Valdība atbalsta EM priekšlikumu no nākamā gada samazināt OIK aptuveni par 60%
Ņemot vērā šī brīža ievērojamo elektroenerģijas cenas pieaugumu, Ekonomikas ministrija ir radusi risinājumu daudz straujākai elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) mazināšanai nākamgad. Izskatot Ekonomikas ministrijas Informatīvo ziņojumu “Obligātā iepirkuma komponentes strauja mazināšana kā instruments elektroenerģijas cenas pieauguma ierobežošanai 2022. gadā”, Ministru kabineta š.g. 30. novembra sēdē konceptuāli atbalstīts Ekonomikas ministrijas priekšlikums OIK vidējo likmi no 2022. gada 1. janvāra samazināt aptuveni par 60 %, t.i. līdz 7,55 EUR/MWh, kas nodrošinātu būtisku atbalstu visiem elektroenerģijas lietotājiem – gan mājsaimniecībām, gan arī juridiskajām personām.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs uzsver: “Ņemot vērā iepriekš neprognozējamo elektroenerģijas cenu kāpumu, kā arī Covid-19 pandēmijas radīto negatīvo ietekmi gan uz iedzīvotāju maksātspēju, gan uzņēmumu konkurētspēju, šobrīd ir jādara viss iespējamais, lai sniegtu atbalstu Latvijas mājsaimniecībām un uzņēmumiem pieaugošo elektroenerģijas izdevumu segšanā, jo īpaši sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju daļai un energoietilpīgajiem uzņēmumiem. Esmu gandarīts, ka valdība, reaģējot uz pašreizējām elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas tendencēm, ir radusi iespēju operatīvi pārskatīt elektroenerģijas OIK prognozējamās izmaksas, tādējādi elektroenerģijas izmaksu pieaugumu patērētājiem daļēji kompensējot ar samazinātu OIK likmi.”
OIK samazināšana ir būtiska, raugoties gan no Latvijas sabiedrības ievainojamākās daļas aizsardzības, gan no patērētāju maksātspējas un enerģētiskās nabadzības mazināšanas, gan no uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas, tai skaitā eksporta palielināšanas, perspektīvas.
Šādu OIK vidējās likmes samazinājumu šobrīd ir iespējams panākt, ņemot vērā dabiskos faktorus, tajā skaitā, nākotnes elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas prognozi, obligātajā iepirkumā iepirktās elektroenerģijas samazinājumu un lēzenu elektroenerģijas patēriņa pieaugumu, kā arī novirzot OIK likmes mazināšanai valsts budžetā paredzēto dotāciju un izmantojot šā gada SIA „Enerģijas publiskais tirgotājs” pozitīvo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci kā kompensējošo instrumentu attiecībā uz 2022. gada vispārējās valdības budžeta bilanci. Šāds risinājums nodrošina neitrālu ietekmi uz vispārējās valdības parādu.
Kā zināms, 2020. gada 22. septembrī Ministru kabinets izskatīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu par kompleksiem pasākumiem obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai. Izvērtējot konceptuālajā ziņojumā piedāvātos rīcības virzienus, valdībā tika panākta vienošanās par risinājumu, kura ietvaros no šā gada 1. janvāra OIK likme samazināta no 22,68 EUR par megavatstundu (turpmāk – EUR/MWh) līdz 17,51 EUR/MWh, vienlaikus paredzot pakāpenisku OIK mazināšanu arī turpmākajos gados, t.sk. OIK likme 2022. gadā tika prognozēta 12,61 EUR/MWh apmērā.
Vēl par tēmu:
Saeimas komisija: Tarifiem elastīgāk jāatspoguļo energoresursu cenu izmaiņas
Pēc iespējās ātrāk jāorganizē efektīvs atlikumsiltuma tirgus, un siltumapgādes tarifiem elastīgāk jāatspoguļo aktuālās energoresursu cenu izmaiņas, trešdien, 24.aprīlī, uzsvēra...
Lasīt tālākLBAS: Minimālajai algai jābūt 50% apjomā no vidējās mēneša algas valstī
17. aprīlī notiks Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Sociālās drošības apakšpadomes (SDA) sanāksme, kuras ietvaros sociālie partneri trīspusējās pārrunās diskutēs...
Lasīt tālākVisu izšķirs tirgi
Apstrādes rūpniecība šo gadu sāka ar dramatiskiem skaitļiem, jo janvārī kritums gada griezumā bija 7,3%, bet pret iepriekšējo mēnesi apjomi samazinājās par 4,7%. Februārī ražošana...
Lasīt tālākVai pārtikas produktu cenu kāpums ir apstājies?
Pārtikas cenu kāpums ir apstājies, šorīt intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe. Gulbe...
Lasīt tālākLatvijas Banka samazina gan IKP pieauguma, gan inflācijas īstermiņa prognozes
Latvijas Banka publiskojusi jaunākās (sagatavotas 2024. gada martā) makroekonomiskās prognozes. Samazinātas gan Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma, gan inflācijas īstermiņa prognozes. Latvijas...
Lasīt tālākŠonedēļ pāriesim uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu
Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 31. martā plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākLatvijas Bankas prezidents: Šajā gadījumā tirgošanās ar Krieviju ir kā sēdēšana uz pulvera mucas
Latvijai un visam reģionam būtu jāiet prom no Krievijas tirgus, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. "Kādēļ gan mums būtu jāmeklē...
Lasīt tālākŠonedēļ pāriesim uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu
Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 31. martā plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākAizsardzības ministrija piedāvā risinājumus vēja parku attīstībai Latvijā
Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” un Latvijas teritorijas karti, lai...
Lasīt tālākSankcionētās personas vairs nesaņems nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus
Sankcionētās personas, kurām Latvijā pieder nekustamais īpašums, no šī gada 1.jūlija vairs nesaņems nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, tostarp brīvostās un speciālajās ekonomiskajās...
Lasīt tālāk