Pensiju 2. līmenis nav tikai sistēmas daļa – vairumam tas ir galvenais uzkrājums nākotnei
Pensiju 2. līmenis joprojām ir izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumus vecumdienām – to kā reālu uzkrājumu veidošanas instrumentu savā ikdienā norāda 67 % aptaujāto, liecina Luminor bankas jaunākās aptaujas dati.* Savukārt pensiju 3. līmenī uzkrājumu veido trešdaļa iedzīvotāju. Kādi ir iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas paradumi un ko tie liecina par ilgtermiņa finanšu plānošanu Latvijā, skaidro Luminor pensiju un aktīvu pārvaldīšanas daļas vadītājs Atis Krūmiņš.
No tiem iedzīvotājiem, kuri uzkrājumu veido pensiju 3. līmenī, vairums iemaksas veic paši (29 %), savukārt 4 % aptaujāto norāda, ka iemaksas viņu pensiju 3. līmenī veic darba devējs.
“Latvijas pensiju sistēma ir veidota tā, lai tās trīs līmeņi viens otru papildinātu, un katram no tiem ir būtiska loma nākotnes uzkrājuma veidošanā. Pensiju 2. līmenis ir labs pamats ilgtermiņa uzkrājumam, savukārt brīvprātīgais pensiju 3. līmenis sniedz iespēju to mērķtiecīgi papildināt, pielāgojot iemaksas savām iespējām – cilvēks pats nosaka gan iemaksu apmēru, gan to biežumu. Lai gan aptaujas dati liecina, ka to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzkrājumu veido pensiju 3. līmenī, ir nedaudz sarucis, Luminor aina rāda ko citu – mūsu klientu vidū pērn brīvprātīgās iemaksas pensiju 3. līmenī palielinājās par 15 %, salīdzinot ar 2024. gadu, un nedaudz audzis arī dalībnieku skaits. Tāda pati tendence ir arī valstī kopumā,” norāda Atis Krūmiņš.
Pēc pensiju 2. un 3. līmeņa nākamais biežāk izvēlētais uzkrājumu veids ir iemaksas krājkontā vai citā krājrīkā – šādu pieeju izmanto 15 % iedzīvotāju. Vienlaikus ieguldīšana kā veids, kā krāt nākotnei, Latvijā arvien nav īpaši izplatīta – tikai 10 % iedzīvotāju atzīst, ka izvēlas veidot uzkrājumu vecumdienām, ieguldot dažādos instrumentos (pērkot akcijas, ETF utt.). Savukārt 9 % iedzīvotāju savām vecumdienām krāj skaidrā naudā, neizmantojot finanšu instrumentus, kas paredzēti ilgtermiņa uzkrājumu veidošanai. Tikpat liela daļa jeb 9 % aptaujāto neveic nekādus uzkrājumus pensijai.
“Ilgtermiņa finanšu plānošanā būtiska ir regularitāte un izpratne par dažādām uzkrājumu veidošanas iespējām. Domājot par vecumdienām, svarīgi nepaļauties tikai uz vienu uzkrājumu veidu, bet veidot sabalansētu pieeju – sekot līdzi pensiju 2. līmeņa uzkrājumam un izvēlētajam plānam, iespēju robežās veidot iemaksas pensiju 3. līmenī, kā arī izvērtēt citus ilgtermiņa uzkrājumu un ieguldījumu risinājumus. Jo agrāk cilvēks sāk plānot savas nākotnes finanses, jo lielāka iespēja ilgtermiņā izveidot stabilāku finansiālo pamatu un bezrūpīgākas vecumdienas,” uzsver Atis Krūmiņš.
Vēl par tēmu:
Pirmā bankas karte bērnam – kāpēc tā nepieciešama un cik agrā vecumā?
Iestājoties siltākam laikam, bērni un jaunieši arvien vairāk laika pavada ārpus mājas – dodas uz sporta nometnēm, ekskursijām un bauda brīvlaiku kopā ar vienaudžiem. Līdz ar to vecākiem...
Lasīt tālākAptauja: 41 % iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek mazāk nekā 100 eiro
41 % Latvijas iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek ne vairāk kā 100 eiro, kas liecina par saspringtu ikdienas budžetu lielai daļai sabiedrības, atklāj pēc “Bigbank” Latvijas filiāles...
Lasīt tālākPētījums: 59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšana samazinātu ienākumus vecumdienās
Vērtējot publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atzīst,...
Lasīt tālākKredītiestāžu parādi ārpustiesas atgūšanā pirmo reizi pārsnieguši vienu miljardu eiro
Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati par ārpustiesas parādu atgūšanas nozari 2025. gadā liecina, ka kredītiestāžu parādu portfelis ārpustiesas atgūšanā pārskatā analizētajā...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu
Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina...
Lasīt tālākBrīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālākAr vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālāk