VID ģenerāldirektores amatā apstiprina Baibu Šmiti-Roķi

Otrdien, 30. janvārī, Ministru kabinets apstiprināja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā Baibu Šmiti-Roķi. Viņa izvēlēta Valsts kancelejas komisijas veiktā atlasē, papildus konsultējoties ar sociālajiem un sadarbības partneriem.
“Baibai Šmitei-Roķei kopā ar VID kolektīvu būs jāstrādā, lai stiprinātu dienesta uzticamību, uzlabotu klientu servisu un īstenotu digitālo transformāciju, kas iedzīvotāju un uzņēmēju sadarbību ar VID veidotu vienkārši saprotamu, precīzu un efektīvu. Līdzšinējā pieredze ir ļāvusi viņai pilnvērtīgi iepazīt un izprast VID darba specifiku. Tas ļaus nepieciešamās pārmaiņas uzsākt īstenot maksimāli ātri. Redzams, ka Šmitei-Roķei ir skaidras darba prioritātes, viņa ir izlēmīga, enerģiska un gatava ar lielu degsmi īstenot pārmaiņas. Tās ir būtiski veidojot VID par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā un nodrošinot sabiedrības interesēm atbilstošus pakalpojumus,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Baibai Šmitei-Roķei ir ilggadēja pieredze nodokļu administrēšanas jomā. Kopš 2020. gada viņa strādā VID Nodokļu pārvaldes direktora vietnieces amatā, savukārt no 2023. gada maija pilda VID Nodokļu pārvaldes direktora pienākumus. Ikdienas darbs pārvaldē saistīts ar praktiski visu VID administrēto nodokļu administrēšanas procesu, klientu apkalpošanas un konsultēšanas, normatīvo aktu izstrādes, starptautiskās informācijas apmaiņas, akcīzes preču aprites uzraudzības un nodokļu saistību izpildes darba organizēšanu. Viņas galvenie darba pienākumi iekļauj pārvaldes darba organizēšanu un kopumā vairāk nekā 800 darbinieku vadību.
“Man ir gods un atbildība uzņemties VID ģenerāldirektores pienākumus, un es apsolu tos pildīt pēc labākās sirdsapziņas. Cilvēki Latvijā vēlas VID, kas ir godīgs, loģisks un atvērts dialogam. Apsolu, ka manā vadībā VID mainīsies un kļūs par efektīvu un mūsdienu digitālajām prasībām atbilstošu iestādi, no kuras uzņēmēji un katrs sabiedrības loceklis saņem godīgu, atvērtu attieksmi, kā arī ērtus, ikvienam viegli pieejamus un saprotamus pakalpojumus,” norāda B.Šmite-Roķe.
B.Šmite-Roķe ieguvusi profesionālo maģistra grādu ekonomikā un pašlaik turpina studijas doktorantūrā ekonomikas un vadības studiju jomā.
Galvenie jaunās ģenerāldirektores darba uzdevumi ietver VID digitālo attīstību, tostarp izveidot un ieviest VID datu pārvaldības sistēmu, apstiprināt dienesta IT sistēmas attīstības vīziju un nodrošināt VID pakalpojumu pieejamību mobilās aplikācijas risinājuma veidā. Nozīmīgs uzdevums ir klientu servisa attīstība, kas ietver VID klientu apmierinātības pieaugumu, nodrošinātu proaktīvu reakciju uz klienta situāciju ar skaidriem risinājumiem un lēmumiem samērīgā laikā, kā arī pilnveidotu risinājumu izlīgumu sistēmas ieviešanai sadarbībai ar klientu strīdu situācijās. Tāpat svarīgi uzdevumi būs ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi, sekmīga VID un Nodokļu un muitas policijas pārvaldes reorganizācijas īstenošana un panākts dienesta reputācijas uzlabojums.
Finanšu ministrija ir rosinājusi veikt VID darbības pilnveides pasākumus – mainīt VID organizatorisko struktūru un padotības īstenošanas formu. VID reformas galvenā iecere ir sekmēt VID stratēģijā noteiktās misijas – VID uzticams sabiedrotais nodokļu un muitas lietās godīgai uzņēmējdarbībai un sabiedrībai – sasniegšanu. Reformas ietvaros paredzēts nodalīt noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas funkcijas no pakalpojumu sniedzēja funkcijām, proti, nodalīt no VID struktūrvienības, kuru mērķis ir atklāt noziedzīgus nodarījumus, nevis sniegt pakalpojumus.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Satversmes tiesa: valsts nav nodrošinājusi pienācīgu aizsardzību pret pārmērīgu izklaides troksni
Šonedēļ Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2025‑18‑03, atzīstot par Satversmei neatbilstošu trokšņa novērtēšanas un pārvaldības regulējumu, ciktāl tas nenodrošina pienācīgu...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus, Juridiskā komisija otrdien, 14.aprīlī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākStājas spēkā grozījumi Krimināllikumā, pagarinot noilgumu smagiem noziegumiem pret bērniem
Ceturtdien, 16. aprīlī, stājas spēkā tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres iniciētie grozījumi Krimināllikumā, kas pagarina noilgumu smagiem noziegumiem pret bērniem, stiprina aizsardzību...
Lasīt tālākNo 15. aprīļa atsevišķos valsts ceļu posmos palielināts maksimālais atļautais ātrums
No rītdienas, 15. aprīļa, atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos tiek ieviests palielināts atļautais maksimālais braukšanas ātrums. Maksimālo atļauto braukšanas ātrumu līdz 110...
Lasīt tālākNedēļas sākumā gaidāms mierīgs un sauss laiks
Nedēļas sākumā gaidāmi nemainīgi mierīgi laika apstākļi – saule mīsies ar mākoņiem, pūtīs lēns vējš, laiks būs sauss. Nedēļas otrajā pusē laika apstākļi būs daudzveidīgāki...
Lasīt tālākAizvadīts cenu drāmas pirmais cēliens
Starp karu pirmajiem upuriem parasti ir patiesība un cenu stabilitāte. Karš notiek tālu no mums, taču cenu līmenis Latvijā martā salīdzinājumā ar februārī pieauga par 1,9%, bet gada inflācija...
Lasīt tālākNacionālajos bruņotajos spēkos ieviesīs attālināti vadāmus sauszemes dronus
Aizsardzības ministrija ir noslēgusi līgumus ar trīs vietējiem uzņēmumiem – SIA “Brasa Defence Systems”, SIA “Natrix” un SIA “LV-Teh” – par Latvijā ražotu bezpilota sauszemes...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālāk