53,4% uzņēmumu trūkstošo darbaspēku vēlētos piesaistīt no valsts pārvaldes
Bezdarba līmenim Latvijā augustā sarūkot līdz 4,6% un brīvo darbavietu skaitam pārsniedzot 11 tūkstošus, uzņēmēji skaudri saskaras ar darba roku trūkumu. Darba devēju prasībām atbilstoši kvalificēta darbaspēka deficīts ir gadiem ilgi sasāpējusi problēma, kam nav vienkārša risinājuma. Turklāt demogrāfijas tendenču dēļ situācija pārskatāmā nākotnē drīzāk pasliktināsies nekā uzlabosies, tādēļ jārīkojas pēc iespējas ātrāk. Uzņēmēju ieskatā jāsāk ar darbaspēka pārdali, daļu valsts pārvaldē nodarbināto novirzot uz privāto sektoru.
Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras izplatīto informāciju, augusta beigās Latvijā bija 11 262 brīvas darbavietas un 41 497 oficiāli reģistrētu bezdarbnieku. Lai arī pieejamo cilvēku ir četrreiz vairāk par vakancēm, ne visiem piemīt amata pienākumu veikšanai nepieciešamās prasmes. Īpaši tas attiecas un augstākas kvalifikācijas profesijām. Uzņēmēju skatījumā šādus speciālistus vajadzētu pārvirzīt no valsts pārvaldes un budžeta iestādēm, kur šobrīd ir nodarbināti 50-60 tūkstoši cilvēku.
Biznesa vadības un grāmatvedības sistēmu izstrādātāja Jumis Pro veiktajā uzņēmumu aptaujā 53,4% respondentu kā piemērotāko darbaspēka trūkuma risinājumu nosauca štatu samazināšanu valsts pārvaldē un strādājošo pārvirzīšanu uz privāto sektoru. Ja raugās uz visu valdības sektoru kopumā, kas ietver valsts un pašvaldību iestādes, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, augstskolas un citas no valsts budžeta finansētas organizācijas, pieejamā darbaspēka apmērs ir vēl lielāks – nepilni 220 000 strādājošo. Atbilstoši OECD datiem Latvijā vispārējā valdības sektorā strādā 23,6% nodarbināto, kas ir salīdzinoši augsts rādītājs. Vidēji OECD valstīs darba alga no valsts budžeta tiek izmaksāta 18,4% no visiem strādājošajiem.
Uzņēmējiem padomā ir arī citi ieteikumi. 24,4% aptaujāto par reālu risinājumu uzskata būtisku darba produktivitātes paaugstināšanu, aktīvi ieviešot un izmantojot dažādus digitālos rīkus, arī mākslīgo intelektu (MI). Līdzšinējā pieredze digitāli attīstītos uzņēmumos rāda, ka šādi rīki patiešām spēj mazināt rutīnas darbu apjomu. Pat ja tie nespēj pilnībā aizstāt cilvēku, tomēr, pārdomāti deleģējot pienākumus, var atbrīvot no nepieciešamības veidot jaunas darba vietas.
«Darbaspēka trūkums ir kompleksa problēma, kuras risināšanā nepieciešama visaptveroša rīcība. Tomēr katram uzņēmumam ir iespēja dot savu pienesumu, maksimāli efektīvi izmantojot tā rīcībā esošos resursus. Ieviešot modernākos digitālos rīkus, pielāgojot tos uzņēmuma vajadzībām un maksimāli noslogojot, iespējams palīdzēt katram strādājošajam paveikt krietni vairāk nekā viņš spējis iepriekš. Ņemot vērā, ka Latvijas privātajā sektorā darba produktivitātes rādītāji joprojām atpaliek no Eiropas Savienības vidējā, mums vēl ir kur augt un attīstīties,» Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš aicina uzņēmējus sākt ar vieglāk īstenojamajiem uzlabojumiem.
7,4% respondentu ir pārliecināti, ka darbaspēka problēma vispār nav jārisina, jo tirgus pats visu sakārtos. Ar to visbiežāk domāts, ka perspektīvākie uzņēmumi pārvilinās labākos speciālistus no vājākiem ar lielākas algas un dāsnāku bonusu solījumu. Ideju par viesstrādnieku ievešanu atbalsta mazāk nekā 5% no visiem aptaujātajiem. 2,8% piekristu augsta līmeņa speciālistu ievešanai no ārzemēm, bet tirgus atvēršanu jebkādas kvalifikācijas viesstrādniekiem iesaka 2,3% kompāniju pārstāvji.
Pētījums tika veikts 2026. gada augusta nogalē, aptaujājot 176 Latvijas lielos, vidējos un mazos uzņēmumus.
Vēl par tēmu:
Saeima apstiprina kārtību, kā energoapgādes uzņēmumi nodrošinās darbu un darbinieku drošību paaugstināta riska apstākļos
Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi,...
Lasīt tālākEM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālāk