Vēlas noturēt darba tirgū pirmspensijas vecuma cilvēkus
Vecumā no 50 līdz 64 gadiem Latvijā ir nodarbināti 62 procenti iedzīvotāju – tas ir pat vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, tomēr mazāk, nekā Latvijā strādāja pirms krīzes.
Labklājības ministrija vēlas, lai šajā vecuma grupā, ko tā apzīmē ar «pirmspensijas cilvēkiem», būtu nodarbināts lielāks ļaužu īpatsvars, tomēr pagaidām par to, kā cilvēkus noturēt darba tirgū, ir visai miglains priekšstats.
Ekspertu prognozes liecina: līdz 2030. gadam paredzamas būtiskas izmaiņas iedzīvotāju vecuma struktūrā, un iedzīvotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem samazināsies par 10 procentiem, bet iedzīvotāju skaits virs 64 gadiem palielināsies par 11 procentiem. Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme norāda, ka šie procesi būtiski ietekmēs darba resursu pieejamību nākotnē, proti, nebūs kas strādā. Tajā pašā laikā statistikas dati liecina, ka cilvēki, vecāki par 50 gadiem, ir viena no bezdarba riskam visvairāk pakļautajām iedzīvotāju kategorijām, un, kā izskanēja LM rīkotajā diskusijā ar arodbiedrībām un darba devējiem par gados vecāku cilvēku iesaisti darba tirgū, darba devēju vidū valda aizspriedumi par pirmspensijas vecuma cilvēku darba spējām.
To, ka cilvēki pirmspensijas vecumā pakļauti krasām darba tirgus pārmaiņām, apliecinot arī fakts, ka, tiklīdz ir jāsamazina darbinieku skaits, tieši gados vecāki cilvēki pirmie tiek atlaisti. To apstiprina arī šādi dati: pirmspensijas vecuma bezdarbnieku īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā pieaug – 2010. gada beigās tas bija 10,5 procenti, 2011. gada beigās – jau 12,3 procenti, bet pērnā gada beigās – 13,4 procenti.
Pirms krīzes Latvijā bija nodarbināti tuvu 70 procentiem cilvēku vecumā no 50 līdz 64 gadiem, bet tagad tikai 62 procenti. I. Jaunzeme uzsver: mēs gribētu panākt, lai šis procents būtu vismaz kā pirms krīzes. Ko LM gatava darīt? Pagaidām atbilde ir visai izplūdusi: tā ir aktīva un iekļaujoša darba tirgus politika, darba prasmju pilnveides pasākumi, karjeras savlaicīga plānošana. «Ja cilvēkam ir 50 gadu, mēs sagaidām, ka viņš strādās vēl vismaz 15 gadus,» saka I. Jaunzeme, tāpēc LM sola meklēt veidus, kā panākt, lai šī vecuma cilvēkus no darba tirgus, pirmkārt, neizstumj, bet, otrkārt, pieņem atkal darbā. LM izveidojusi bezdarbnieka, kas vecāks par 50 gadiem, portretu, un tas rāda, ka vienai trešdaļai šajā vecumā līdz pensijai ir palikuši pieci gadi, pusei bezdarbnieku ir zems izglītības līmenis, bet ievērojamai daļai – 38 procentiem – ir profesionālā izglītība, tiesa, tā, visticamāk, vairs neatbilst mūsdienu prasībām. 53 procenti bezdarbnieku šajā vecuma grupā bez darba ir ilgstoši. LM eksperti piekrīt, ka daļai bezdarbnieku izeja ir algotie pagaidu sabiedriskie darbi vai līdzīgas programmas, bet tas ir lietderīgi, ja līdz pensijai palikuši tiešām pāris gadu, nevis 10–15 gadu.
Saprotams, ka visu nevar panākt tikai valsts politikas līmenī, tāpēc darba devēju viedoklis šajā jautājumā ir ļoti būtisks. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji norādīja, ka valstij nevajadzētu koncentrēties tikai uz bezdarbniekiem šajā vecumā, bet gan uz nodarbinātajiem, kurus varētu skart darba vietu samazinājums gadījumā, ja viņu prasmes vairs neatbilstu mūsdienu prasībām. Tās būtu apmācības, kvalifikācijas celšanas pasākumi, lai cilvēki atjaunotu zināšanas, taču pašreiz šie procesi no valsts puses notiekot smagnēji. I. Jaunzeme Neatkarīgajai pastāstīja, ka 1. martā Latvijai plānotas tehniskās sarunas Eiropas Komisijā par tuvākās nākotnes pasākumiem nodarbinātībā. «Katra valsts gatavo piedāvājumus jomās, ko mēs atzīstam par prioritārām, un ceram gūt komisijas atbalstu,» saka I. Jaunzeme, piebilstot, ka «uzskati mums ir līdzīgi». No šīm sarunām arī būs atkarīgs, kā Latvija varēs izmantot Eiropas struktūrfondu naudu. «Cilvēka saglabāšana darba tirgū ir lētāka nekā atgriešana pēc bezdarba perioda, tāpēc mums jādomā, kā mazināt tos riskus, kas nepatīk darba devējiem un kāpēc viņi nepatur darbā pirmspensijas cilvēkus,» secina I. Jaunzeme.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk