Valdība piešķir finansējumu iekšlietu dienestiem Latvijas–Baltkrievijas robežas drošībai
9. augustā Ministru kabinets lēma piešķirt Iekšlietu ministrijai finansējumu 114 739 eiro apmērā, lai segtu izdevumus saistībā ar situāciju uz Latvijas–Baltkrievijas robežas.
Finansējums paredzēts Valsts policijai 14 681 eiro apmērā, Valsts robežsardzei – 74 882 eiro, Valsts robežsardzes koledžai – 549 eiro, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei – 24 397 eiro, bet Valsts drošības dienestam – 230 eiro.
Izdevumi veidojušies laika posmā no 2022. gada 1. jūnija līdz 30. jūnijam un ir saistīti ar Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs nodarbināto samaksu par virsstundu darbu, piemaksām, kā arī izdevumiem par degvielas iegādi un patvēruma meklētāju uztura un dienas naudu. Tāpat 8485 eiro piešķirti, lai kompensētu vidējās izpeļņas pieaugumu, kas rodas, nosakot nodarbinātajiem samaksu par virsstundu darbu un piemaksas, tai skaitā Valsts policijai – 793 eiro, Valsts robežsardzei – 6238 eiro, Valsts robežsardzes koledžai – 46 eiro, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei – 1408 eiro.
Kopā piešķirtā finansējuma apmērs ir 123 224 eiro.
Lai mazinātu nelegālās migrācijas apdraudējumu, kā arī liktu šķēršļus nelegālās migrācijas organizētāju aktivitātēm uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, Valsts robežsardzes robežapsardzības nodaļās tika palielināts norīkojumu skaits, kā arī nodrošināti atbalsta pasākumi. Savukārt uz Latvijas–Krievijas robežas ir ieviests pastiprināts robežuzraudzības režīms, lai nodrošinātu intensīvāku valsts robežas uzraudzību un kontroli.
Ņemot vērā kraso patvēruma meklētāju pieaugumu, no 2021. gada augusta strauji palielinājās darba intensitāte un apjoms, kas bija jāveic Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei saistībā ar patvēruma meklētāju lietu izskatīšanu un izmitināšanu, tai skaitā Covid-19 karantīnas režīma prasību nodrošināšanu.
Laika posmā no 2022. gada 1. jūnija līdz 30. jūnijam Valsts robežsardze uz Latvijas–Baltkrievijas robežas no nelikumīgas robežas šķērsošanas atturējusi 96 personas un aizturējusi divas personas.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk