• Tweet

Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam.

Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4% apmērā, kas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk, nekā FM bija paredzējusi jūnija sākumā, kad iepriekš tika aktualizētas makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes. Ekonomikas izaugsmes prognozes nākamajiem gadiem ir nebūtiski samazinātas – attiecīgi līdz 1,9% 2027. gadam un līdz 2,0-2,4% nākamajiem trim gadiem.

Prognozes paaugstināšana 2026. gadam galvenokārt saistīta ar labāku, nekā iepriekš gaidīts, ekonomikas attīstību gada pirmajā pusē. Neraugoties uz nelabvēlīgajiem ārējiem satricinājumiem, iekšzemes kopprodukts (IKP) pirmajā pusgadā bija par 2,8% lielāks nekā pirms gada. Izaugsme gada pirmajā pusē bija visaptveroša, iekļaujot lielāko daļu biznesa nozaru, bet lielāko devumu IKP pieaugumā nodrošināja tirdzniecības, rūpniecības un komercpakalpojumu nozares. No izlietojuma puses izaugsmi veicināja investīciju kāpums, privātā patēriņa atjaunošanās un, īpaši no otrā ceturkšņa, straujāks eksporta pieaugums.

Arī inflācijas dinamika līdz šim bijusi labvēlīgāka, nekā iepriekš prognozēts, tādēļ 2026. gada inflācijas prognoze pazemināta par 0,2 procentpunktiem līdz 3,4%. Būtiskākā ietekme šeit ir bijusi pārtikas cenu stabilizācijai, kas sākās jau pērnā gada otrajā pusē, bet pēdējos mēnešos, tajā skaitā pievienotās vērtības nodokļa likmes pazeminājuma ietekmē pārtikas deflācija sasniegusi jau 3-4% gada griezumā.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM balstījās uz konservatīviem pieņēmumiem, kā arī izvērtēja ārējās un iekšējās vides riskus, kuriem īstenojoties, ekonomikas izaugsme var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredz pamata prognoze. Jāatzīmē, ka prognozes joprojām ir izstrādātas ļoti augstas nenoteiktības apstākļos un prognožu riski ir lejupvērsti.

Kā būtiskākie negatīvie riski saglabājas konflikts Hormuza šaurumā un Krievijas kara Ukrainā saasināšanās, Krievijas hibrīduzbrukumi Eiropā, ASV tirdzniecības politikas nenoteiktība, biežās pārmaiņas globālajā tirdzniecības vidē un pieaugošs svārstīgums pasaules finanšu un izejvielu tirgos.

Augsti ir arī iekšējie riski, tostarp inflācijas paaugstināšanās, kas var ierobežot mājsaimniecību pirktspēju un privātā patēriņa izaugsmi, iespējama investīciju bremzēšanās un ES fondu līdzekļu izmantošanas kavēšanās, kā arī ieilgušās problēmas transporta nozarē – dzelzceļā un aviosatiksmē.

Prognožu sagatavošanas procesā FM konsultējās ar Latvijas Bankas, Ekonomikas ministrijas, komercbanku, Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Komisijas ekspertiem. Makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.gada 10.septembrī ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.