Pensiju 2. līmenis nav tikai sistēmas daļa – vairumam tas ir galvenais uzkrājums nākotnei
Pensiju 2. līmenis joprojām ir izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumus vecumdienām – to kā reālu uzkrājumu veidošanas instrumentu savā ikdienā norāda 67 % aptaujāto, liecina Luminor bankas jaunākās aptaujas dati.* Savukārt pensiju 3. līmenī uzkrājumu veido trešdaļa iedzīvotāju. Kādi ir iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas paradumi un ko tie liecina par ilgtermiņa finanšu plānošanu Latvijā, skaidro Luminor pensiju un aktīvu pārvaldīšanas daļas vadītājs Atis Krūmiņš.
No tiem iedzīvotājiem, kuri uzkrājumu veido pensiju 3. līmenī, vairums iemaksas veic paši (29 %), savukārt 4 % aptaujāto norāda, ka iemaksas viņu pensiju 3. līmenī veic darba devējs.
“Latvijas pensiju sistēma ir veidota tā, lai tās trīs līmeņi viens otru papildinātu, un katram no tiem ir būtiska loma nākotnes uzkrājuma veidošanā. Pensiju 2. līmenis ir labs pamats ilgtermiņa uzkrājumam, savukārt brīvprātīgais pensiju 3. līmenis sniedz iespēju to mērķtiecīgi papildināt, pielāgojot iemaksas savām iespējām – cilvēks pats nosaka gan iemaksu apmēru, gan to biežumu. Lai gan aptaujas dati liecina, ka to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzkrājumu veido pensiju 3. līmenī, ir nedaudz sarucis, Luminor aina rāda ko citu – mūsu klientu vidū pērn brīvprātīgās iemaksas pensiju 3. līmenī palielinājās par 15 %, salīdzinot ar 2024. gadu, un nedaudz audzis arī dalībnieku skaits. Tāda pati tendence ir arī valstī kopumā,” norāda Atis Krūmiņš.
Pēc pensiju 2. un 3. līmeņa nākamais biežāk izvēlētais uzkrājumu veids ir iemaksas krājkontā vai citā krājrīkā – šādu pieeju izmanto 15 % iedzīvotāju. Vienlaikus ieguldīšana kā veids, kā krāt nākotnei, Latvijā arvien nav īpaši izplatīta – tikai 10 % iedzīvotāju atzīst, ka izvēlas veidot uzkrājumu vecumdienām, ieguldot dažādos instrumentos (pērkot akcijas, ETF utt.). Savukārt 9 % iedzīvotāju savām vecumdienām krāj skaidrā naudā, neizmantojot finanšu instrumentus, kas paredzēti ilgtermiņa uzkrājumu veidošanai. Tikpat liela daļa jeb 9 % aptaujāto neveic nekādus uzkrājumus pensijai.
“Ilgtermiņa finanšu plānošanā būtiska ir regularitāte un izpratne par dažādām uzkrājumu veidošanas iespējām. Domājot par vecumdienām, svarīgi nepaļauties tikai uz vienu uzkrājumu veidu, bet veidot sabalansētu pieeju – sekot līdzi pensiju 2. līmeņa uzkrājumam un izvēlētajam plānam, iespēju robežās veidot iemaksas pensiju 3. līmenī, kā arī izvērtēt citus ilgtermiņa uzkrājumu un ieguldījumu risinājumus. Jo agrāk cilvēks sāk plānot savas nākotnes finanses, jo lielāka iespēja ilgtermiņā izveidot stabilāku finansiālo pamatu un bezrūpīgākas vecumdienas,” uzsver Atis Krūmiņš.
Vēl par tēmu:
Fiskālās disciplīnas padome aicina pāriet no izdevumu izvērtēšanas uz reālu to samazināšanu
Valdības sāktajai diskusijai par izdevumu pamatotību ir jāpārvēršas reālā un strukturālā valsts izdevumu samazinājumā - ir jāpārskata pastāvīgie izdevumi un jārod ilgtspējīgi ieņēmumu...
Lasīt tālākSaeima finanšu pakalpojumu patērētāju tiesību uzraudzību nodod Latvijas Bankai
No 2027. gada patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzību finanšu pakalpojumu jomā, ko līdz šim īstenoja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), pakāpeniski nodos Latvijas Bankai....
Lasīt tālākKopīgs mājoklis bez laulības – kā pasargāt sevi finansiāli un juridiski
Šī gada pirmajā pusgadā vairāk nekā trešdaļu jeb 35 % no bankas Citadele izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem Latvijā saņēma klienti, kuri nebija reģistrējuši laulību. Lai gan daļa...
Lasīt tālākJaunas eiro banknotes digitālajā laikmetā: lielāka drošība vai modes lieta?
Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina darbu pie jaunas paaudzes eiro banknošu dizaina. Lai gan maksājumu paradumi mainās un bezskaidras naudas norēķini kļūst arvien populārāki, eiro banknotes...
Lasīt tālākNogaidīt labāko brīdi? 4 biežākās investoru kļūdas
avas iekrātās naudas ieguldīšana var būt veids, kā uzlabot finansiālo situāciju un veicināt kapitāla pieaugumu ilgtermiņā. Vienlaikus investēšana vienmēr ir saistīta ar zināmu risku, un...
Lasīt tālākDzīve Latvijā kļūst dārgāka – par ko jau maksājam vairāk nekā citviet Eiropā?
Pārtikas produktu cenu kāpums un ikdienas tēriņi ir plaši apspriests temats publiskajā telpā. Arī jaunākie “Eurostat” dati par mājsaimniecību galapatēriņa izdevumu cenu līmeni (Price...
Lasīt tālākNaudas glabāšana mājās var izmaksāt simtiem eiro gadā
10 tūkstoši eiro, kas gadu glabāti mājās, inflācijas dēļ zaudē aptuveni 340 eiro no savas pirktspējas. Lai gan neliela skaidras naudas rezerve ārkārtas situācijām ir ieteicama, lielāku summu...
Lasīt tālākKatrs desmitais mājokļa kredīta pieteikums tiek noraidīts negatīvas kredītvēstures dēļ
Neraugoties uz to, ka mājokļa kredīta pieteikuma iesniegšana šobrīd ir ātra un vienkārša, bankai pirms aizdevuma piešķiršanas rūpīgi jāizvērtē klienta finansiālā situācija un līdzšinējie...
Lasīt tālākValsts rūpēsies, lai kriminālprocesā arestētā manta nezaudētu vērtību
Ministru kabinets otrdien, 4. augustā, atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Kriminālprocesa likumā. Tie paredz, ka kriminālprocesā arestēto mantu turpmāk varēs ne tikai glabāt,...
Lasīt tālākInflācijas slogs atgriežas: ECB varētu celt likmes jau rudenī
Eiropas Centrālā banka (ECB) jūlija sanāksmē nolēma procentu likmes nemainīt, saglabājot noguldījumu iespējas likmi 2,25 % līmenī. Tomēr nesenais naftas cenu kāpums liecina, ka jau nākamajā...
Lasīt tālāk