Pensiju 2. līmenis nav tikai sistēmas daļa – vairumam tas ir galvenais uzkrājums nākotnei
Pensiju 2. līmenis joprojām ir izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumus vecumdienām – to kā reālu uzkrājumu veidošanas instrumentu savā ikdienā norāda 67 % aptaujāto, liecina Luminor bankas jaunākās aptaujas dati.* Savukārt pensiju 3. līmenī uzkrājumu veido trešdaļa iedzīvotāju. Kādi ir iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas paradumi un ko tie liecina par ilgtermiņa finanšu plānošanu Latvijā, skaidro Luminor pensiju un aktīvu pārvaldīšanas daļas vadītājs Atis Krūmiņš.
No tiem iedzīvotājiem, kuri uzkrājumu veido pensiju 3. līmenī, vairums iemaksas veic paši (29 %), savukārt 4 % aptaujāto norāda, ka iemaksas viņu pensiju 3. līmenī veic darba devējs.
“Latvijas pensiju sistēma ir veidota tā, lai tās trīs līmeņi viens otru papildinātu, un katram no tiem ir būtiska loma nākotnes uzkrājuma veidošanā. Pensiju 2. līmenis ir labs pamats ilgtermiņa uzkrājumam, savukārt brīvprātīgais pensiju 3. līmenis sniedz iespēju to mērķtiecīgi papildināt, pielāgojot iemaksas savām iespējām – cilvēks pats nosaka gan iemaksu apmēru, gan to biežumu. Lai gan aptaujas dati liecina, ka to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzkrājumu veido pensiju 3. līmenī, ir nedaudz sarucis, Luminor aina rāda ko citu – mūsu klientu vidū pērn brīvprātīgās iemaksas pensiju 3. līmenī palielinājās par 15 %, salīdzinot ar 2024. gadu, un nedaudz audzis arī dalībnieku skaits. Tāda pati tendence ir arī valstī kopumā,” norāda Atis Krūmiņš.
Pēc pensiju 2. un 3. līmeņa nākamais biežāk izvēlētais uzkrājumu veids ir iemaksas krājkontā vai citā krājrīkā – šādu pieeju izmanto 15 % iedzīvotāju. Vienlaikus ieguldīšana kā veids, kā krāt nākotnei, Latvijā arvien nav īpaši izplatīta – tikai 10 % iedzīvotāju atzīst, ka izvēlas veidot uzkrājumu vecumdienām, ieguldot dažādos instrumentos (pērkot akcijas, ETF utt.). Savukārt 9 % iedzīvotāju savām vecumdienām krāj skaidrā naudā, neizmantojot finanšu instrumentus, kas paredzēti ilgtermiņa uzkrājumu veidošanai. Tikpat liela daļa jeb 9 % aptaujāto neveic nekādus uzkrājumus pensijai.
“Ilgtermiņa finanšu plānošanā būtiska ir regularitāte un izpratne par dažādām uzkrājumu veidošanas iespējām. Domājot par vecumdienām, svarīgi nepaļauties tikai uz vienu uzkrājumu veidu, bet veidot sabalansētu pieeju – sekot līdzi pensiju 2. līmeņa uzkrājumam un izvēlētajam plānam, iespēju robežās veidot iemaksas pensiju 3. līmenī, kā arī izvērtēt citus ilgtermiņa uzkrājumu un ieguldījumu risinājumus. Jo agrāk cilvēks sāk plānot savas nākotnes finanses, jo lielāka iespēja ilgtermiņā izveidot stabilāku finansiālo pamatu un bezrūpīgākas vecumdienas,” uzsver Atis Krūmiņš.
Vēl par tēmu:
FM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālākASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi
Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākEURIBOR teju 3 %: ar ko jārēķinās kredītņēmējiem?
Sešu mēnešu EURIBOR likme ir sasniegusi 3 %, salīdzinot ar aptuveni 2 % gada sākumā. Tas nozīmē, ka Baltijas valstu kredītņēmējiem, plānojot savas finanses, jāņem vērā pašreizējo procentu...
Lasīt tālākPrēmija, atgūti nodokļi vai pārdošana: ko darīt ar negaidīti saņemtu naudu?
Prēmija darbā, nodokļu atmaksa, vērtīgāku personīgo lietu pārdošana vai citi papildu ienākumi var sniegt plašākas finansiālās iespējas. Tomēr ilgtermiņa ieguvumus nosaka pārdomāti lēmumi...
Lasīt tālākŠīs kļūdas dēļ tava pensija var būt pat divreiz mazāka – vai arī tu to pieļauj?
Pensija var šķist tāls nākotnes jautājums, tāpēc daudzi par to sāk domāt tikai vēlāk. Tomēr, jo agrāk cilvēks sāk interesēties par savu pensiju un regulāri seko līdzi izvēlētajam pensiju...
Lasīt tālākBanka Citadele brīdina par viltus WhatsApp profiliem, kas uzdodas par bankas darbiniekiem
Banka Citadele brīdina par pēdējās dienās pastiprināti novērotām krāpnieku aktivitātēm, kuru laikā tiek veidoti viltus profili lietotnē WhatsApp, uzdodoties par bankas darbiniekiem, tostarp...
Lasīt tālākKo mājokļu tirgū šobrīd iespējams iegādāties par vidējo algu?
Algas Latvijā turpina augt, kas daudziem iedzīvotājiem dod iespēju apsvērt sava pirmā mājokļa iegādi vai pārcelšanos uz savām vajadzībām piemērotāku īpašumu. Vienlaikus mājokļu cenu...
Lasīt tālākGandrīz katrs otrais mājoklis Latvijā joprojām ir bez apdrošināšanas aizsardzības
Astoņu gadu laikā apdrošināto mājokļu īpatsvars Latvijā ir pieaudzis no 30,8% līdz 52,8%. Tas nozīmē, ka pašlaik jau vairāk nekā puse Latvijas mājokļu ir apdrošināti. Tomēr saskaņā...
Lasīt tālāk