18/04/2017, Kategorija: Kurzeme, Novados, Svarīgākais
Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Kopumā Latvijā ir 76 pilsētas, no kurām daudzas tik tiešām var lepoties ar to, ka tiek vairota uzņēmējdarbības aktivitāte, nodrošināti kvalitatīvi pakalpojumi iedzīvotājiem un ekonomiski stiprināts reģions. Vērtējot būtiskus izaugsmes rādītājus, tai skaitā atalgojumu, nodarbinātību, Eiropas fondu līdzekļu pieejamību un citus, skaidri redzams, ka pastāv izteikts līderis, kas daudzās jomās apsteidz arī par sevi lielākas pilsētas, tostarp Rīgu un Jūrmalu. Jā, runa ir par Ventspili.

Mūsdienās Ventspils ir kļuvusi par īpašu vietu Latvijas attīstībā – tā nodrošina neskaitāmas darba vietas, atver jaunas rūpnīcas un ir attīstījusies kā starptautisks nozīmes tranzīta centrs.

Ja atskatāmies vēsturē, vēl pirms divdesmit pieciem gadiem Ventspilī šādas izaugsmes nebija un šodienas ekonomikas rādītāji daudziem varētu būt liels pārsteigums. Ieskatoties dažos no tiem, secināms, ka pilsētā liela uzmanība tiek pievērsta tieši iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanai, arī ar budžetu pilsēta rīkojas gudri un izsvērti.

Ja skatāmies uz finanšu datiem, tad Ventspils pašvaldībā salīdzinājumā ar citām pašvaldībām ir vismazākie aizņēmumi – kopējās saistības investīciju projektu realizācijai uz 2017. gada sākumu ir 3,82 milj. eiro, kas ir tikai 2,42% no pamatbudžeta ieņēmumiem bez mērķdotācijām un iemaksām pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Pašvaldības kopējie izdevumi noteikto funkciju nodrošināšanai, t. sk. iestāžu uzturēšanai, pilsētas labiekārtošanai un sociālo funkciju veikšanai, 2017. gadā plānoti 67,29 milj. eiro apmērā. Tādējādi uz 2017. gada beigām paredzams naudas līdzekļu atlikums gandrīz 10 milj. eiro apmērā. Kā jau ierasts, īpaša vērība pilsētā tiek pievērsta kultūras pasākumu finansēšanai, tostarp dažādu atlaižu nodrošināšanai iedzīvotājiem un pilsētas viesiem.

Tāpat Ventspils ir trešā pilsēta, kas veic vislielākās iemaksas pašvaldību izlīdzināšanas fondā, novirzot līdzekļus citu pašvaldību vajadzībām. Vislielākās plānotās iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā ir Rīgas pilsētas domei, kas iemaksās 91,8 miljonus eiro, Jūrmalas pilsētas domei, kas iemaksās 10,8 miljonus eiro un Ventspils pilsētas domei, kas iemaksās teju divus miljonus eiro. Tātad Ventspils ir viena no tām pilsētām, kas balsta ne tikai savas pilsētas iedzīvotāju, bet arī visas Latvijas labklājību.

Protams, Ventspils rūpējas arī par saviem iedzīvotājiem, kā piemērs tam ir fakts, ka pilsētā ir viens no augstākajiem iedzīvotāju labklājības līmeņiem. Salīdzinājumā ar citām Latvijas pilsētām, Ventspils uzrāda labus rezultātus. Piemēram, 2015. gadā Ventspils bija starp tām republikas pilsētām, kuras piedāvāja augstāko atalgojumu – vidējā bruto alga bija otrā lielākā starp republikas pilsētām – 917 eiro. Pozitīvi vērtējams arī fakts, ka šodien ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pret pilsētas iedzīvotāju skaitu ir proporcionāli visaugstākais (46%) starp republikas nozīmes pilsētām.

Kā zināms, 2017. gadā turpināsies aktīvs darbs, lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda finansējuma apguvi. ES fondu projektu finansējums uz 1000 iedzīvotājiem 2012.–2015. gadā bija vairāk nekā 3 miljoni eiro. Īstenojot projektus ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu palīdzību, Ventspils pilsētas pašvaldība nodrošina būtisku darba apjomu komersantiem – būvniekiem, preču piegādātājiem, pakalpojumu sniedzējiem, kuri savukārt nodrošina darba vietas pašvaldības iedzīvotājiem.

Šī ir tikai daļa no radītājiem, kas apliecina Ventspils izaugsmi un nepārtraukto attīstību. Lai cik stabila mums šobrīd neliktos Ventspils pilsēta, nevar ignorēt faktorus, kuri apdraud šo izaugsmes tempu. Viens no tiem ir saistīts ar valsts kopējo attīstību.

Ikviens apzinās – lai ātrāk sasniegtu mērķus, svarīgi, lai valdības un pašvaldību darbs būtu vērsts vienā virzienā.

Šobrīd, kad notiek nodokļu reformu izstrāde, īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai neciestu pašvaldību ienākumi. Tāpat ikdienā valstij jādomā, kā neierobežot veiksmīgās pašvaldības un neuzlikt tām papildus finanšu slogu, bet tieši otrādi – rūpētos par to tikpat sekmīgu attīstību arī uz priekšdienām.

Tāpat tuvojas arī jauns politisko kaislību vilnis – pašvaldību vēlēšanas, kas, kā ierasts, nāk ar neskaidrību par tuvāko nākotni. Ap Ventspili, kā ap izcili pārvaldītu pilsētu, kuru pat varētu salīdzināt ar iekārojamu bišu stropu, spieto ne tikai darba bites, bet arī lapsenes un pat citzemju irši – katrs rauga tikt pie medus kārēm. Tāpēc katram pilsētniekam būtu no svara izvērtēt un saprast, ka medus pienākas tiem, kas ikdienā strādā un kopj savu stropu – tātad, visiem ventspilniekiem, nevis tiem, kas ierodas pilsētā reizi četros gados un ar savu skaļo dūkoņu tikai to vien spēj kā satricināt gaisu.

1,239 skatījumi




Video

Lembergs: Latvija ir unikāla valsts, jo tās valdība lūdz citu valsti sankcionēt opozīcijas politiķi

12/08/2022

Esošā vara min, ka es nevaru vadīt valsti, jo esmu sankcionēts, bet šīs sankcijas izkārtoja pati valdība, pauda Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts Aivars Lembergs. “Kopš...

Lasīt tālāk
Video

Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas atkal pieaug migrantu plūsma

12/08/2022 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas atkal pieaug migrantu plūsma, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" pastāstīja Valsts robežsardzes priekšnieks, ģenerālis Guntis Pujāts. "Pēdējās...

Lasīt tālāk
Video

LTRK: Kompensācija no valsts budžeta par iegādāto malku, neprasot par to čeku, ir ēnu ekonomiku stimulējošs ierosinājums

12/08/2022

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka valdības apstiprinātais atbalsts iedzīvotājiem, izmaksājot kompensāciju arī...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļas izskaņā sauss un karsts laiks, nākamā nedēļa būs nokrišņiem bagāta

12/08/2022

Šonedēļ laika apstākļus turpina noteikt augsts spiediens. Nedēļas izskaņā saglabāsies sauss un lielākoties saulains laiks, savukārt jaunnedēļ anticiklona ietekme mazināsies, daudzviet...

Lasīt tālāk
Video

Saeima noteic atbalsta pasākumus energoresursu cenu pieauguma ietekmes mazināšanai

11/08/2022

Saeima ceturtdien, 11. augustā, atbalstīja virkni pasākumu iedzīvotāju atbalstam, ņemot vērā energoresursu izmaksu straujo pieaugumu gaidāmajā apkures sezonā. Terminēti atbalsta pasākumi...

Lasīt tālāk
Video

Saeima atbalsta valdības rīkojumu par ārkārtējās situācijas pagarināšanu Latvijas–Baltkrievijas pierobežā

11/08/2022

Saeima ceturtdien, 11. augustā, atbalstīja valdības lēmumu pagarināt ārkārtējo situāciju Latvijas–Baltkrievijas pierobežā. Izmaiņas paredz pagarināt ārkārtējo situāciju Ludzas,...

Lasīt tālāk
Video

Pensionāriem tomēr nepiešķirs vienreizēju 200 eiro pabalstu

11/08/2022

Saeima ceturtdien noraidīja opozīcijas piedāvājumu piešķirt vienreizēju 200 eiro pabalstu pensionāriem. Deputāts Ralfs Nemiro (PCL) aicināja likumprojektu nodot izskatīšanai Saeimas...

Lasīt tālāk
Video

Iniciatīvu par Latvijas Krievu savienības darbības pārtraukšanu vērtēs Nacionālās drošības komisija

11/08/2022

Saeima ceturtdien, 11. augustā, nolēma kolektīvo iesniegumu "Par vienotu sabiedrību bez Latvijas Krievu savienības" nodot Saeimas Nacionālās drošības komisijai tālākai izvērtēšanai. Iniciatīvu...

Lasīt tālāk
Video

ZZS: Valdības piedāvājums apkures izmaksu kompensēšanai – nepietiekams un iedzīvotājus apgrūtinošs

11/08/2022

Krišjāņa Kariņa vadītās valdības piedāvātais atbalsta mehānisms siltumapgādes izmaksu daļējai kompensēšanai ir nepietiekams, lai mājsaimniecības spētu segt strauji pieaugošos apkures...

Lasīt tālāk
Video

Inčukalnā ir rezervēts pietiekams dabasgāzes apjoms mājsaimniecību vajadzībām, apliecina ministrija

10/08/2022

“Saskaņā ar AS "Conexus Baltic Grid" sniegto informāciju, uz AS “Latvijas Gāze” vārda Inčukalna pazemes gāzes krātuvē tiek glabāta dabasgāze vairāk kā nepieciešams mājsaimniecību...

Lasīt tālāk