Sirdis un maki: kā Latvijas pāri atrod finansiālās dzīves līdzsvaru

Mīlestība virmo gaisā! Revolut, globālā finanšu lietotne ar vairāk nekā 50 miljoniem klientu visā pasaulē, pētīja, kā Eiropas pāri rīkojas ar naudu 21 Eiropas valstī. Lūk, kas tika atklāts.
Eiropas pāri runā par naudu
Divas trešdaļas Eiropas pāru (66 %) ir apmierināti ar sarunām par naudu. Runa nav tikai par piekrišanu teorētiski — viņi labprāt dalās ar visu, kas saistīts ar finansēm, uzskatot, ka atklātība par naudu ir stipru attiecību atslēga.
Bet ne visi jūtas vienādi. Latvijā šī tēma nav nekas slēpjams 50 % aptaujāto, katrs piektais pāris (20 %) labprātāk no šīs tēmas izvairās, atzīstot, ka jūtas neērti, apspriežot ar savu partneri naudas lietas. Atšķirībā no viņiem, tikai 6 % īru pāru apgalvo, ka izvairītos no šīs tēmas.
Līdz nauda mūs šķirs?
Runājot par finansēm, dzīvot laimīgi līdz mūža galam var nebūt tik vienkārši, kā šķiet. 4 no 10 rumāņiem (41 %) atzinās, ka strīdējušies par naudu ar saviem partneriem, jo viņiem atšķiras skatījums uz tēriņiem, bet Latvijā tie bija tikai 20 %.
14 % holandiešu pāru pilnībā izvairās no sarunām par naudu ar saviem partneriem. Turpretim gandrīz puse itāļu (45 %), vācu (45 %) un franču (44 %) nepiekrīt šim viedoklim, paužot, ka līdzīga attieksme par tēriņiem palīdz novērst strīdus par naudu.
“Kas ir mans, tas ir tavs” ne vienmēr ir noteikums
Runājot par naudu, Revolut pētījumi liecina, ka spāņi un portugāļi ir ne tikai gatavi to apspriest, bet arī attiecīgi rīkoties. Gandrīz puse Spānijas (49 %) un Portugāles (48 %) pāru paziņoja, ka atbalsta kopējus bankas kontus, uzskatot, ka tie nodrošina maksimālu pārskatāmību viņu attiecībām.
Dienvideiropā dati arī atklāja, ka gan vīrieši, gan sievietes uzskata, ka kopēji konti ir laba ideja, bet spāņu (56 %) un portugāļu (59 %) vīrieši tos iecienījuši vēl vairāk nekā sievietes (attiecīgi 42 % un 38 %). Šī tendence dominē arī Grieķijā, kur gandrīz puse vīriešu (47 %) vēlas izveidot kopējus kontus, salīdzinot ar 32 % sieviešu.
Tikai 12 % Latvijas respondentu teica, ka kopējs konts būtu viņu pirmā izvēle pāra finansēm. Latvijas iedzīvotāju populārākā pāra naudas pārvaldības pieeja (37 %) ir aptuvens sadalījums: viens maksā īri/hipotēku, bet otrs maksā par rēķiniem un pārtikas precēm, nedaloties ar sīkāku informāciju.
Saistībā ar vienošanos Eiropas pāri ir pierādījuši, ka vienošanās var būt dažāda veida, bet tādas vienošanās, kurā tas, kurš nopelna vairāk, maksā par visu, nav pieņemamas. Tikai 6 % gan Eiropas vīriešu un sieviešu, gan 15 % Latvijas respondentu uzskata, ka šis ir piemērots risinājums.
Revolut kopējo kontu izmantošana 2024. gadā pasaulē pieauga vairāk nekā divas reizes, un Latvijas Revolut klientu skaits, kuri atver kopējos kontus un nodrošina patiesu finanšu pārredzamību savās attiecībās, pieauga 2,2 reizes.
Jaunākā paaudze (vecumā no 25 līdz 34 gadiem) ir vadošā Latvijā, veidojot 35 % apjomu no visa kopējo kontu lietotāju skaita. Runājot par tēriņiem, Revolut dati liecina, ka Latvijas pāriem ir izteikti dalāmo izdevumu favorīti: pārtikas preces, iepirkšanās un restorāni ierindojas kopējo kontu tēriņu topa augšgalā.
Revolut kopējo kontu produkta īpašnieks Džošs Molonijs par šiem secinājumiem teica: “Nav pareizā vai nepareizā veida, kā pāri varētu risināt savus finanšu jautājumus, taču šķiet, ka lielākā daļa cilvēku vēlas būt atklāti un godīgi ar savu partneri, kad runa ir par naudu. Kopējie konti ir lielisks veids, kā uzsākt sarunu par finanšu mērķiem, tērēšanas paradumiem un ilgtermiņa finanšu plānošanu, un Revolut klientu vidū tie kļūst arvien populārāki.
Lai arī kā pāri un mīļotie izvēlētos pārvaldīt naudu — vai nu ar kopējā konta palīdzību, vai regulārām finanšu pārbaudēm, galvenais ir atrast tādu atklātības līmeni, kas jums un jūsu partnerim ir piemērots, noteikt skaidrus kopīgos naudas mērķus un saskaņot savas cerības.”
Vēl par tēmu:
100 eiro algai vai pensijai? Aptauja atklāj Latvijas iedzīvotāju izvēli
Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs jeb 50 % dotu priekšroku lielākai algai šodien, nevis papildu uzkrājumam pensijai, liecina bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Atklātā pensiju fonda aptauja....
Lasīt tālākMājoklis Rīgā – pirmā izvēle; lauku reģioni populārāki nekā pilsētas
Vairāk nekā ceturtā daļa jeb 28 % Latvijas iedzīvotāju vislabprātāk mājokli iegādātos galvaspilsētā Rīgā, noskaidrots Luminor bankas aptaujā. Savukārt par otru iecienītāko vietu mājokļa...
Lasīt tālākDabasgāzes cenas Eiropā sarukušas par 20 %, taču ziemā saglabājas jauna cenu kāpuma risks
Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālākASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi
Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākEURIBOR teju 3 %: ar ko jārēķinās kredītņēmējiem?
Sešu mēnešu EURIBOR likme ir sasniegusi 3 %, salīdzinot ar aptuveni 2 % gada sākumā. Tas nozīmē, ka Baltijas valstu kredītņēmējiem, plānojot savas finanses, jāņem vērā pašreizējo procentu...
Lasīt tālākPrēmija, atgūti nodokļi vai pārdošana: ko darīt ar negaidīti saņemtu naudu?
Prēmija darbā, nodokļu atmaksa, vērtīgāku personīgo lietu pārdošana vai citi papildu ienākumi var sniegt plašākas finansiālās iespējas. Tomēr ilgtermiņa ieguvumus nosaka pārdomāti lēmumi...
Lasīt tālāk