• Tweet

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā gar Latvijas–Krievijas robežu šogad atlicis izbūvēt aptuveni sešus kilometrus žoga purvainajos apvidos un grūti sasniedzamās vietās. Žoga izbūvi plānots pilnībā pabeigt līdz 2025. gada beigām, informē valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Kopējā Latvijas–Krievijas robeža ir 283,6 km gara. Pagājušā gada nogalē VNĪ vadībā noslēdzās Latvijas–Krievijas robežas žoga izbūve prioritārajos posmos (ap 250 km, ieskaitot SIA “Igate” iepriekš izbūvētos 99 km) un tika uzsākta žoga izbūve purvainajos apvidos un grūti aizsniedzamās vietās (~ 28,35 km), pontonu ceļu izbūve ar kopējo garumu 15 km, kā arī iepriekšējā periodā VNĪ vadībā izbūvētā žoga un SIA “Igate” izbūvētā 99 km žoga un citos infrastruktūras objektos konstatēto nepilnību novēršana un nodošana ekspluatācijā. Defektu un nepilnību novēršanu izbūvētajam žogam plānots pabeigt līdz šā gada beigām.

Papildus saskaņā ar Valsts robežsardzes noteiktajām prioritātēm un valdības š. g. lēmumu VNĪ uzsāka noslēdzošo posmu valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvē Valsts robežsardzei prioritārajos posmos gar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežu ~ 41,26 km garumā, lai nodrošinātu atlikušo infrastruktūras elementu (bez žoga) izbūvi posmos, kur iepriekšējā periodā tā nav tikusi izbūvēta, tai skaitā īpaši purvainos apvidos. Noslēgti 9 līgumi ar 3 būvuzņēmējiem – VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”, personu apvienība “Ramda C-MIKOR” un SIA “Citrus Solutions”, ar kuriem atklātas cenu aptaujas rezultātā VNĪ noslēdza līgumus par kopējo summu 17,9 miljonus eiro ar pvn, kas iekļauj būvniecības ieceres izstrādi, būvniecības darbus un autoruzraudzību. Šie darbi paredz patruļtaku izbūvi, no kuriem 2,9 km notiks īpaši mitrā un purvainā apvidū gar Peiteļa ezeru, kur, lai nodrošinātu teritorijas šķērsošanas iespējas, jābūvē pontonu patruļtakas. Būvdarbu ietvaros paredzēta arī torņa un pievedceļa izbūve pie Zilezera, paredzēta arī kuteru/laivu nolaišanas vieta ar pontonu piestātni pie Peiteļa ezera, kā arī dzelzceļa pārbrauktuves un piebraucamā ceļa izbūve Opoļu robežapsardzības nodaļā. Projektēšanas darbus saskaņā ar apstiprinātajiem laika grafikiem plānots pabeigt 2026. gada pavasarī. Būvdarbus plānots paveikt līdz 2026. gada nogalei, atsevišķos posmos nepilnos 12 km – līdz 2027. gada beigām. Pašlaik deviņos posmos aktīvi notiek projektēšanas darbi, kuru gaitā tiek precizēti tehniskie risinājumi, saskaņoti ar iesaistītajām institūcijām un sagatavoti nepieciešamie dokumenti būvdarbu uzsākšanai.

Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas valsts ārējās sauszemes robežas apsardzības žoga izbūve VNĪ vadībā pilnā apjomā nepilnu 145 km garumā tika pabeigta 2024. gada jūlijā. Patlaban VNĪ vadībā turpinās noslēdzošie darbi nepieciešamās infrastruktūras izbūvē uz Latvijas–Baltkrievijas robežas Daugavas posmā, kur nav paredzēts robežas žogs. Šos posmus plānots pabeigt līdz 2026. gada pavasarim. Pabeigta rokādes ceļu izbūve pie Riču ezera un uzsākta to pakāpeniska nodošana ekspluatācijā.

Paralēli žoga un infrastruktūras izbūvei aktīvi notiek tehnoloģiskās infrastruktūras izbūve un ieviešana, ko nodrošina Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC). Plānots, ka visas ārējās sauszemes robežas aprīkošana ar tehnoloģisko infrastruktūru tiks pabeigta līdz 2026. gada beigām.

Papildus VNĪ vadībā ar ES Kohēzijas fonda atbalstu notiek projektēšanas darbi robežkontroles punktu – “Grebņeva”, “Terehova” un “Pāternieki” – infrastruktūras, robežsargu darba apstākļu un caurlaides spējas uzlabošanai.

Balstoties uz VNĪ zināšanām un pieredzi, valstiski VNĪ ir uzticēts vadīt, uzraudzīt un īstenot Latvijas ārējās Austrumu robežas žoga un infrastruktūras izbūvi. Austrumu robežas stiprināšanā ir iesaistītas vairākas organizācijas. VNĪ atbildība ir būvniecības procesa vadīšana un organizēšana, tostarp būvnieku izraudzīšanās konkursā, savukārt par nepieciešamo zemes gabalu atsavināšanu ir atbildīga Nodrošinājuma valsts aģentūra, faktisko atmežošanu veic VAS “Latvijas valsts meži”, savukārt LVRTC ir atbildīgs par tehnoloģisko risinājumu ieviešanu, kā arī notiek sadarbība ar robežas un infrastruktūras lietotāju – Valsts robežsardzi un Iekšlietu ministriju.