Visu izšķirs tirgi
Apstrādes rūpniecība šo gadu sāka ar dramatiskiem skaitļiem, jo janvārī kritums gada griezumā bija 7,3%, bet pret iepriekšējo mēnesi apjomi samazinājās par 4,7%. Februārī ražošana pret janvārī kāpa par 1,2%, bet tas ir vājāk, nekā varētu gaidīt pēc tāda apjomu sarukuma iepriekšējā mēnesī, jo šādas svārstības, jo īpaši gadu mijā, mēdz noteikt sakritības un nejaušības, kuru ietekme ātri gaist. Cerēsim uz tālākiem uzlabojumiem martā, jo nozares noskaņojuma rādītāji un eksporta tirgu jaunākās tendences ļauj uz to cerēt. Taču februārī kritums gada griezumā joprojām bija 5%.
Rūpniecība kopumā februārī izskatās daudz labāk nekā apstrādes rūpniecība, un kritums gada laikā tikai par 0,3%. Galvenais iemesls tam ir enerģētikas pieaugums par 12,7%. Šogad agrāk nekā citus gadus “aktivizējās” Daugava. Savukārt aprīlī un maijā tās rādītāji varētu būt vājāki, jo palu ūdeņi jau būs aizplūduši.
Aizvadīto gadu Latvijas apstrādes rūpniecībā raksturoja kopējo apjomu kritums, bet augsto tehnoloģiju nozarēm klājās samērā labi. Šis gads zīmējas diezgan atšķirīgi. Viena no šīm nozarēm – ķīmijas rūpniecība – gadu sāka veiksmīgi, un februārī tai bija pat 20% pieaugums, tā bija veiksmīgākā no apakšnozarēm. Turpretim elektronikā redzami tai neraksturīgi mīnusi, februārī -13,8%, bet iekārtu ražošanā pat -14%. Turpretim pērnā gada lielajai cietējai kokrūpniecībai gada sākums ir “plakans”, kas ir drīzāk laba ziņa joprojām ļoti sarežģītajos tirgus apstākļos. Situāciju produktu tirgū var raksturot pat kā ļoti nelabvēlīgu un bez ticamām uzlabošanās perspektīvām šī gada laikā. Ļoti palīdz tas, ka ir izdevies samazināt ražošanas izmaksas, palīdz arī lētākā elektrība. Arī otrajā lielākajā “tradicionālajā” nozarē pārtikas pārstrādē gada sākums, tā teikt, bez spilgtiem piedzīvojumiem, februārī kritums par 2% gan pret iepriekšējo mēnesi, gan iepriekšējo februāri. No šīs nozares šogad gaidām vairāk – arī tā gūst no svarīgu izmaksu posteņu samazināšanās, tajā ir bijuši nozīmīgi ieguldījumi jaudu palielināšanā.
Otrais lielākais pieaugums pēc ķīmijas bija poligrāfijā (+18,4%), kas iepriekšējos divos gados dramatiski cieta no vairākām nelabvēlīgām pārmaiņām tirgos, pirmkārt reklāmas materiālu pieprasījuma. Tās pieaugums varētu signalizēt par patēriņa atdzīvošanos, bet līdz šim ir bijuši tikai divi salīdzinoši labi mēneši. Divciparu pieaugums reģistrēts arī autobūvē (+12,6%). Savukārt vislielāko ražošanas kritumu statistiķi izmērījuši mēbeļu ražošanā (-16,6%). Šajā nozarē uz labiem laikiem grūti cerēt līdz brīdim, kad nākamo augšupejas fāzi sāks mājokļu tirgi, kas nebūs šogad. Ja kāda nozare vai nozaru grupa var padarīt šo ražošanas gadu labāku par tā sākumu, tā ir inženierija – metālapstrāde, mašīnbūve, elektronikai. Tai ir samērā labi tirgus apstākļi saistībā ar augošajiem ieguldījumiem drošībā un jaunajā enerģētikā.
Šis nav lielākā optimisma laiks pasaules vēsturē, bet ražotāju noskaņojums pamazām uzlabojas kopš pērnās vasaras, martā gandrīz sasniedzot vēsturisko normu jeb atpaliekot no tās 1,7 punktus +/- 100 punktu skalā, kas nav daudz. Situācija noieta tirgos kopumā nav ļoti iepriecinoša, bet vismaz kopumā ir stabilizējusies. Mājokļu tirgi eksporta valstīs virzās cauri korekcijas fāzei, tajos situācija varbūt vēl var pasliktināties nedaudz, līdz galam būvniecības apstākļos atspoguļojoties pērn notikušajam būvatļauju kritumam. Eiropas rūpniecības dinamika ir līdzīga Latvijai – slābana, bet ne biedējoša. Savukārt patēriņa produktu ražotājiem palīdzēs reālo algu kāpums gan Latvijā, gan eksporta tirgos.
Eiropas Savienības rūpniecības noskaņojuma indekss ESI aptaujās jau kopš jūlija praktiski nav mainījies, tas svārstās ap -9 punktiem +/-100 punktu skalā, kas pie vēsturiski vidējā -3,6 ir sadzīviskā valodā ir tulkojams apmēram kā “var iztikt, bet nekas īpašs”). Ražošanas apjomu prognozes, arī pasūtījumu vērtējums ir līdzīgi tālu (6-7 punkti) zem normas. Latvijā rūpniecības noskaņojums normai ir tuvāks jeb ir divus punktus zem tās, tas ir pakāpeniski uzlabojies kopš pērnās vasaras.
Vēl par tēmu:
Ilmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākĀrvalstu investori rosina samazināt virsstundu apmaksu
Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanām 2024. gadā tērēs vidēji 165 eiro
Eiropas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Blackcatcard un starptautiskās datu analīzes grupas YouGov nesen veiktais pētījums atklāj galvenās patērētāju uzvedības un tēriņu tendences Latvijā...
Lasīt tālākNekustamā īpašuma nodokļa maksājumu apmērs Rīgā nākamgad nemainīsies
Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķinam 2025. gadā Rīgā nemainīsies kadastrālās vērtības un līdz ar to nemainīsies arī nodokļa maksājumu apmērs iedzīvotājiem. Tas var mainīties...
Lasīt tālākSaeima sāk darbu pie 2025.gada valsts budžeta projekta
Uzsākot darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un paredzētajiem grozījumiem likumos, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 22.oktobrī, uz sēdi aicinājusi Ministru...
Lasīt tālākVK: Vairāku gadu periodā pieprasīts nepamatoti liels finansējums GMI pabalsta izmaksai
Veicot fokusēto atbilstības revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Labklājības ministrijas pieprasītais papildu finansējums mērķdotācijai pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma...
Lasīt tālākFM: ECB lēmumiem ir būtiska nozīme uz ekonomikas atkopšanos
Ceturtdien, 17. oktobrī, Eiropas Centrālā banka (ECB), visticamāk, trešo reizi šogad samazinās procentu likmes. Inflācija eirozonā arvien vairāk tiek kontrolēta, savukārt ekonomika neattīstās...
Lasīt tālākJuridiskā komisija: 15 eiro ir maksimālā, nevis obligātā summa par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu dalītā īpašuma gadījumos
Noteiktie 15 eiro par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu un nosūtīšanu dalītā īpašuma gadījumos ir maksimālā, nevis obligātā summa, kuru zemes īpašnieks var pieprasīt no dzīvokļa...
Lasīt tālākSaeimas deputāti: Sabiedriskā transporta pieejamība ir nepārdomāta, vecmodīga un nepiemērota iedzīvotāju paradumiem
Sabiedriskā transporta plānošana un pieejamība valsts dotētajos maršrutos, it īpaši reģionos un laukos, ir nepārdomāta, vecmodīga un nepiemērota iedzīvotāju paradumiem, to trešdien,...
Lasīt tālāk