• Tweet

Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides un juridiskie riski visbiežāk ietekmē to, vai iecerēto projektu vispār izdosies īstenot. Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais skaidro, kam pievērst uzmanību, lai atbildīgais pirkums vēlāk nepārvērstos neparedzētos izdevumos.

Luminor dati liecina, ka pieprasītākais zemesgabala izmērs mājokļa būvniecībai pērn bija līdz 2000 kvadrātmetriem, bet vidējā zemes iegādes cena 42 000, visbiežāk ar 9 gadu kredīta atmaksas termiņu. Biežāk zemi iegādājas un mājas būvē ģimenes ar bērniem ar mājsaimniecības ienākumiem virs 2600 eiro pēc nodokļu nomaksas. Vispieprasītākie apbūves gabali ir Pierīgā aptuveni 40 km rādiusā ap galvaspilsētu, īpaši Mārupes, Ādažu, Ķekavas, Ropažu un Salaspils novados, taču pērn interese pieaugusi arī par zemi reģionālajos centros, piemēram, Liepājā, Jelgavā un Valmierā.

Zemes izmantošanas mērķis
Pat ja zemes gabals pieder jums, tas vēl nenozīmē, ka būvēt tajā drīkst jebko. Mājas celšanai jāsaskan ar pašvaldības noteikto zemes lietošanas mērķi – ja tā ir, piemēram, lauksaimniecības zeme, statusa maiņa prasīs papildu laiku un finanses. Lai gūtu pilnu ainu par īpašumu, ieteicams izmantot divus galvenos valsts reģistrus. Vietnē geolatvija.lv iespējams iepazīties ar teritorijas apbūves noteikumiem un sarkanajām līnijām. Tas palīdzēs izvērtēt, vai dažādas aizsargjoslas nesamazina izmantojamo platību tiktāl, ka plānotajai mājai un komunikācijām tur vairs neatliek vietas. Savukārt dabas datu sistēma ozols.gov.lv parādīs, vai uz zemes neatrodas dabas liegumi vai īpaši aizsargājami biotopi.

Pašvaldības nākotnes ieceres
Izvēloties zemi klusā vietā, ir vērts pašvaldībā noskaidrot, kas tajā pusē plānots tuvākajos gados. Šodienas tukšā pļava kaimiņos pēc laika var pārvērsties par industriālu zonu, loģistikas parku vai blīvu apbūves kvartālu. Ieteicams pievērst uzmanību arī iespējamiem trokšņu vai smaku avotiem, kas varētu parādīties līdz ar jauniem infrastruktūras objektiem. Teritorijas plānojuma izpēte ir vienkāršākais veids, kā saprast, vai apkārtne arī pēc desmit gadiem joprojām atbildīs tam dzīvesveidam, ko meklējat tagad.

Zemes gabala vēsture
Pirms pirkuma ir vērts pārliecināties, vai zemes gabals vai tā tuvākā apkārtne nav reģistrēta kā piesārņota vieta iepriekšējas saimnieciskās darbības dēļ. Jāņem vērā arī blakus esošie objekti – ražotnes, fermas vai atkritumu poligoni ne tikai rada troksni, bet var ietekmēt gaisa kvalitāti un pat dzeramo ūdeni, ja plānots veikt dziļurbumu. Pat vēja virziens var būt faktors, kas atnes smakas vai trokšņus no tuvējām industriālajām zonām.

Piekļuves ceļu juridiskais statuss
Viens no biežākajiem klupšanas akmeņiem ir piekļuve īpašumam. Pat ja līdz zemes gabalam ved iestaigāts ceļš, tas vēl negarantē tiesības to izmantot. Piekļuvei jābūt juridiski sakārtotai – tam jābūt vai nu valsts vai pašvaldības ceļam, vai arī Zemesgrāmatā jābūt nostiprinātam ceļa servitūtam visiem zemes gabaliem, kas jāšķērso lai nokļūtu līdz konkrētam zemes gabalam. Pirms pirkšanas ir svarīgi dokumentos pārliecināties, ka piekļuves tiesības tiešām pastāv, lai vēlāk nenāktu saskarties ar liegumu būvēt vai nepieciešamību tiesāties ar kaimiņiem, kas var būt ļoti ilgstošs un finansiāli dārgs process.

Plūdu riski
Tirgū arvien biežāk parādās īpašumi, kas atrodas regulāri applūstošās teritorijās, kur pašvaldības tomēr ir pieļāvušas apbūvi. Potenciālajiem pircējiem jārēķinās, ka finansējuma piesaiste šādam īpašumam bankā var būt ļoti apgrūtināta. Tāpat pastāv būtiski apdrošināšanas riski – polise var segt tikai pirmo applūšanas gadījumu, pēc kura apdrošināšanas aizsardzība var vairs nebūt pieejama vai tās cena var kļūt neadekvāti augsta, salīdzinot ar īpašumiem drošās zonās.

Tehniskais novērtējums
Pirms pirkuma ir svarīgi saprast, kur tieši atrodas komunikācijas, jo kaimiņu mājās esošie pieslēgumi negarantē tādas pašas iespējas jūsu zemes gabalā. To, kā un kur ir ievilkti gāzes, ūdens vai elektrības vadi, visērtāk var redzēt publiski pieejamajos topogrāfijas datos, piemēram, kadastrs.lv. Ar šo informāciju varēs laikus prognozēt, cik sarežģīta un dārga būs inženiertīklu izbūve tieši konkrētajam īpašumam. Tāpat ieteicams veikt zemes ģeotehnisko izpēti. Zinot grunts stabilitāti un gruntsūdeņu līmeni, būs skaidrākas reālās būvniecības izmaksas – reizēm tieši nepiemērota augsne var likt pamatu izbūvei iztērēt krietni vairāk, nekā sākotnēji iecerēts.