• Tweet

Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs globālo enerģijas un loģistikas satricinājumu radītais cenu kāpums, kas var piebremzēt iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu. Latvija kopā ar Baltijas kaimiņvalstīm šogad ir uz izaugsmes viļņa, un svarīgākais uzdevums būs šo impulsu pārvērst ilgtermiņa attīstībā, secināts Luminor bankas ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.

Aizvadītais pusgads Latvijas ekonomikā ir piepildījis un pat nedaudz pārpildījis mūsu samērā optimistiskās marta prognozes, tāpēc tagad sagaidām, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs nevis par 2,5 %, bet 3,0 %. Šī izaugsme ir arī labi sabalansēta, proti, saprātīgās proporcijās aug eksports, investīcijas un privātais patēriņš. Nākamgad ekonomikas izaugsme varētu piebremzēties līdz apmēram 2,5 %, jo pašreizējo enerģijas un loģistikas satricinājumu ietekmi uz degvielas cenām bija izdevies atlikt, nevis atcelt. Ja šie efekti izzudīs un pasaule “neizdomās” kādu jaunu krīzi, 2028. gadā izaugsme varētu atkal paātrināties.

Cenu kāpums kļūs redzamāks gada nogalē
Pirmajos gada mēnešos inflācija, ņemot vērā globālo fonu, bija pārsteidzoši zema. Taču enerģijas, gāzes, loģistikas un pakāpeniski arī minerālmēslu izmaksu ietekme vēl ir priekšā. Izteiktāk tā varētu atspoguļoties oktobra un novembra datos, bet ap gadu miju gada inflācija pārsniegs 5 %, ja vien pasaules izejvielu tirgos nenotiks strauja cenu korekcija.

Tas mājsaimniecībām nozīmē skaudrākus rēķinus par transportu, apkuri un pakalpojumiem. Pakalpojumu cenas šogad līdz augustam vidēji augušas par 5,3 %, galvenokārt darbaspēka izmaksu dēļ. Savukārt pārtikas cenu aina līdz šim bijusi negaidīti labvēlīga. Augustā pārtikas patēriņa cenas bija par 3 % zemākas nekā gadu iepriekš, ko veicināja gan pasaules pārtikas izejvielu cenu dinamika, gan efektīvās PVN likmes samazināšana.

Algu pieaugums šogad ir daudz mērenāks nekā iepriekšējos gados, tāpēc pastāv risks, ka pirktspējas uzlabojums, kas atsākās 2023. gadā, uz laiku apstāsies. Taču darba tirgus kopaina ir kļuvusi labāka, jo aug darbavietu skaits.

Mājokļu tirgus aug bez pārkaršanas
Privātais patēriņš šogad varētu augt par aptuveni 3 %, bet mazumtirdzniecības apgrozījums par 4,5 %. Mājsaimniecību kreditēšanas pieaugums nostabilizējies nedaudz virs 10 %, un to galvenokārt veido hipotekārie kredīti. Pašreizējais kreditēšanas temps izskatās veselīgs, jo tas palīdz ekonomikai augt, vienlaikus nepārkarsējot mājokļu tirgu. Latvijas mājokļu tirgus kopumā ir labā stāvoklī: cenas ir pietiekamas, lai būvniecība būtu pamatota, bet mājokļu cenas iedzīvotājiem joprojām ir izdevīgākas nekā Lietuvā un Igaunijā.

Mājokļu būvniecība kļūst aktīvāka arī reģionos. Tādās pilsētās kā Liepājā, Valmierā, Kuldīgā un Smiltenē sākusies komerciāla, valsts nesubsidēta daudzdzīvokļu ēku būvniecība. Tā ir loģiska attīstības gaita, ņemot vērā, ka nauda mājokļiem dodas tur, kur vietējā ekonomika rada darbavietas, piesaista iedzīvotājus un rada jaunas iespējas.

Rūpniecība dod jaunu jaudu eksportam
Viens no svarīgākajiem šā gada ekonomikas stāstiem ir eksports, īpaši preču. Apstrādes rūpniecība šogad augs līdzīgā tempā kā pērn, lai gan gada sākumā tas vēl šķita optimistisks pieņēmums.

Īpaši labs pusgads bijis inženierijas nozarēm – metālapstrādei, mašīnbūvei, elektronikai un elektrotehnikai. Eiropas pārapbruņošanās rada pieprasījumu pēc droniem, sakaru iekārtām, munīcijas, kaujas tehnikas un metāla komponentēm, savukārt datu centru un automatizācijas investīcijas palīdz elektronikas un elektrotehnikas uzņēmumiem. Rūpniecības sniegums ir īpaši ievērojams, ievērojot to, ka lielākās nozares kokapstrādes apjoms šogad nav daudz mainījies. Pārtikas rūpniecības attīstība pēc izcila pērnā gada ir piebremzējusies, taču saglabājas spēcīga.

Baltijas labklājība ir kopēja interese
Latvijas ekonomiku šogad var pamatoti uzskatīt par sekmīgāko Baltijā. Tomēr svarīgāk par sacensību, kurš kuru apsteidz, ir apzināties, ka Lietuvas un Igaunijas izaugsme ir arī Latvijas interesēs. Kaimiņvalstu uzņēmumi ir nozīmīgi investori Latvijā, īpaši mājokļu, biroju un arvien vairāk arī rūpniecības attīstībā.

Tuvākajos gados ekonomiku ietekmēs Eiropas Savienības fondu plūsmas, ieguldījumi aizsardzībā un Rail Baltica projekts. Aizsardzības izdevumi nozīmē ne tikai ieroču iepirkumus, bet arī ieguldījumus poligonos, militārpersonu dzīvesvietās un vietējās inženierijas jaudas stiprināšanā. Savukārt Rail Baltica būs gan papildu stimuls investīcijām, gan slogs valsts budžetam – un tā proporcijas vēl ir grūti precīzi paredzēt.

Pēteris Strautiņš