Eiropas Komisija piešķir 295,5 miljonus eiro Rail Baltica projekta tālākai attīstībai

Kopuzņēmums RB Rail AS, kas sadarbībā ar Rail Baltica projekta īstenotājiem koordinē arī Eiropas Savienības finansējuma pieteikumu sagatavošanu un iesniegšanu, informē, ka Rail Baltica projektam piešķirti 295,5 miljoni eiro papildu finansējuma no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) uzsaukuma šajā daudzgadu budžeta periodā. Piešķirtais finansējums tiks novirzīts būvniecības un tehnisko darbu īstenošanai Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, tostarp dzelzceļa pamattrases izbūvei, elektroapgādes sistēmu projektēšanai un pārrobežu projekta koordinācijai. No kopējās summas aptuveni 47,1 miljoni eiro ir piešķirti Igaunijai, 153,5 miljoni eiro – Latvijai, un 94,9 miljoni eiro – Lietuvai. Piešķirtās summas katrai dalībvalstij ietver arī koordinatora RB Rail AS finansējumu.
Magda Kopčinska, Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta ģenerāldirektore uzsvēra: „Piešķirot vairāk nekā 295 miljonus eiro Rail Baltica projektam un līdzvērtīgu summu ieguldot darbos uz blakus esošās E75 dzelzceļa līnijas Polijā, Eiropas Komisija atkārtoti apliecina apņemšanos integrēt Baltijas valstis plašākā Eiropas dzelzceļa tīklā. Pārrobežu savienojamības stiprināšana starp Baltijas valstīm, Poliju un citām ES dalībvalstīm uzlabos dzelzceļa transporta efektivitāti un drošību, vienlaikus veicinot ekonomisko konkurētspēju visā kontinentā.”
“Šis finansējums nāk būtiskā brīdī Rail Baltica projektam,” norāda Marko Kivila, RB Rail AS pagaidu izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs. “Tas ļauj mums turpināt būvniecību bez kavējumiem, īpaši tajos posmos, kur darbi jau notiek visās trīs Baltijas valstīs. Pateicamies visām dalībvalstīm par atbalstu balsojumā. Ņemot vērā pieejamo finansējuma apjomu, mēs pieteicām tās aktivitātes, kas šobrīd ir vislabāk sagatavotas īstenošanai.”
Šī summa ir maksimāli pieejamais finansējums šajā uzsaukumā, ņemot vērā pieejamos budžeta ierobežojumus. Jūlijā plānots uzsākt diskusijas par finansēšanas līguma tvērumu un tajā iekļautajām aktivitātēm.
Eiropas Savienošanas instrumenta piešķirtais finansējums nodrošina projekta turpmāku virzību. Šobrīd būvdarbi notiek aptuveni 160 kilometru garos pamattrases posmos, vienlaikus turpinās darbs pie dzelzceļa apakšsistēmu ieviešanas: elektrifikācijas iepirkuma process ir noslēdzies un līgums ir parakstīšanas stadijā, savukārt kontroles–komunikācijas un vadības sistēmu iepirkumi vēl norit.
Plānots, ka līdz 2025. gada beigām būvniecības stadijā būs aptuveni 43 % no Rail Baltica pamattrases. Līdz šim projektam ir nodrošināts vairāk nekā 4 miljardu eiro finansējums, kur nozīmīgu daļu veido Eiropas Savienības un dalībvalstu ieguldījums. Ņemot vērā inflācijas izraisīto izmaksu pieaugumu, Rail Baltica apsver papildu finansēšanas mehānismus, tostarp publiskās un privātās partnerības (PPP) modeļus un Eiropas Savienības Militārās mobilitātes fonda līdzekļu piesaisti.
Vēl par tēmu:
Biedrība “Dzīvnieku brīvība”: Igaunijas parlaments pirmajā lasījumā atbalstījis dējējvistu sprostu aizliegumu
Ceturtdien, 23. aprīlī, Igaunijas parlamentā pirmajā lasījumā tika pieņemts Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu likumprojekts, kura mērķis ir izbeigt dējējvistu turēšanu sprostos...
Lasīt tālākDatorkrēsls kā svarīgs elements darbavietas komfortam
Mūsdienu sabiedrībā darbs ar datoru ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daudzi cilvēki stundām ilgi sēž pie rakstāmgalda gan birojā, gan mājās, tāpēc darba vietas iekārtojums...
Lasīt tālākVai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākSaeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai
Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPTAC aicina iedzīvotājus Lieldienās iegādāties zemo cenu groza produktus
Tuvojoties Lieldienām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus laikus plānot pirkumus un izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus, iegādājoties zemo cenu groza...
Lasīt tālāk