Pensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli

Latvijas iedzīvotāji pensijā pavadīs ievērojamu dzīves daļu, tāpēc stabils uzkrājums vecumdienām kļūst kritiski svarīgs. Pensijas vecums Latvijā ir 65 gadi, un mūža ilgums turpina pieaugt – 2024. gadā vidējais paredzamais mūža ilgums sasniedza 76,4 gadus, kas ir augstākais rādītājs valsts vēsturē. Ko tas nozīmē kontekstā ar nākotnes uzkrājuma veidošanu, skaidro Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš.
Pensijā līdz pat 20 gadiem
Mirstības un mūža ilguma aprēķini rāda, ka, sasniedzot 65 gadu vecumu, Latvijā vīriešu vidējais turpmākās dzīves ilgums ir teju 15 gadi, bet sievietēm tie ir aptuveni 20 gadi.1 Tas nozīmē, ka iedzīvotāji vidēji pensijā pavadīs līdz 20 gadiem, un nepietiekams uzkrājums šajā periodā var būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti.
Arī starptautiskā pieredze apliecina, ka pensijā pavadītais laiks ir ilgs. OECD valstīs sievietes pensijā vidēji pavada ap 23 gadiem, bet vīrieši ap 19 gadiem, lai gan rādītāji dažādās valstīs atšķiras, jo tos ietekmē gan noteiktais pensionēšanās vecums, gan iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums. Piemēram, Grieķijā sievietes pensijā pavada vidēji 28,4 gadus, bet vīrieši – 23 gadus.2
“Ja pensijā var nākties pavadīt līdz pat 20 gadiem, jautājums vairs nav par to, vai krāt, bet gan – vai uzkrājums būs pietiekams, lai šos gadus dzīvotu ar ierasto dzīves kvalitāti. Tāpēc ir svarīgi savlaicīgi sekot līdzi savam pensijas kapitālam un nepaļauties uz mītu, ka līdz pensijai “tāpat nenodzīvos”, bet izmantot katru iespēju palielināt uzkrājumu, piemēram, novirzīt prēmijas ilgtermiņa uzkrājumam, pārliecināties, ka iemaksas tiek veiktas regulāri un neatstāt uzkrājumu “bez uzmanības” gadiem ilgi,” norāda A. Krūmiņš.
Novecojoša sabiedrība palielina slogu jaunākajām paaudzēm
Pasaulē jau šobrīd ir vairāk cilvēku, kas vecāki par 65 gadiem, nekā bērnu līdz piecu gadu vecumam, secinājis World Economic Forum. Arvien mazāk strādājošo uztur pieaugošu pensionāru skaitu, tādēļ daudzviet cilvēkiem nākas strādāt ilgāk, nekā sākotnēji plānots. Arī Latvijā garāks mūža ilgums nozīmē lielāku slogu gados jaunākiem cilvēkiem, tāpēc uzkrājumu veidošana, tostarp pensiju 2. un 3. līmenī, ir īpaši nozīmīga.
Pensiju 2. līmenis: svarīgi izvēlēties vecumam atbilstošu plānu
Šī brīža pensiju 2. līmeņa 100 % akciju plānu vidējais gada ienesīgums pēdējos piecos gados sasniedz vidēji ap 9,3 % gadā. Akciju tirgus ienesīgums ilgtermiņā ir augstāks par parādzīmju ienesīgumu, tādēļ šādu ienesīgumu nevar attiecināt uz visiem pensiju plāniem sistēmā. Plānos ar konservatīvāku stratēģiju vidējais ilgtermiņa ienesīgums būs ievērojami zemāks par 9 %. Tas parāda, kāda ietekme ir līdzekļu ieguldīšanai riskantākajā ieguldījumu daļā – akcijās -, kas ir ieteicams aktīvajā darba vecumā esošajiem iedzīvotājiem.
Tieši tāpēc pensiju sistēmas dalībniekiem ir īpaši būtiski pārbaudīt, vai ir izvēlēts pareizais, vecumam atbilstošais pensiju plāns, lai pilnībā izmantotu finanšu tirgus dotās iespējas – uzņemties lielāku akciju tirgus risku jaunībā un attiecīgi konservatīvāku ieguldījumu stratēģiju, tuvojoties vecumdienām. Tikmēr pārvaldnieki no savas puses seko līdzi globālām tendencēm un iesaka pensiju sistēmas uzlabojumus, kas attiecas uz ieguldīšanas noteikumiem, kapitāla izmantošanas iespējām pensijas vecumā, kā arī citām lietām, kas uzlabotu dalībnieku finanšu situāciju vecumdienās.
Vēl par tēmu:
Fiskālās disciplīnas padome: bez izmaiņām iespējama budžeta situācijas pasliktināšanās
Kaut gan šobrīd fiskālā situācija ir stabila, bez politikas izmaiņām Latvijai tuvākajos gados draud būtiska fiskālās situācijas pasliktināšanās. Tāpēc valdībai jau šobrīd jāīsteno...
Lasīt tālākKāpēc lielie pārtikas tēriņi liecina par problēmām Latvijas ekonomikā?
Latvijā mājsaimniecību budžeta sadalījums būtiski atšķiras no Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem – iedzīvotāji krietni lielāku daļu ienākumu novirza pirmās nepieciešamības...
Lasīt tālākTrīsistabu dzīvoklis 602. sērijā – biežākā pircēju izvēle Latvijā
Latvijā pērn mājokļu kredītņēmēju vidū populārākā izvēle bija kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā, liecina Luminor bankas dati. Vienlaikus saglabājās augsta interese...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālāk