VID pārstāve: No 2024. gada ikvienam uzņēmumam Latvijā būs pieejams savs nodokļu maksātāja reitings
Ceturtdien, 12. oktobrī, tiešsaistē norisinājās biznesa konference “Grāmatvedība un nodokļi 2024”, kurā eksperti aplūkoja aktuālākās tendences grāmatvedībā un svarīgākos jautājumus saistībā ar nodokļu politiku. Eksperti ieskatījās grāmatvedības izaicinājumos tuvākajos gados, tostarp kādi jaunumi jāapgūst uzņēmējiem un grāmatvežiem, lai tie varētu sekmīgi strādāt. Viens no jaunumiem, kas konferencē tika apskatīts, bija Latvijas uzņēmumu reitinga sistēma, kas atspoguļos uzņēmuma nodokļu saistību izpildes disciplīnu.
No 2024. gada Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodrošinās Latvijas uzņēmumu reitinga sistēmu. Jaunajai sistēmai ir divi uzdevumi. Pirmkārt, šādi uzņēmumi detalizēti redzēs paši savu nodokļu nomaksas disciplīnu, kas ietekmē un no kuras izriet tālākā sadarbība ar VID. Otrkārt, vispārīgā līmenī, bez detalizācijas, reitings būs redzams publiski, kas atvieglos uzziņu par uzņēmuma situāciju viņa sadarbības partneriem, klientiem un citiem interesentiem.
Kā konferencē norādīja VID Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldes direktora vietniece Natālija Fiļipoviča, jaunās reitingu sistēmas galvenie uzdevumi būs informēt nodokļu maksātāju par viņa nodokļu maksāšanas disciplīnu, motivēt nodokļu maksātājus uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu un atbalstīt nodokļu maksātājus, veidojot rīku, ar kuru viņi var prezentēt savu reputāciju.
Nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums ir pieejams par katru komercsabiedrību, ārvalsts komersanta filiāli, kā arī par katru zemnieku saimniecību, zvejnieku saimniecību un individuālo uzņēmumu, ja minētie subjekti sastāda gada pārskatu.
“Reitingu veidos nodokļu deklarēšanas risku novērtējums, reģistrācijas datu novērtējums, deklarāciju un pārskatu iesniegšanas rādītāji, nodokļu un muitas administrēšanas pasākumu rezultāti, darba samaksas novērtējums un nodokļu saistību izpildes rādītāji,” norādīja VID pārstāve.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka daļu no informācijas, kuru izmanto reitinga kopējā vērtējuma veidošanai, VID nav atļauts izpaust trešajām personām un tās izpaušana pat pašam nodokļu maksātājam var apdraudēt VID funkciju izpildi.
“Nevienā Eiropas Savienības dalībvalstī šāda veida informācijas atklāšana nepastāv – Latvija ir pionieris,” norādīja N. Fiļipoviča, turpinot, ka no 2024. gada ikvienam uzņēmumam Latvijā būs pieejams savs nodokļu maksātāja reitings.
Reitinga kopējam novērtējumam ir paredzēts lietot 5 klases, kas izteiktas burtos: A – uzņēmums ar labu nodokļu samaksas disciplīnu un bez būtiskiem riskiem attiecībā uz nodokļu saistību izpildi; B – uzņēmums, kam ir nodokļu saistību izpildes riski kādā no jomām – reģistrācija, deklarāciju iesniegšana, deklarēto datu pilnīgums, deklarēto nodokļu samaksa – un kam būtu jāuzlabo nodokļu saistību izpildi raksturojošie rādītāji; C – uzņēmums, kurš pārkāpumu dēļ ir izslēgts no VID PVN maksātāju reģistra vai VID ir lēmis apturēt tā saimniecisko darbību; N – neaktīvs nodokļu maksātājs, jo pēc VID rīcībā esošajiem datiem neveic aktīvu saimniecisko darbību; J – pēdējo sešu mēnešu laikā reģistrēts uzņēmums.
Konferencē piedalījās arī VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Procesu metodikas un atbalsta daļas vadītāja Santa Deksne, kas atklāja, kādas ir jaunas iespējas nodokļu samaksas termiņu pagarināšanā.
Konferencē piedalījās arī Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju komitejas vadītāja Lilita Beķere, LBTU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes profesore Inguna Leibus, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle Ilze Palmbaha, COBALT vadošā speciāliste nodokļu jomā un nodokļu konsultāciju vadītāja Sabīne Vuškāne, BDO Latvia vecākā nodokļu konsultante Kristīne Tēra, Grāmatvedības un nodokļu eksperte, konsultante, Latvijas Grāmatvedības kluba vadītāja Jadviga Neilande un “Johansone un partneri” valdes locekle, zvērināta revidente Modrīte Johansone.
Biznesa konferences ir strauji augošs biznesu konferenču organizators, kura rīkotās konferences tiešsaistē un klātienē apmeklējuši jau simtiem dalībnieku. Kopš 2020. gada Biznesa konferences organizējušas jau vairāk nekā 20 konferences par dažādām aktuālām tēmām.
Vēl par tēmu:
Asociācija: BRELL atslēgšanās ažiotāžas radīšana bija mērķtiecīgi radīta provokācija, kuru varēja valsts paredzēt
Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un enerģētikas eksperts Edgars Bergholcs norāda, ka atslēgšanās no BRELL tīkla un ažiotāžas ap to radīšana...
Lasīt tālākGatis Liepiņš: enerģētikas nozarei jāstrādā iedzīvotāju labā
Vai Latvijā izveidotā enerģētikas politika nodrošina efektīvu lēmumu pieņemšanu nozares attīstībai un krīžu pārvarēšanai? Par šo jautājumu un nozares pārraudzību kopumā trešdien,...
Lasīt tālākVidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājies par 3%
Šī gada janvārī, salīdzinot ar 2024. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājies par 3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākā ietekme uz...
Lasīt tālākKas jāzina par Baltijas valstu pieslēgšanos kopējam Eiropas energotīklam?
8.-9. februārī Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam, kas pēc ģenerācijas ir trīs reizes lielāka par Krievijas energosistēmu....
Lasīt tālākPašvaldību dzīvokļu īrnieki šīs telpas varēs iegūt īpašumā
Iedzīvotāji, kuri patlaban īrē pašvaldības dzīvojamo telpu, šīs telpas varēs iegūt īpašumā. Šādu iespēju paredz Saeimā ceturtdien, 6.februārī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeima Latvijas Bankas prezidenta amatā atkārtoti ievēl Mārtiņu Kazāku
Saeima ceturtdien, 6. februārī, Latvijas Bankas prezidenta amatā atkārtoti ievēlēja Mārtiņu Kazāku. Par M. Kazāku balsoja 67 deputāti, pret – 18, bet atturējās 4 deputāti. M....
Lasīt tālākNedēļas nogalē Latvija atslēgsies no Krievijas elektrotīkla. Kas jāzina?
Nedēļas nogalē, 8. februārī, Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam. Elektrotīklu sinhronizācijas laikā nav gaidāmi būtiski...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju neizmanto ārvalstu kapitālu
Luminor bankas veiktā aptauja atklāj – 55% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) savā darbībā neizmanto ārvalstu kapitālu.* Savukārt lielākā daļa to uzņēmumu, kas piesaista ārvalstu...
Lasīt tālākNeskatoties uz izmaiņām, Latvijā arvien augstākais kopējo darbaspēka nodokļu slogs Baltijā
Lai arī šajā gadā stājās spēkā vairākas nozīmīgas nodokļu reformas, kuru mērķis bija vienkāršot nodokļu sistēmu un uzlabot Latvijas konkurētspēju Baltijas reģionā, Swedbank Finanšu...
Lasīt tālāk2024. gada tiesu darbības rādītāji liecina par slodzes pieaugumu tiesu sistēmā
Tieslietu padome 2025. gada 24. janvāra sēdē izskatīja pagājušā gada tiesu darbības rādītājus, kuri liecina par slodzes pieaugumu tiesu sistēmā un nepieciešamību pēc resursu optimizācijas. 2024. gadā...
Lasīt tālāk