VID ģenerāldirektores amatā apstiprina Baibu Šmiti-Roķi

Otrdien, 30. janvārī, Ministru kabinets apstiprināja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā Baibu Šmiti-Roķi. Viņa izvēlēta Valsts kancelejas komisijas veiktā atlasē, papildus konsultējoties ar sociālajiem un sadarbības partneriem.
“Baibai Šmitei-Roķei kopā ar VID kolektīvu būs jāstrādā, lai stiprinātu dienesta uzticamību, uzlabotu klientu servisu un īstenotu digitālo transformāciju, kas iedzīvotāju un uzņēmēju sadarbību ar VID veidotu vienkārši saprotamu, precīzu un efektīvu. Līdzšinējā pieredze ir ļāvusi viņai pilnvērtīgi iepazīt un izprast VID darba specifiku. Tas ļaus nepieciešamās pārmaiņas uzsākt īstenot maksimāli ātri. Redzams, ka Šmitei-Roķei ir skaidras darba prioritātes, viņa ir izlēmīga, enerģiska un gatava ar lielu degsmi īstenot pārmaiņas. Tās ir būtiski veidojot VID par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā un nodrošinot sabiedrības interesēm atbilstošus pakalpojumus,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Baibai Šmitei-Roķei ir ilggadēja pieredze nodokļu administrēšanas jomā. Kopš 2020. gada viņa strādā VID Nodokļu pārvaldes direktora vietnieces amatā, savukārt no 2023. gada maija pilda VID Nodokļu pārvaldes direktora pienākumus. Ikdienas darbs pārvaldē saistīts ar praktiski visu VID administrēto nodokļu administrēšanas procesu, klientu apkalpošanas un konsultēšanas, normatīvo aktu izstrādes, starptautiskās informācijas apmaiņas, akcīzes preču aprites uzraudzības un nodokļu saistību izpildes darba organizēšanu. Viņas galvenie darba pienākumi iekļauj pārvaldes darba organizēšanu un kopumā vairāk nekā 800 darbinieku vadību.
“Man ir gods un atbildība uzņemties VID ģenerāldirektores pienākumus, un es apsolu tos pildīt pēc labākās sirdsapziņas. Cilvēki Latvijā vēlas VID, kas ir godīgs, loģisks un atvērts dialogam. Apsolu, ka manā vadībā VID mainīsies un kļūs par efektīvu un mūsdienu digitālajām prasībām atbilstošu iestādi, no kuras uzņēmēji un katrs sabiedrības loceklis saņem godīgu, atvērtu attieksmi, kā arī ērtus, ikvienam viegli pieejamus un saprotamus pakalpojumus,” norāda B.Šmite-Roķe.
B.Šmite-Roķe ieguvusi profesionālo maģistra grādu ekonomikā un pašlaik turpina studijas doktorantūrā ekonomikas un vadības studiju jomā.
Galvenie jaunās ģenerāldirektores darba uzdevumi ietver VID digitālo attīstību, tostarp izveidot un ieviest VID datu pārvaldības sistēmu, apstiprināt dienesta IT sistēmas attīstības vīziju un nodrošināt VID pakalpojumu pieejamību mobilās aplikācijas risinājuma veidā. Nozīmīgs uzdevums ir klientu servisa attīstība, kas ietver VID klientu apmierinātības pieaugumu, nodrošinātu proaktīvu reakciju uz klienta situāciju ar skaidriem risinājumiem un lēmumiem samērīgā laikā, kā arī pilnveidotu risinājumu izlīgumu sistēmas ieviešanai sadarbībai ar klientu strīdu situācijās. Tāpat svarīgi uzdevumi būs ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi, sekmīga VID un Nodokļu un muitas policijas pārvaldes reorganizācijas īstenošana un panākts dienesta reputācijas uzlabojums.
Finanšu ministrija ir rosinājusi veikt VID darbības pilnveides pasākumus – mainīt VID organizatorisko struktūru un padotības īstenošanas formu. VID reformas galvenā iecere ir sekmēt VID stratēģijā noteiktās misijas – VID uzticams sabiedrotais nodokļu un muitas lietās godīgai uzņēmējdarbībai un sabiedrībai – sasniegšanu. Reformas ietvaros paredzēts nodalīt noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas funkcijas no pakalpojumu sniedzēja funkcijām, proti, nodalīt no VID struktūrvienības, kuru mērķis ir atklāt noziedzīgus nodarījumus, nevis sniegt pakalpojumus.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Šīs nedēļas sākumā laiks būs silts un saulains
Nedēļas sākumā laiks būs saulains un silts, bet naktīs termometra stabiņš vietām vēl noslīdēs zem 0° atzīmes. Bet nedēļas izskaņā gaidāms lietus un brāzmains vējš. Otrdien...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies izkrāptus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies izkrāptus un nozagtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 5.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja Juridiskās komisijas...
Lasīt tālākSomijas ekonomists: 2026. gadā Latvijas ekonomikā gaidāma straujāka izaugsme, balstīta privātajā patēriņā un investīcijās
Latvijas ekonomika šogad uzņems straujākus apgriezienus, sasniedzot 2,8 % IKP pieaugumu, prognozē Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén)....
Lasīt tālākRīgā aizliegts atrasties uz visu ūdenstilpju ledus
Ņemot vērā laikapstākļus, meteoroloģiskās prognozes un to, ka uz ūdens neveidojas pietiekami izturīga ledus kārta, no rītdienas, 4. marta, stāsies spēkā aizliegums atrasties uz visu Rīgas...
Lasīt tālākŠonedēļ daudzviet gaidāmi nokrišņi, piekrastē vējš būs brāzmains
Jaunu mēnesi iesākot, nedēļas pirmajā pusē laika apstākļus noteiks ciklonu aktivitāte ziemeļos – dažviet gaidāmi nokrišņi, vējš piekrastē būs brāzmains, savukārt gaisa temperatūra...
Lasīt tālākPalielina mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un mazaizsargātām ģimenēm ar bērniem
Saeima ceturtdien, 26.februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem...
Lasīt tālākPalielinās mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem
Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24. februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļi būs mainīgi, dienās gaiss iesils virs 0°
Šonedēļ laika apstākļi būs mainīgi – valsti šķērsos vairākas nokrišņu zonas, kas daudzviet atnesīs sniegu, bet, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tas pāries slapjā sniegā, lokāli...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā gaisa temperatūra ievērojami paaugstināsies
Šīs nedēļas sākumā vēl tika aizvadītas aukstas naktis, kad vietām dienvidu rajonos termometra stabiņš noslīdēja zem -30° atzīmes. Nedēļas otrajā pusē Latvijā pakāpeniski ieplūdīs...
Lasīt tālākLDDK: virsstundas – izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā
Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti...
Lasīt tālāk