Brīdinājums par jaunu krāpniecību: kibernoziedznieki vilina ar veselības solījumiem

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” dati liecina, ka kibernoziedznieki arvien biežāk izmanto cilvēku vēlmi uzlabot savu veselību. Proti, ir aktivizējušās dažādas viltus interneta vietnes, kas ar sensacionāliem virsrakstiem popularizē ar veselību un veselīgu dzīvesveidu saistītus tematus. Apmeklējot šādas viltus vietnes, interneta lietotāji tiek novirzīti uz inficētām mājaslapām vai pakļauti uzmācīgām un traucējošām reklāmām.
Šī reklāmprogrammatūra ne tikai pasliktina ierīces pārlūkprogrammas darbību, bet arī spēj izplatīties pa visu ierīces – telefona, datora, planšetes – sistēmu, radot nopietnus drošības draudus.
“Kiberkrāpnieki izmanto aktualitātes un dažādas cilvēku vājības, lai sasniegtu savus mērķus. Cilvēku rūpes par veselību ir viens no šādiem tematiem, jo cilvēki vienmēr meklē ātrus un vienkāršus risinājumus dažādām veselības problēmām. Pēdējā mēneša laikā esam novērsuši jau vairāk nekā 6000 apdraudējumu mūsu klientiem, kas saistīti ar viltus mājaslapu apmeklējumiem, kurās tiek solīti brīnumaini veselības uzlabojumi,” stāsta “Tele2” drošības nodaļas vadītājs Aleksandrs Bogdanovs. “Mēs aicinām interneta lietotājus ļoti kritiski izvērtēt dažādas reklāmas un mājaslapas, kas sola kaut ko pārsteidzošu, jo aiz tām var slēpties krāpnieki, kuri apdraud gan ierīces, gan personīgo datu drošību.”
Kopumā aizvadītajā mēnesī “Tele2” drošības risinājums “Interneta Drošība” ir novērsis 12,5 milj. apdraudējumu, pasargājot klientus no dažādiem riskiem digitālajā vidē.
Vēl par tēmu:
Jaunnedēļ gaiss pakāpeniski sāks iesilt, nedēļas vidū daudzviet atkal pārsniedzot +20°
Nedēļas izskaņā vējš pakāpeniski pierims, vien piektdien tas vēl saglabāsies brāzmains. Gaidāmi nelieli nokrišņi, kas galvenokārt skars valsts austrumu daļu. Nākamās nedēļas pirmajā...
Lasīt tālākFM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālākNedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākDzīvoklis par šauru – katrs desmitais iedzīvotājs plāno būvēt savu māju
Sākoties pavasara sezonai, kad tradicionāli aktivizējas būvniecības un dārza darbi, iedzīvotāju vidū pieaug interese par zemes iegādi. Kā liecina jaunākie Luminor bankas aptaujas dati,...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālāk