VID pārstāve: No 2024. gada ikvienam uzņēmumam Latvijā būs pieejams savs nodokļu maksātāja reitings

Ceturtdien, 12. oktobrī, tiešsaistē norisinājās biznesa konference “Grāmatvedība un nodokļi 2024”, kurā eksperti aplūkoja aktuālākās tendences grāmatvedībā un svarīgākos jautājumus saistībā ar nodokļu politiku. Eksperti ieskatījās grāmatvedības izaicinājumos tuvākajos gados, tostarp kādi jaunumi jāapgūst uzņēmējiem un grāmatvežiem, lai tie varētu sekmīgi strādāt. Viens no jaunumiem, kas konferencē tika apskatīts, bija Latvijas uzņēmumu reitinga sistēma, kas atspoguļos uzņēmuma nodokļu saistību izpildes disciplīnu.
No 2024. gada Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodrošinās Latvijas uzņēmumu reitinga sistēmu. Jaunajai sistēmai ir divi uzdevumi. Pirmkārt, šādi uzņēmumi detalizēti redzēs paši savu nodokļu nomaksas disciplīnu, kas ietekmē un no kuras izriet tālākā sadarbība ar VID. Otrkārt, vispārīgā līmenī, bez detalizācijas, reitings būs redzams publiski, kas atvieglos uzziņu par uzņēmuma situāciju viņa sadarbības partneriem, klientiem un citiem interesentiem.
Kā konferencē norādīja VID Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldes direktora vietniece Natālija Fiļipoviča, jaunās reitingu sistēmas galvenie uzdevumi būs informēt nodokļu maksātāju par viņa nodokļu maksāšanas disciplīnu, motivēt nodokļu maksātājus uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu un atbalstīt nodokļu maksātājus, veidojot rīku, ar kuru viņi var prezentēt savu reputāciju.
Nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums ir pieejams par katru komercsabiedrību, ārvalsts komersanta filiāli, kā arī par katru zemnieku saimniecību, zvejnieku saimniecību un individuālo uzņēmumu, ja minētie subjekti sastāda gada pārskatu.
“Reitingu veidos nodokļu deklarēšanas risku novērtējums, reģistrācijas datu novērtējums, deklarāciju un pārskatu iesniegšanas rādītāji, nodokļu un muitas administrēšanas pasākumu rezultāti, darba samaksas novērtējums un nodokļu saistību izpildes rādītāji,” norādīja VID pārstāve.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka daļu no informācijas, kuru izmanto reitinga kopējā vērtējuma veidošanai, VID nav atļauts izpaust trešajām personām un tās izpaušana pat pašam nodokļu maksātājam var apdraudēt VID funkciju izpildi.
“Nevienā Eiropas Savienības dalībvalstī šāda veida informācijas atklāšana nepastāv – Latvija ir pionieris,” norādīja N. Fiļipoviča, turpinot, ka no 2024. gada ikvienam uzņēmumam Latvijā būs pieejams savs nodokļu maksātāja reitings.
Reitinga kopējam novērtējumam ir paredzēts lietot 5 klases, kas izteiktas burtos: A – uzņēmums ar labu nodokļu samaksas disciplīnu un bez būtiskiem riskiem attiecībā uz nodokļu saistību izpildi; B – uzņēmums, kam ir nodokļu saistību izpildes riski kādā no jomām – reģistrācija, deklarāciju iesniegšana, deklarēto datu pilnīgums, deklarēto nodokļu samaksa – un kam būtu jāuzlabo nodokļu saistību izpildi raksturojošie rādītāji; C – uzņēmums, kurš pārkāpumu dēļ ir izslēgts no VID PVN maksātāju reģistra vai VID ir lēmis apturēt tā saimniecisko darbību; N – neaktīvs nodokļu maksātājs, jo pēc VID rīcībā esošajiem datiem neveic aktīvu saimniecisko darbību; J – pēdējo sešu mēnešu laikā reģistrēts uzņēmums.
Konferencē piedalījās arī VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Procesu metodikas un atbalsta daļas vadītāja Santa Deksne, kas atklāja, kādas ir jaunas iespējas nodokļu samaksas termiņu pagarināšanā.
Konferencē piedalījās arī Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju komitejas vadītāja Lilita Beķere, LBTU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes profesore Inguna Leibus, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle Ilze Palmbaha, COBALT vadošā speciāliste nodokļu jomā un nodokļu konsultāciju vadītāja Sabīne Vuškāne, BDO Latvia vecākā nodokļu konsultante Kristīne Tēra, Grāmatvedības un nodokļu eksperte, konsultante, Latvijas Grāmatvedības kluba vadītāja Jadviga Neilande un “Johansone un partneri” valdes locekle, zvērināta revidente Modrīte Johansone.
Biznesa konferences ir strauji augošs biznesu konferenču organizators, kura rīkotās konferences tiešsaistē un klātienē apmeklējuši jau simtiem dalībnieku. Kopš 2020. gada Biznesa konferences organizējušas jau vairāk nekā 20 konferences par dažādām aktuālām tēmām.
Vēl par tēmu:
Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālāk