Sirdis un maki: kā Latvijas pāri atrod finansiālās dzīves līdzsvaru
Mīlestība virmo gaisā! Revolut, globālā finanšu lietotne ar vairāk nekā 50 miljoniem klientu visā pasaulē, pētīja, kā Eiropas pāri rīkojas ar naudu 21 Eiropas valstī. Lūk, kas tika atklāts.
Eiropas pāri runā par naudu
Divas trešdaļas Eiropas pāru (66 %) ir apmierināti ar sarunām par naudu. Runa nav tikai par piekrišanu teorētiski — viņi labprāt dalās ar visu, kas saistīts ar finansēm, uzskatot, ka atklātība par naudu ir stipru attiecību atslēga.
Bet ne visi jūtas vienādi. Latvijā šī tēma nav nekas slēpjams 50 % aptaujāto, katrs piektais pāris (20 %) labprātāk no šīs tēmas izvairās, atzīstot, ka jūtas neērti, apspriežot ar savu partneri naudas lietas. Atšķirībā no viņiem, tikai 6 % īru pāru apgalvo, ka izvairītos no šīs tēmas.
Līdz nauda mūs šķirs?
Runājot par finansēm, dzīvot laimīgi līdz mūža galam var nebūt tik vienkārši, kā šķiet. 4 no 10 rumāņiem (41 %) atzinās, ka strīdējušies par naudu ar saviem partneriem, jo viņiem atšķiras skatījums uz tēriņiem, bet Latvijā tie bija tikai 20 %.
14 % holandiešu pāru pilnībā izvairās no sarunām par naudu ar saviem partneriem. Turpretim gandrīz puse itāļu (45 %), vācu (45 %) un franču (44 %) nepiekrīt šim viedoklim, paužot, ka līdzīga attieksme par tēriņiem palīdz novērst strīdus par naudu.
“Kas ir mans, tas ir tavs” ne vienmēr ir noteikums
Runājot par naudu, Revolut pētījumi liecina, ka spāņi un portugāļi ir ne tikai gatavi to apspriest, bet arī attiecīgi rīkoties. Gandrīz puse Spānijas (49 %) un Portugāles (48 %) pāru paziņoja, ka atbalsta kopējus bankas kontus, uzskatot, ka tie nodrošina maksimālu pārskatāmību viņu attiecībām.
Dienvideiropā dati arī atklāja, ka gan vīrieši, gan sievietes uzskata, ka kopēji konti ir laba ideja, bet spāņu (56 %) un portugāļu (59 %) vīrieši tos iecienījuši vēl vairāk nekā sievietes (attiecīgi 42 % un 38 %). Šī tendence dominē arī Grieķijā, kur gandrīz puse vīriešu (47 %) vēlas izveidot kopējus kontus, salīdzinot ar 32 % sieviešu.
Tikai 12 % Latvijas respondentu teica, ka kopējs konts būtu viņu pirmā izvēle pāra finansēm. Latvijas iedzīvotāju populārākā pāra naudas pārvaldības pieeja (37 %) ir aptuvens sadalījums: viens maksā īri/hipotēku, bet otrs maksā par rēķiniem un pārtikas precēm, nedaloties ar sīkāku informāciju.
Saistībā ar vienošanos Eiropas pāri ir pierādījuši, ka vienošanās var būt dažāda veida, bet tādas vienošanās, kurā tas, kurš nopelna vairāk, maksā par visu, nav pieņemamas. Tikai 6 % gan Eiropas vīriešu un sieviešu, gan 15 % Latvijas respondentu uzskata, ka šis ir piemērots risinājums.
Revolut kopējo kontu izmantošana 2024. gadā pasaulē pieauga vairāk nekā divas reizes, un Latvijas Revolut klientu skaits, kuri atver kopējos kontus un nodrošina patiesu finanšu pārredzamību savās attiecībās, pieauga 2,2 reizes.
Jaunākā paaudze (vecumā no 25 līdz 34 gadiem) ir vadošā Latvijā, veidojot 35 % apjomu no visa kopējo kontu lietotāju skaita. Runājot par tēriņiem, Revolut dati liecina, ka Latvijas pāriem ir izteikti dalāmo izdevumu favorīti: pārtikas preces, iepirkšanās un restorāni ierindojas kopējo kontu tēriņu topa augšgalā.
Revolut kopējo kontu produkta īpašnieks Džošs Molonijs par šiem secinājumiem teica: “Nav pareizā vai nepareizā veida, kā pāri varētu risināt savus finanšu jautājumus, taču šķiet, ka lielākā daļa cilvēku vēlas būt atklāti un godīgi ar savu partneri, kad runa ir par naudu. Kopējie konti ir lielisks veids, kā uzsākt sarunu par finanšu mērķiem, tērēšanas paradumiem un ilgtermiņa finanšu plānošanu, un Revolut klientu vidū tie kļūst arvien populārāki.
Lai arī kā pāri un mīļotie izvēlētos pārvaldīt naudu — vai nu ar kopējā konta palīdzību, vai regulārām finanšu pārbaudēm, galvenais ir atrast tādu atklātības līmeni, kas jums un jūsu partnerim ir piemērots, noteikt skaidrus kopīgos naudas mērķus un saskaņot savas cerības.”
Vēl par tēmu:
Vērojams straujš hipotekāro kredītu pieaugums Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, reģioni tuvojas Rīgas tempam
Latvijas nekustamo īpašumu tirgū šī gada pirmajā pusgadā novērots būtisks aktivitātes kāpums. Swedbank apkopotie dati liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu skaits palielinājies par...
Lasīt tālākLatvijā aug mājokļu īres maksa, taču lēnāk nekā Igaunijā un Lietuvā
Īres maksas pieaugums Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas savienībā (ES), tomēr salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums...
Lasīt tālākPirmā maksājumu karte bērnam: 5 kļūdas, no kurām vecākiem izvairīties
Arvien biežāk vecāki piešķir saviem bērniem pirmo maksājumu karti salīdzinoši agrā vecumā – vidēji 10 līdz 11 gados, liecina Luminor bankas dati. Lai gan tas ir lielisks veids, kā veicināt...
Lasīt tālākFM: nepieciešams stiprināt iestāžu iekšējo kontroli un risku vadību
Otrdien, 9. septembrī, valdības darba kārtībā ir iekļauts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par iekšējā audita darbību ministrijās un iestādēs 2024. gadā....
Lasīt tālākCenas turpina augt: lielākais slogs – pārtika un mājoklis
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie patēriņa cenu dati rāda, ka augustā, salīdzinot ar jūliju, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas ir samazinājušās par 0,3 %. Taču...
Lasīt tālākInvestori saglabā optimismu: augustā finanšu tirgi mēreni atgūstas
Augustā finanšu tirgos valdīja mēreni pozitīvs noskaņojums. Mēneša sākumā globālo akciju tirgu negatīvi ietekmēja ASV valdības izziņotie tarifi, kuri stājās spēkā 1. augustā, taču...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība Rīgā strauji atgūstas
Mājokļu pieejamība un mājokļu tirgus aktivitāte šī gada otrajā ceturksnī uzlabojusies visās Baltijas valstu galvaspilsētās. Inflācijai eirozonā sarūkot līdz Eiropas Centrālās Bankas...
Lasīt tālākBrīvība uz četriem riteņiem – latvieši arvien biežāk ceļo ar auto
Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumi mainās – lidojumi tiek izmantoti nokļūšanai uz citu valsti. Savukārt galamērķa izzināšanai ceļotāji aizvien biežāk izvēlas auto, kas ļauj...
Lasīt tālāk71% iedzīvotāju nav zināšanu par finanšu instrumentiem, lai tajos ieguldītu
Mazāk nekā trešdaļai Latvijas iedzīvotāju ir pietiekamas zināšanas par finanšu instrumentiem, lai tajos ieguldītu naudu. Vislabāk cilvēki pārzina akcijas un obligācijas, mazāk – biržā...
Lasīt tālākVai tavs piepilsētas īpašums būs vērtīgs arī nākotnē? Skaidro eksperts
Tradicionāli par vērtīgāko nekustamo īpašumu tiek uzskatīti dzīvokļi pilsētu centros, kur ir intensīva cilvēku plūsma, attīstīta infrastruktūra un liels pieprasījums. Pērn gandrīz...
Lasīt tālāk