Teju puse patēriņa kredītu ņēmēju aizņemas neplānotiem vai sezonāliem izdevumiem

Latvijā patēriņa kredīti visbiežāk kalpo kā atbalsts ikdienas izdevumu segšanai – šādam mērķim to izmanto teju puse šī kredīta aizņēmēju, un tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm, liecina jaunākie Luminor dati. Tajā pašā laikā bankas dati rāda, ka Latvijas iedzīvotāji ikdienas vajadzībām aizņemas mazākas summas nekā kaimiņvalstīs – vidējais aizņēmums ir par aptuveni 1000 eiro mazāks nekā Lietuvā un par 600 eiro mazāks nekā Igaunijā.
Ikdienas vajadzības – galvenais aizņemšanās iemesls Latvijā
Latvijā šim nolūkam patēriņa kredītus izmanto 48% aizņēmēju, kamēr Lietuvā 35%, bet Igaunijā 32%. Kā skaidro Kaspars Lukačovs, Luminor bankas kreditēšanas eksperts, šāda tendence var atspoguļot ne tikai iedzīvotāju pirktspējas atšķirības, bet arī zemāku kopējo finanšu stabilitāti.
“Latvijas mājsaimniecību budžeti, iespējams, ir mazāk elastīgi un bieži nespēj nodrošināt pietiekamus uzkrājumus neparedzētiem vai lielākiem izdevumiem, tādēļ aizdevums nereti kļūst par praktisku risinājumu situācijās, kad rodas nepieciešamība pēc papildu līdzekļiem ārpus ikmēneša plānotā budžeta. Tas attiecas gan uz pēkšņiem izdevumiem, piemēram, sadzīves tehniskas bojājumiem, steidzamiem medicīniskiem pakalpojumiem vai automašīnas remontu, gan arī sezonāliem pirkumiem, tostarp ziemas riepām vai dārza tehnikai,” papildina Kaspars Lukačovs.
Vienlaikus novērojams, ka nereti aizdevums tiek izmantots arī lielākiem, bet plānotiem tēriņiem, kas var būtiski uzlabot ikdienas kvalitāti – mājokļa labiekārtošanai vai energoefektivitātes risinājumiem, ieguldījumiem personīgajā izaugsmē, piemēram, izglītojošu kursu apmeklēšanai vai profesionālo prasmju pilnveidei, kas ilgtermiņā var palielināt cilvēka vērtību darba tirgū.
Mazākas summas – piesardzība vai iespēju trūkums?
Lai gan Latvijas iedzīvotāji biežāk nekā kaimiņvalstu iedzīvotāji izmanto patēriņa kredītus ikdienas izdevumu segšanai, summas ir mazākas. Vidējā aizņēmuma summa Latvijā ir 5000 eiro, kamēr Lietuvā tā sasniedz 6000 eiro, bet Igaunijā – 5400 eiro. Šī atšķirība var atspoguļot vairākus iespējamos faktorus – gan ekonomiskus, gan psiholoģiskus.
No vienas puses, zemākas aizdevumu summas var liecināt par lielāku piesardzību. Iedzīvotāji var apzināti izvēlēties aizņemties mazāk, lai izvairītos no ilgstošām kredītsaistībām. No otras puses, zemākas summas var būt arī sekas ierobežotai maksātspējai un zemākiem ienākumiem, kas samazina gan mājsaimniecību spēju uzkrāt, gan piekļuvi lielākiem aizdevumiem.
Vēl par tēmu:
Stiprinās Latvijas iedzīvotāju noturību pret finanšu krāpšanu
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Banku, liecina, ka finanšu krāpšanas mēģinājumi Latvijā kļuvuši par ikdienas parādību....
Lasīt tālāk100 eiro algai vai pensijai? Aptauja atklāj Latvijas iedzīvotāju izvēli
Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs jeb 50 % dotu priekšroku lielākai algai šodien, nevis papildu uzkrājumam pensijai, liecina bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Atklātā pensiju fonda aptauja....
Lasīt tālākMājoklis Rīgā – pirmā izvēle; lauku reģioni populārāki nekā pilsētas
Vairāk nekā ceturtā daļa jeb 28 % Latvijas iedzīvotāju vislabprātāk mājokli iegādātos galvaspilsētā Rīgā, noskaidrots Luminor bankas aptaujā. Savukārt par otru iecienītāko vietu mājokļa...
Lasīt tālākDabasgāzes cenas Eiropā sarukušas par 20 %, taču ziemā saglabājas jauna cenu kāpuma risks
Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālākASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi
Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākEURIBOR teju 3 %: ar ko jārēķinās kredītņēmējiem?
Sešu mēnešu EURIBOR likme ir sasniegusi 3 %, salīdzinot ar aptuveni 2 % gada sākumā. Tas nozīmē, ka Baltijas valstu kredītņēmējiem, plānojot savas finanses, jāņem vērā pašreizējo procentu...
Lasīt tālāk