Samazinās administratīvo slogu digitālo platformu operatoriem

Trešdien, 25. jūnijā, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus “Noteikumos par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas”. Ar grozījumiem tiks ieviests vienots Eiropas Savienības (ES) identifikācijas pakalpojums un atvieglots digitālo platformu operatoru administratīvais slogs.
Noteikumu projekts paredz vairākas būtiskas izmaiņas, tostarp ziņojošie platformu operatori turpmāk varēs izmantot ES vai tās dalībvalstu izveidotu identifikācijas pakalpojumu kā standartizētu veidu pārdevēju identitātes un rezidences pārbaudei. Šādos gadījumos operatoriem būs jāsniedz mazāks pārdevēju identificējošās informācijas apjoms – tikai pārdevēja vārds vai nosaukums, identifikatora numurs un identifikatora izdevējs.
Informācija kļūs pieejama tieši caur dalībvalsts izveidotu identifikācijas pakalpojumu. Piemēram, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs reģistrējas digitālajā platformā, un, izmantojot savas dalībvalsts radīto piekļuves sistēmu, pieslēdzas tās nodokļu administrācijas sistēmai. Sistēma izveido unikālu šī pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja (fiziskas personas) identifikatoru, kas no dalībvalsts informācijas sistēmas tiek paziņots digitālajai platformai, aizvirzot pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju atpakaļ uz digitālo platformu. Digitālais platformas operators, sniedzot informāciju šīs dalībvalsts nodokļu administrācijai, izmanto unikālo identifikatoru, nevācot papildu informāciju par nodokļu maksātāju.
Tāpat tiks vienkāršota ziņojošo platformu operatoru izslēgšanas procedūra no Eiropas Komisijas (EK) centrālā reģistra. Līdz šim šādu lūgumu bija jāadresē EK, taču turpmāk to varēs veikt tieši Valsts ieņēmumu dienests kā kompetentā iestāde.
Šīs izmaiņas veicina vienotu pieeju automātiskajai informācijas apmaiņai visā ES, vienlaikus ievērojot datu kvalitātes un drošības prasības. Ar grozījumiem tiek arī precizēts, ar kādu informāciju Valsts ieņēmumu dienests apmainās ar citu dalībvalstu iestādēm, kā arī samazināts slogs operatoriem, kuri izmanto jauno identifikācijas pakalpojumu.
Grozījumi izstrādāti saskaņā ar DAC8 prasībām, kas papildina Eiropas Padomes Direktīvu 2021/514 par administratīvo sadarbību nodokļu jomā, un stiprina pārredzamību digitālajā ekonomikā.
Vēl par tēmu:
Pieaugot investīcijām reģionos, augs vajadzība pēc jaunām elektroenerģijas jaudām
Jaunu uzņēmumu ienākšana Latvijas reģionos būtiski palielinās pieprasījumu pēc elektroenerģijas, tāpēc jaunu enerģijas ražošanas jaudu pieejamība kļūst par vienu no priekšnoteikumiem...
Lasīt tālākVai jūsu māja ir riska zonā? Kā dažu sekunžu laikā pārbaudīt plūdu un citus riskus savam īpašumam
Pēdējā laika vētras un intensīvie lietusgāzieni Latvijā vēlreiz atgādinājuši, ka īpašuma atrašanās vieta var būt saistīta ar konkrētiem, izmērāmiem riskiem — applūšanu, koku lūšanu,...
Lasīt tālākLatvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek
Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...
Lasīt tālākEiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem
Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākVID atgādina: par bērnu interešu izglītību var atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli
Līdz ar jauno mācību gadu atsākas arī dažādi bērnu un jauniešu pulciņi un interešu nodarbības. Tie ir izdevumi, par kuriem, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vecāki vai citi ģimenes...
Lasīt tālāk