Sirdis un maki: kā Latvijas pāri atrod finansiālās dzīves līdzsvaru

Mīlestība virmo gaisā! Revolut, globālā finanšu lietotne ar vairāk nekā 50 miljoniem klientu visā pasaulē, pētīja, kā Eiropas pāri rīkojas ar naudu 21 Eiropas valstī. Lūk, kas tika atklāts.
Eiropas pāri runā par naudu
Divas trešdaļas Eiropas pāru (66 %) ir apmierināti ar sarunām par naudu. Runa nav tikai par piekrišanu teorētiski — viņi labprāt dalās ar visu, kas saistīts ar finansēm, uzskatot, ka atklātība par naudu ir stipru attiecību atslēga.
Bet ne visi jūtas vienādi. Latvijā šī tēma nav nekas slēpjams 50 % aptaujāto, katrs piektais pāris (20 %) labprātāk no šīs tēmas izvairās, atzīstot, ka jūtas neērti, apspriežot ar savu partneri naudas lietas. Atšķirībā no viņiem, tikai 6 % īru pāru apgalvo, ka izvairītos no šīs tēmas.
Līdz nauda mūs šķirs?
Runājot par finansēm, dzīvot laimīgi līdz mūža galam var nebūt tik vienkārši, kā šķiet. 4 no 10 rumāņiem (41 %) atzinās, ka strīdējušies par naudu ar saviem partneriem, jo viņiem atšķiras skatījums uz tēriņiem, bet Latvijā tie bija tikai 20 %.
14 % holandiešu pāru pilnībā izvairās no sarunām par naudu ar saviem partneriem. Turpretim gandrīz puse itāļu (45 %), vācu (45 %) un franču (44 %) nepiekrīt šim viedoklim, paužot, ka līdzīga attieksme par tēriņiem palīdz novērst strīdus par naudu.
“Kas ir mans, tas ir tavs” ne vienmēr ir noteikums
Runājot par naudu, Revolut pētījumi liecina, ka spāņi un portugāļi ir ne tikai gatavi to apspriest, bet arī attiecīgi rīkoties. Gandrīz puse Spānijas (49 %) un Portugāles (48 %) pāru paziņoja, ka atbalsta kopējus bankas kontus, uzskatot, ka tie nodrošina maksimālu pārskatāmību viņu attiecībām.
Dienvideiropā dati arī atklāja, ka gan vīrieši, gan sievietes uzskata, ka kopēji konti ir laba ideja, bet spāņu (56 %) un portugāļu (59 %) vīrieši tos iecienījuši vēl vairāk nekā sievietes (attiecīgi 42 % un 38 %). Šī tendence dominē arī Grieķijā, kur gandrīz puse vīriešu (47 %) vēlas izveidot kopējus kontus, salīdzinot ar 32 % sieviešu.
Tikai 12 % Latvijas respondentu teica, ka kopējs konts būtu viņu pirmā izvēle pāra finansēm. Latvijas iedzīvotāju populārākā pāra naudas pārvaldības pieeja (37 %) ir aptuvens sadalījums: viens maksā īri/hipotēku, bet otrs maksā par rēķiniem un pārtikas precēm, nedaloties ar sīkāku informāciju.
Saistībā ar vienošanos Eiropas pāri ir pierādījuši, ka vienošanās var būt dažāda veida, bet tādas vienošanās, kurā tas, kurš nopelna vairāk, maksā par visu, nav pieņemamas. Tikai 6 % gan Eiropas vīriešu un sieviešu, gan 15 % Latvijas respondentu uzskata, ka šis ir piemērots risinājums.
Revolut kopējo kontu izmantošana 2024. gadā pasaulē pieauga vairāk nekā divas reizes, un Latvijas Revolut klientu skaits, kuri atver kopējos kontus un nodrošina patiesu finanšu pārredzamību savās attiecībās, pieauga 2,2 reizes.
Jaunākā paaudze (vecumā no 25 līdz 34 gadiem) ir vadošā Latvijā, veidojot 35 % apjomu no visa kopējo kontu lietotāju skaita. Runājot par tēriņiem, Revolut dati liecina, ka Latvijas pāriem ir izteikti dalāmo izdevumu favorīti: pārtikas preces, iepirkšanās un restorāni ierindojas kopējo kontu tēriņu topa augšgalā.
Revolut kopējo kontu produkta īpašnieks Džošs Molonijs par šiem secinājumiem teica: “Nav pareizā vai nepareizā veida, kā pāri varētu risināt savus finanšu jautājumus, taču šķiet, ka lielākā daļa cilvēku vēlas būt atklāti un godīgi ar savu partneri, kad runa ir par naudu. Kopējie konti ir lielisks veids, kā uzsākt sarunu par finanšu mērķiem, tērēšanas paradumiem un ilgtermiņa finanšu plānošanu, un Revolut klientu vidū tie kļūst arvien populārāki.
Lai arī kā pāri un mīļotie izvēlētos pārvaldīt naudu — vai nu ar kopējā konta palīdzību, vai regulārām finanšu pārbaudēm, galvenais ir atrast tādu atklātības līmeni, kas jums un jūsu partnerim ir piemērots, noteikt skaidrus kopīgos naudas mērķus un saskaņot savas cerības.”
Vēl par tēmu:
Trīs, sešu vai 12 mēnešu Euribor likme mājokļa kredītam – ko labāk izvēlēties?
Augot inflācijai Eiropā, Eiropas Centrālā banka maina likmes, lai stabilizētu ekonomiku, līdz ar to mājokļa kredītņēmēji rūpīgāk izvērtē aizdevuma nosacījumus. Viens no biežākajiem...
Lasīt tālākKrāpšana nenotiek tikai vienreiz: kas jāzina par atkārtotiem riskiem
Finanšu krāpšana visbiežāk nemaz nebeidzas ar vienu gadījumu – pēc naudas zaudēšanas cilvēks krāpnieku mērķī var nonākt atkārtoti. Lai turpinātu shēmu, krāpnieki var uzdoties par juristiem...
Lasīt tālākTrīs mazi tirgi vai viens spēcīgs reģions? Baltijai jāapvieno spēki kapitāla piesaistē
Baltijas valstu kapitāla tirgus pēdējos gados ir panācis redzamu progresu. Obligāciju emisiju apjoms sasniedzis rekordaugstu līmeni. Pieaug privāto investoru aktivitāte, un Baltijas valstu vērtspapīri...
Lasīt tālākMantot var ne tikai mājokli, bet arī kredītu: kas jāzina mantiniekiem?
Tuvinieka zaudējums nereti nozīmē ne tikai emocionālu slodzi, bet arī praktiskus un juridiskus pienākumus. Lai gan mantojumu visbiežāk saista ar nekustamo īpašumu, automašīnu, naudas uzkrājumiem...
Lasīt tālākCeļojumu sezonā trīskāršojas naktsmītņu rezervāciju krāpšanas gadījumi
Aktīvā ceļojumu sezona kļuvusi par labvēlīgu laiku arī krāpniekiem. Banka Citadele novērojusi, ka arvien biežāk iedzīvotāji saņem viltus ziņojumus par naktsmītņu rezervācijām, kurās...
Lasīt tālākMājokļu kredītu skaits Latvijas novados trīs gados pieaudzis trīs reizes
Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas novados Luminor izsniegto mājokļu kredītu apmērs ir trīskāršojies, liecina bankas dati. Lai gan mājokļu kreditēšana joprojām koncentrējas Rīgā un Pierīgā,...
Lasīt tālākFinanšu ministrija aktualizē vidēja termiņa makroekonomiskās un fiskālās prognozes
Finanšu ministrija ir aktualizējusi indikatīvās vidēja termiņa makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes, ņemot vērā jaunākās ekonomikas attīstības tendences un ģeopolitisko situāciju....
Lasīt tālākSvinības, kāzas un ceļojumi bez lieka finanšu sloga: ko izvērtēt pirms lieliem tēriņiem
Kāzas, medusmēnesis vai ilgi lolots sapņu ceļojums daudziem ir vieni no nozīmīgākajiem dzīves notikumiem, kuru īstenošanai nereti nepieciešama rūpīga plānošana un salīdzinoši lieli izdevumi....
Lasīt tālākLatvijas Banka izlaiž zelta monētu komplektu “Zelta sēkliņas”
Ceturtdien, 2. jūlijā, Latvijas Banka izlaidīs unikālu zelta kolekcijas monētu komplektu “Zelta sēkliņas”. Monētu komplekts sastāv no piecām vienādām sēkliņas formas zelta monētām,...
Lasīt tālākMājokļu tirgū saglabājas cenu kāpums, īpaši jauno projektu segmentā
Mājokļu tirgū turpinās cenu pieaugums, īpaši jauno projektu segmentā. Dati par plānotajiem darījumiem no nekustamo īpašumu vērtējumiem, kas tiek izmantoti finansēšanas lēmumu pieņemšanā...
Lasīt tālāk