Visu izšķirs tirgi
Apstrādes rūpniecība šo gadu sāka ar dramatiskiem skaitļiem, jo janvārī kritums gada griezumā bija 7,3%, bet pret iepriekšējo mēnesi apjomi samazinājās par 4,7%. Februārī ražošana pret janvārī kāpa par 1,2%, bet tas ir vājāk, nekā varētu gaidīt pēc tāda apjomu sarukuma iepriekšējā mēnesī, jo šādas svārstības, jo īpaši gadu mijā, mēdz noteikt sakritības un nejaušības, kuru ietekme ātri gaist. Cerēsim uz tālākiem uzlabojumiem martā, jo nozares noskaņojuma rādītāji un eksporta tirgu jaunākās tendences ļauj uz to cerēt. Taču februārī kritums gada griezumā joprojām bija 5%.
Rūpniecība kopumā februārī izskatās daudz labāk nekā apstrādes rūpniecība, un kritums gada laikā tikai par 0,3%. Galvenais iemesls tam ir enerģētikas pieaugums par 12,7%. Šogad agrāk nekā citus gadus “aktivizējās” Daugava. Savukārt aprīlī un maijā tās rādītāji varētu būt vājāki, jo palu ūdeņi jau būs aizplūduši.
Aizvadīto gadu Latvijas apstrādes rūpniecībā raksturoja kopējo apjomu kritums, bet augsto tehnoloģiju nozarēm klājās samērā labi. Šis gads zīmējas diezgan atšķirīgi. Viena no šīm nozarēm – ķīmijas rūpniecība – gadu sāka veiksmīgi, un februārī tai bija pat 20% pieaugums, tā bija veiksmīgākā no apakšnozarēm. Turpretim elektronikā redzami tai neraksturīgi mīnusi, februārī -13,8%, bet iekārtu ražošanā pat -14%. Turpretim pērnā gada lielajai cietējai kokrūpniecībai gada sākums ir “plakans”, kas ir drīzāk laba ziņa joprojām ļoti sarežģītajos tirgus apstākļos. Situāciju produktu tirgū var raksturot pat kā ļoti nelabvēlīgu un bez ticamām uzlabošanās perspektīvām šī gada laikā. Ļoti palīdz tas, ka ir izdevies samazināt ražošanas izmaksas, palīdz arī lētākā elektrība. Arī otrajā lielākajā “tradicionālajā” nozarē pārtikas pārstrādē gada sākums, tā teikt, bez spilgtiem piedzīvojumiem, februārī kritums par 2% gan pret iepriekšējo mēnesi, gan iepriekšējo februāri. No šīs nozares šogad gaidām vairāk – arī tā gūst no svarīgu izmaksu posteņu samazināšanās, tajā ir bijuši nozīmīgi ieguldījumi jaudu palielināšanā.
Otrais lielākais pieaugums pēc ķīmijas bija poligrāfijā (+18,4%), kas iepriekšējos divos gados dramatiski cieta no vairākām nelabvēlīgām pārmaiņām tirgos, pirmkārt reklāmas materiālu pieprasījuma. Tās pieaugums varētu signalizēt par patēriņa atdzīvošanos, bet līdz šim ir bijuši tikai divi salīdzinoši labi mēneši. Divciparu pieaugums reģistrēts arī autobūvē (+12,6%). Savukārt vislielāko ražošanas kritumu statistiķi izmērījuši mēbeļu ražošanā (-16,6%). Šajā nozarē uz labiem laikiem grūti cerēt līdz brīdim, kad nākamo augšupejas fāzi sāks mājokļu tirgi, kas nebūs šogad. Ja kāda nozare vai nozaru grupa var padarīt šo ražošanas gadu labāku par tā sākumu, tā ir inženierija – metālapstrāde, mašīnbūve, elektronikai. Tai ir samērā labi tirgus apstākļi saistībā ar augošajiem ieguldījumiem drošībā un jaunajā enerģētikā.
Šis nav lielākā optimisma laiks pasaules vēsturē, bet ražotāju noskaņojums pamazām uzlabojas kopš pērnās vasaras, martā gandrīz sasniedzot vēsturisko normu jeb atpaliekot no tās 1,7 punktus +/- 100 punktu skalā, kas nav daudz. Situācija noieta tirgos kopumā nav ļoti iepriecinoša, bet vismaz kopumā ir stabilizējusies. Mājokļu tirgi eksporta valstīs virzās cauri korekcijas fāzei, tajos situācija varbūt vēl var pasliktināties nedaudz, līdz galam būvniecības apstākļos atspoguļojoties pērn notikušajam būvatļauju kritumam. Eiropas rūpniecības dinamika ir līdzīga Latvijai – slābana, bet ne biedējoša. Savukārt patēriņa produktu ražotājiem palīdzēs reālo algu kāpums gan Latvijā, gan eksporta tirgos.
Eiropas Savienības rūpniecības noskaņojuma indekss ESI aptaujās jau kopš jūlija praktiski nav mainījies, tas svārstās ap -9 punktiem +/-100 punktu skalā, kas pie vēsturiski vidējā -3,6 ir sadzīviskā valodā ir tulkojams apmēram kā “var iztikt, bet nekas īpašs”). Ražošanas apjomu prognozes, arī pasūtījumu vērtējums ir līdzīgi tālu (6-7 punkti) zem normas. Latvijā rūpniecības noskaņojums normai ir tuvāks jeb ir divus punktus zem tās, tas ir pakāpeniski uzlabojies kopš pērnās vasaras.
Vēl par tēmu:
VID sveiks 2023. gada lielākos nodokļu maksātājus
Godinot Latvijas lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sveic 21 uzņēmumu. Tradicionālais VID apbalvojums arī šogad tiek veltīts lielākajiem darbaspēka...
Lasīt tālākDarba devēja apmaksātas studijas motivēs darbiniekus celt savu izglītības līmeni
Piedāvājot segt studiju maksu, uzņēmums iegulda gan darbiniekos, gan savā konkurētspējā, jo darbinieks iegūst papildu prasmes, kas nepieciešamas konkrētam darba devējam, turklāt tās neuzliek...
Lasīt tālākFM: Latvijā saglabājas viena no zemākajām inflācijām eirozonā
Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenas 2024. gada jūnijā bija par 0,1% zemākas nekā maijā, bet salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju vidējais patēriņa...
Lasīt tālākAr ALTUM atbalstu būvēs zemas īres maksas daudzdzīvokļu ēkas Valmierā, Bauskā, Tukumā un Jelgavā
Finanšu institūcija ALTUM noslēgusi trīs jaunus līgumus par zemas īres maksas mājokļu būvniecību Bauskā, Tukumā un Jelgavā par kopējo summu 22 miljoni eiro. Valmierā zemas īres maksas...
Lasīt tālākMinistru prezidente: VID vadība sākusi klientiem draudzīgas pārmaiņas
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadība veic pārmaiņas, lai iestāde kļūtu klientiem – iedzīvotājiem un uzņēmējiem – draudzīgāka. Būtiski, lai šis darbs neapstātos un tiktu sasniegti...
Lasīt tālākJūnija karstums par 20% ceļ elektrības cenas
Jūnijā visā Baltijā turpinājās elektroenerģijas cenu kāpums, mēneša vidējai elektroenerģijas cenai augot par 20,8%. Kā liecina energokompānijas Enefit apkopotā informācija, galvenais...
Lasīt tālākLM: Valstij jāmazina ieilgušais nabadzības risks un ienākumu nevienlīdzība
Labklājības ministrija (LM) ir iesniegusi Finanšu ministrijai izskatīšanai nozares prioritāro pasākumu un starpnozaru prioritāro pasākumu sarakstu laika periodam no 2025. – 2028. gadam,...
Lasīt tālākLBAS: Valsts drošība ir arī nodarbināto labklājība
Šodien Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru Kabinetam, Finanšu ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Labklājības ministrijai par priekšlikumiem prioritātēm...
Lasīt tālākLatvijā plāno nākamos apjomīgos PPP projektus: ceļu būve un mājokļu programma
Ministru kabinets šonedēļ pieņēma divus svarīgus lēmumus attiecībā uz publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu īstenošanu Latvijā. Pirmkārt, ir dota zaļā gaisma Satiksmes...
Lasīt tālākLDDK prezidents: Nodokļu sistēmas izmaiņu grupa apturējusi darbu pie nodokļu reformas
Nodokļu sistēmas izmaiņu grupa apturējusi darbu pie nodokļu reformas, šorīt LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite. "Apmēram...
Lasīt tālāk