Zemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada

Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums par 2024. gadu liecina, ka algas nodokļu plaisas īpatsvars ir būtiski samazinājies.
“Maiņa no policejiskas pieejas uz Valsts ieņēmumu dienestu kā uz klientu servisu orientētu iestādi dod rezultātu. Kopš 2021. gada darbaspēka nodokļu nomaksa uzlabojas un ēnu ekonomika pakāpeniski, bet stabili turpina sarukt. Tas ir labs signāls, kas liecina par Latvijas ekonomikas, darba tirgus un nodokļu kultūras briedumu. Mazāk “ēnas” nozīmē godīgāku konkurenci uzņēmējiem un lielākas iespējas valsts attīstībai. Redzam, ka ieguvēji ir visi – gan darba ņēmēji, gan sabiedrība kopumā,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Nodokļu plaisa ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta ar nosacījumu, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības.
Novērtējot VSAOI un IIN plaisas īpatsvaru, vispirms tiek novērtēts arī nedeklarētās darba samaksas (“aplokšņu algas”) īpatsvars. Ja 2020. gadā nedeklarētās darba samaksas īpatsvars komercsektorā bija 17,8%, bet 2021. gadā – pat 18%, tad 2024. gadā tas ir sarucis līdz 13,8%.
Tas nozīmē, ka pēdējo gadu laikā nav novērots “aplokšņu” algas īpatsvara pieaugums. Šis rezultāts ir vērtējams pozitīvi, it īpaši ņemot vērā pēdējo gadu nelabvēlīgo ekonomisko situāciju, jo iepriekš bija novērota spēcīga nedeklarēto darba ienākumu īpatsvara sasaiste ar ekonomikas attīstības tempiem.
Līdzīgas tendences ir novērojamas arī algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas īpatsvaros.
2024. gadā ievērojami ir samazinājies IIN plaisas īpatsvars, sarūkot līdz 15,8%. Līdz ar to tas ir samazinājies par 5,5 procentpunktiem, salīdzinot ar 2020. gadu (2020. un 2021. gadā IIN plaisa veidoja 21,3%, 2022.gadā – 20,6%, 2023. gadā – 15,8%). Būtiski jeb par 4 procentpunktiem samazinājusies arī VSAOI plaisa. Ja 2020. gadā tā bija 17,8%, 2021. gadā – 18%, 2022. gadā – 17,5%, tad 2023. gadā – 14,6% un vēl mazāka 2024. gadā – 13,8%.
Vislielākie nedeklarētie darba ienākumi ir raksturīgi šādās nozarēs (atbilstoši NACE 2. redakcijai) kā mazumtirdzniecība (NACE 47), sauszemes un cauruļvadu transports (NACE 49), vairumtirdzniecība (NACE 46).
Plaisas īpatsvara samazināšanos sekmē dažādi makroekonomiskie faktori, tāpat arī pozitīvi to ietekmē uzņēmēju iniciatīva un aktīvā, uz pašsakārtošanos un iesaistīšanos cīņā ar ēnu ekonomiku vērstā rīcība. Vienlaikus plaisas īpatsvara samazinājums ir saistīts gan ar ievērojamo minimālas algas kāpumu (2023. gadā – no 500 eiro uz 620 eiro un 2024. gadā – uz 700 eiro), gan ar vidējas algas līmeņa pieaugumu valstī.
Vēl par tēmu:
FM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina
Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...
Lasīt tālākLBAS iesniedz priekšlikumus par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vēstulē “Par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu”* apkopojusi arodbiedrību priekšlikumus un nosūtījusi tos Ministru...
Lasīt tālākKrāpnieki sūta īsziņas VSAA vārdā, aicinot atvērt saiti
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina, ka aktivizējušies krāpnieki, kuri izsūta iedzīvotājiem viltus īsziņas par it kā iesaldētu pensiju 2. līmeņa kontu. Krāpnieki...
Lasīt tālākAptauja: 6 % Latvijas iedzīvotāju ir parādi par komunālajiem maksājumiem un citiem pakalpojumiem
Nedaudz vairāk nekā 6 % iedzīvotāju ir nenokārtotas parādsaistības ārpus kreditēšanas nozares, piemēram, par komunālajiem pakalpojumiem, elektrību, telefonsakariem, automašīnas stāvvietu,...
Lasīt tālākBaltijā arvien vairāk iedzīvotāju norāda uz finansiālās situācijas pasliktināšanos – Latvijā jau katrs trešais
Baltijas valstu iedzīvotāju finansiālais noskaņojums kļūst arvien negatīvāks, apliecinot augošu ekonomisko spiedienu reģionā. Vissatraucošākā situācija ir Latvijā, kur fiksēts straujākais...
Lasīt tālākValsts naftas produktu drošības rezerves veidos elastīgāk
Lai valsts naftas produktu drošības rezerves varētu veidot elastīgāk un ekonomiski izdevīgāk, Saeima ceturtdien, 22.oktobrī, otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos...
Lasīt tālākIeviesīs nacionālo viesabonēšanu krīzes situācijās
Lai krīzes situācijās iedzīvotājiem nodrošinātu sakaru iespējas, Saeima ceturtdien, 22.oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Elektronisko sakaru likumā....
Lasīt tālākSvētdien visi vilcieni sāks kursēt pēc jaunā – ziemas laika
Naktī uz svētdienu, 25. oktobrī, plkst. 4.00 Latvijā notiks pāreja uz ziemas laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ. Lai vilcieni gala stacijās pienāktu atbilstoši ziemas...
Lasīt tālākD. Mieriņa: sabiedrība sagaida redzamu ieguvumu no katra publiskā eiro
“Budžeta iespējas vienmēr ir ierobežotas, savukārt vajadzību netrūkst. Tāpēc īpaši svarīgi ir skaidri noteikt prioritātes un izvērtēt, kur ieguldītie līdzekļi sabiedrībai sniedz vislielāko...
Lasīt tālākLai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus, paplašinās elektrolīniju trases
Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, paplašinās no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To paredz...
Lasīt tālāk