Valdība piešķir finansējumu iekšlietu dienestiem Latvijas–Baltkrievijas robežas drošībai

9. augustā Ministru kabinets lēma piešķirt Iekšlietu ministrijai finansējumu 114 739 eiro apmērā, lai segtu izdevumus saistībā ar situāciju uz Latvijas–Baltkrievijas robežas.
Finansējums paredzēts Valsts policijai 14 681 eiro apmērā, Valsts robežsardzei – 74 882 eiro, Valsts robežsardzes koledžai – 549 eiro, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei – 24 397 eiro, bet Valsts drošības dienestam – 230 eiro.
Izdevumi veidojušies laika posmā no 2022. gada 1. jūnija līdz 30. jūnijam un ir saistīti ar Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs nodarbināto samaksu par virsstundu darbu, piemaksām, kā arī izdevumiem par degvielas iegādi un patvēruma meklētāju uztura un dienas naudu. Tāpat 8485 eiro piešķirti, lai kompensētu vidējās izpeļņas pieaugumu, kas rodas, nosakot nodarbinātajiem samaksu par virsstundu darbu un piemaksas, tai skaitā Valsts policijai – 793 eiro, Valsts robežsardzei – 6238 eiro, Valsts robežsardzes koledžai – 46 eiro, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei – 1408 eiro.
Kopā piešķirtā finansējuma apmērs ir 123 224 eiro.
Lai mazinātu nelegālās migrācijas apdraudējumu, kā arī liktu šķēršļus nelegālās migrācijas organizētāju aktivitātēm uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, Valsts robežsardzes robežapsardzības nodaļās tika palielināts norīkojumu skaits, kā arī nodrošināti atbalsta pasākumi. Savukārt uz Latvijas–Krievijas robežas ir ieviests pastiprināts robežuzraudzības režīms, lai nodrošinātu intensīvāku valsts robežas uzraudzību un kontroli.
Ņemot vērā kraso patvēruma meklētāju pieaugumu, no 2021. gada augusta strauji palielinājās darba intensitāte un apjoms, kas bija jāveic Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei saistībā ar patvēruma meklētāju lietu izskatīšanu un izmitināšanu, tai skaitā Covid-19 karantīnas režīma prasību nodrošināšanu.
Laika posmā no 2022. gada 1. jūnija līdz 30. jūnijam Valsts robežsardze uz Latvijas–Baltkrievijas robežas no nelikumīgas robežas šķērsošanas atturējusi 96 personas un aizturējusi divas personas.
Vēl par tēmu:
Gāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos
Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālāk