Sirdis un maki: kā Latvijas pāri atrod finansiālās dzīves līdzsvaru

Mīlestība virmo gaisā! Revolut, globālā finanšu lietotne ar vairāk nekā 50 miljoniem klientu visā pasaulē, pētīja, kā Eiropas pāri rīkojas ar naudu 21 Eiropas valstī. Lūk, kas tika atklāts.
Eiropas pāri runā par naudu
Divas trešdaļas Eiropas pāru (66 %) ir apmierināti ar sarunām par naudu. Runa nav tikai par piekrišanu teorētiski — viņi labprāt dalās ar visu, kas saistīts ar finansēm, uzskatot, ka atklātība par naudu ir stipru attiecību atslēga.
Bet ne visi jūtas vienādi. Latvijā šī tēma nav nekas slēpjams 50 % aptaujāto, katrs piektais pāris (20 %) labprātāk no šīs tēmas izvairās, atzīstot, ka jūtas neērti, apspriežot ar savu partneri naudas lietas. Atšķirībā no viņiem, tikai 6 % īru pāru apgalvo, ka izvairītos no šīs tēmas.
Līdz nauda mūs šķirs?
Runājot par finansēm, dzīvot laimīgi līdz mūža galam var nebūt tik vienkārši, kā šķiet. 4 no 10 rumāņiem (41 %) atzinās, ka strīdējušies par naudu ar saviem partneriem, jo viņiem atšķiras skatījums uz tēriņiem, bet Latvijā tie bija tikai 20 %.
14 % holandiešu pāru pilnībā izvairās no sarunām par naudu ar saviem partneriem. Turpretim gandrīz puse itāļu (45 %), vācu (45 %) un franču (44 %) nepiekrīt šim viedoklim, paužot, ka līdzīga attieksme par tēriņiem palīdz novērst strīdus par naudu.
“Kas ir mans, tas ir tavs” ne vienmēr ir noteikums
Runājot par naudu, Revolut pētījumi liecina, ka spāņi un portugāļi ir ne tikai gatavi to apspriest, bet arī attiecīgi rīkoties. Gandrīz puse Spānijas (49 %) un Portugāles (48 %) pāru paziņoja, ka atbalsta kopējus bankas kontus, uzskatot, ka tie nodrošina maksimālu pārskatāmību viņu attiecībām.
Dienvideiropā dati arī atklāja, ka gan vīrieši, gan sievietes uzskata, ka kopēji konti ir laba ideja, bet spāņu (56 %) un portugāļu (59 %) vīrieši tos iecienījuši vēl vairāk nekā sievietes (attiecīgi 42 % un 38 %). Šī tendence dominē arī Grieķijā, kur gandrīz puse vīriešu (47 %) vēlas izveidot kopējus kontus, salīdzinot ar 32 % sieviešu.
Tikai 12 % Latvijas respondentu teica, ka kopējs konts būtu viņu pirmā izvēle pāra finansēm. Latvijas iedzīvotāju populārākā pāra naudas pārvaldības pieeja (37 %) ir aptuvens sadalījums: viens maksā īri/hipotēku, bet otrs maksā par rēķiniem un pārtikas precēm, nedaloties ar sīkāku informāciju.
Saistībā ar vienošanos Eiropas pāri ir pierādījuši, ka vienošanās var būt dažāda veida, bet tādas vienošanās, kurā tas, kurš nopelna vairāk, maksā par visu, nav pieņemamas. Tikai 6 % gan Eiropas vīriešu un sieviešu, gan 15 % Latvijas respondentu uzskata, ka šis ir piemērots risinājums.
Revolut kopējo kontu izmantošana 2024. gadā pasaulē pieauga vairāk nekā divas reizes, un Latvijas Revolut klientu skaits, kuri atver kopējos kontus un nodrošina patiesu finanšu pārredzamību savās attiecībās, pieauga 2,2 reizes.
Jaunākā paaudze (vecumā no 25 līdz 34 gadiem) ir vadošā Latvijā, veidojot 35 % apjomu no visa kopējo kontu lietotāju skaita. Runājot par tēriņiem, Revolut dati liecina, ka Latvijas pāriem ir izteikti dalāmo izdevumu favorīti: pārtikas preces, iepirkšanās un restorāni ierindojas kopējo kontu tēriņu topa augšgalā.
Revolut kopējo kontu produkta īpašnieks Džošs Molonijs par šiem secinājumiem teica: “Nav pareizā vai nepareizā veida, kā pāri varētu risināt savus finanšu jautājumus, taču šķiet, ka lielākā daļa cilvēku vēlas būt atklāti un godīgi ar savu partneri, kad runa ir par naudu. Kopējie konti ir lielisks veids, kā uzsākt sarunu par finanšu mērķiem, tērēšanas paradumiem un ilgtermiņa finanšu plānošanu, un Revolut klientu vidū tie kļūst arvien populārāki.
Lai arī kā pāri un mīļotie izvēlētos pārvaldīt naudu — vai nu ar kopējā konta palīdzību, vai regulārām finanšu pārbaudēm, galvenais ir atrast tādu atklātības līmeni, kas jums un jūsu partnerim ir piemērots, noteikt skaidrus kopīgos naudas mērķus un saskaņot savas cerības.”
Vēl par tēmu:
Naudas “piesaiste” realitātē: ar pozitīvu domāšanu ir par maz
Pastāv dažādas praktiskākas vai mazāk praktiskas tehnikas, padomi un paņēmieni, kas sola finansiālu labklājību un pilnu naudas maku īstermiņā. Tomēr pragmatisku, reālu un galvenokārt...
Lasīt tālākVismaz puse iedzīvotāju nepietiekamas pensijas gadījumā gatavi turpināt strādāt
Darbs arī pensijas vecumā daudziem Latvijas iedzīvotājiem šķiet neizbēgams, ja ienākumi izrādītos nepietiekami, atklāj bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management veiktā aptauja....
Lasīt tālākAptauja: Bez regulāriem ienākumiem 24 % iedzīvotāji spētu iztikt divus mēnešus
40 % Latvijas iedzīvotāju bez regulāriem ienākumiem spētu iztikt ilgāk par trīs mēnešiem, tomēr katrs ceturtais bez ienākumiem iztiktu tikai vienu līdz divus mēnešus, liecina Luminor...
Lasīt tālākApmēram 20% dzīvokli jaunajā projektā pērk saviem bērniem vai tuviniekiem, 12% – kā investīciju; ko vēl atklāj pētījums par dzīvokļu pirkumu paradumiem Latvijā?
Pēdējo piecu gadu laikā 7% Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju ir iegādājušies dzīvokli jaunajā projektā, un lielākā daļa jeb 63% no viņiem to pirkuši ģimenes vajadzībām. Vairums...
Lasīt tālākPēc gada nogales tēriņu pīķa janvārī iedzīvotāji tērē piesardzīgi
Latvijas iedzīvotāju tēriņi janvārī pēc intensīva gada noslēguma samazinās. Bankas Citadele maksājumu karšu dati liecina, ka 2026. gada janvāra pirmajā un otrajā nedēļā pirkumu bijis...
Lasīt tālākPensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās
Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Jaunajā gadā plāno uzlabot savu mājokli
Mājokļa uzlabošanas plānus Jaunajā gadā ir gatavi īstenot puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir būtiski mazāk nekā pērn, kad šāda iecere bija 85 % iedzīvotāju, liecina Luminor...
Lasīt tālākIedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt
Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...
Lasīt tālākKāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālāk