (63 %). Tajā pašā laikā Eiropas Savienībā 51 % iedzīvotāju dzīvo mājā, tai skaitā rindu mājās, bet 48 % – dzīvoklī. Vislielākais mājās dzīvojošo īpatsvars reģistrēts Īrijā, 90 %, tam seko Nīderlande un Beļģija (abās 77 %).
“Mājokļi mēdz būt atšķirīgi, taču Latvijā iedzīvotāji pārsvarā dzīvo dzīvokļos. Mūsu dati rāda, ka iegādājoties mājokli vairākus gadus iedzīvotāju galvenā izvēle bija divistabu dzīvokļi padomju laikā celtajās sērijveida mājās, un šī tendence joprojām saglabājas. Tomēr pēdējos gados vērojama būtiska pārmaiņa – arvien biežāk tiek izvēlēti dzīvokļi jaunajos vai renovētos projektos, kā rezultātā pieprasījums pēc tiem ir pietuvinājies sērijveida dzīvokļu pieprasījumam. Lai gan jaunā paaudze dod priekšroku mājokļiem jaunajos projektos vai privātmājām, gala lēmumu nosaka finansiālās iespējas, kas liek izvēlēties no otrreizējā tirgus piedāvājuma,” saka Kaspars Sausais, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs.
Salīdzinājumā ar Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem Latvija joprojām izceļas ar augstu īpašumtiesību īpatsvaru, nemainīgi atrodoties astotajā pozīcijā. Teju 84 % Latvijas iedzīvotāju dzīvo mājoklī, kas viņiem pieder, kamēr mazākā daļa 16 % mājokli īrē. Tas ir krietni augstāks mājokļu piederības rādītājs kā Eiropā vidēji, kur 68 % iedzīvotāju pieder mājoklis, kurā dzīvo. Līdzīgi mājokļa piederības rādītāji kā Latvijā ir arī Igaunijā un Lietuvā, attiecīgi 79 % un 87 %1.
“ Lai gan lielai daļai mājokļi pieder, bieži tie ir pārapdzīvoti un ar zemu energoefektivitāti. Kvalitatīvi dzīvokļi Latvijas lielākajās pilsētās joprojām ir deficīts, un dzīvokļi jaunajos projektos bieži tiek rezervēti vēl pirms būvniecības uzsākšanas. Joprojām visvairāk kredītu izsniegts dzīvokļiem un privātmājām Rīgā – 54 %, kur šādas dzīvesvietas ir biežāk pieejamas un iedzīvotāju blīvums ir augstāks. Tas sakrīt arī ar Eiropas datiem, kas liecina, ka trešdaļa dzīvokļos dzīvojošo dzīvo pilsētā, 18 % ciemos un lauku apvidos un 14 % piepilsētā vai mazpilsētā,” papildina Kaspars Sausais.
Vidējais cilvēku skaits mājsaimniecībā Latvijā ir 2,2 cilvēki. Atbilstošo mājokļa lielumu var izmērīt pēc vidējo istabu skaita uz vienu cilvēku. Eurostat dati liecina, ka latviešu mājokļi ir mazāki nekā citiem Eiropas iedzīvotājiem – vidējais mājokļa lielums Eiropā ir 1,7 istabas uz cilvēku, kamēr Latvijā 1,2 istabas uz cilvēku. Lai gan Latvijā un Maltā līdzīga daļa iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos, istabu skaita ziņā atšķirība ir ievērojama – Maltā mājokļi vidēji ir lielāki, apmēram 2,2 istabas uz cilvēku.
Vēl par tēmu:
Dabasgāzes cenas Eiropā sarukušas par 20 %, taču ziemā saglabājas jauna cenu kāpuma risks
Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālākASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi
Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākEURIBOR teju 3 %: ar ko jārēķinās kredītņēmējiem?
Sešu mēnešu EURIBOR likme ir sasniegusi 3 %, salīdzinot ar aptuveni 2 % gada sākumā. Tas nozīmē, ka Baltijas valstu kredītņēmējiem, plānojot savas finanses, jāņem vērā pašreizējo procentu...
Lasīt tālākPrēmija, atgūti nodokļi vai pārdošana: ko darīt ar negaidīti saņemtu naudu?
Prēmija darbā, nodokļu atmaksa, vērtīgāku personīgo lietu pārdošana vai citi papildu ienākumi var sniegt plašākas finansiālās iespējas. Tomēr ilgtermiņa ieguvumus nosaka pārdomāti lēmumi...
Lasīt tālākŠīs kļūdas dēļ tava pensija var būt pat divreiz mazāka – vai arī tu to pieļauj?
Pensija var šķist tāls nākotnes jautājums, tāpēc daudzi par to sāk domāt tikai vēlāk. Tomēr, jo agrāk cilvēks sāk interesēties par savu pensiju un regulāri seko līdzi izvēlētajam pensiju...
Lasīt tālākBanka Citadele brīdina par viltus WhatsApp profiliem, kas uzdodas par bankas darbiniekiem
Banka Citadele brīdina par pēdējās dienās pastiprināti novērotām krāpnieku aktivitātēm, kuru laikā tiek veidoti viltus profili lietotnē WhatsApp, uzdodoties par bankas darbiniekiem, tostarp...
Lasīt tālāk