Sāk izmaksāt valsts pabalstus energoresursu un ar to saistīto pakalpojumu sadārdzinājuma kompensēšanai

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) novembrī sāk izmaksāt valsts pabalstu 30, 20 vai 10 eiro apmērā pensiju, atlīdzību un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (VSNP) saņēmējiem, lai kompensētu energoresursu un ar to saistīto pakalpojumu sadārdzinājumu. No 2022 . gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam VSAA izmaksās valsts pabalstu kopā ar ikmēneša pakalpojumu.
Valsts pabalsta apmērs mēnesī ir atkarīgs no pamata pakalpojuma apmēra. Ja pensija, atlīdzība vai VSNP nepārsniedz 300 eiro mēnesī, tad sešus mēnešus VSAA izmaksās 30 eiro, ja pensijas, atlīdzības vai VSNP apmērs ir robežās no 301 eiro līdz 509 eiro mēnesī – 20 eiro, savukārt, ja robežās no 510 eiro līdz 603 eiro mēnesī – valsts atbalsts būs 10 eiro.
Tiesības uz valsts pabalstu 30 eiro mēnesī neatkarīgi no piešķirtā pakalpojuma apmēra ir no 2022. gada 1 .novembra līdz 2023. gada 31. maijam Latvijā dzīvojošajiem, kuri saņem piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti. 30 eiro mēneši saņems arī personas kurām Latvijā ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss un nav izmaksāts valsts pabalsts kā pensijas, VSPN, atlīdzības vai piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti saņēmējam.
Tiesības uz valsts pabalstu 30 eiro mēnesī neatkarīgi no piešķirtā pakalpojuma apmēra ir no 2022. gada 1 .novembra līdz 2023. gada 31. maijam Latvijā dzīvojošajiem, kuri saņem piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti. 30 eiro mēneši saņems arī personas kurām Latvijā ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss un nav izmaksāts valsts pabalsts kā pensijas, VSPN, atlīdzības vai piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti saņēmējam.
Nosakot valsts pabalsta apmēru, ņem vērā pensijas, atlīdzības vai VSNP piešķirto vai pārrēķināto bruto apmēru, pirms iedzīvotāju ienākuma nodokļa un citu ieturējumu veikšanas. Ja vecuma pensija piešķirta priekšlaicīgi, tad, nosakot valsts pabalsta apmēru, ņem vērā 50 % no piešķirtā vecuma pensijas apmēra. Ja, piemēram, pensiju piešķir mēneša vidū, tad valsts pabalstu 30, 20 vai 10 eiro izmaksā par šo mēnesi pilnā apmērā.
Ja persona vienlaikus ir vairāku pakalpojumu (pensijas, atlīdzības vai VSNP) saņēmēja, tad izmaksā tikai vienu valsts pabalstu, un tā apmērs tiks noteikts, ņemot vērā pakalpojumu kopsummu. Ja persona pati saņem pensiju, atlīdzību vai VSNP un vienlaikus arī pakalpojumu par bērnu (apgādnieka zaudējumu pensiju/pabalstu/atlīdzību vai piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti), tad VSAA izmaksās divus valsts pabalstus (personai pašai un par bērnu). Savukārt, ja persona par bērnu saņem divus pakalpojumus, piemēram, pensiju, atlīdzību vai VSNP un vienlaikus par bērnu arī piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, tad par bērnu izmaksās vienu valsts pabalstu 30 eiro apmērā.
Personām, kurām pakalpojums, kas dod tiesības saņemt valsts pabalstu, tiks piešķirts līdz 2023. gada 31. maijam un valsts pabalsts līdz minētajam datumam nebūs izmaksāts, valsts pabalstu izmaksās 30 dienu laikā no dienas, kad tiks pieņemts lēmums par pamatpakalpojuma piešķiršanu.
Vēl par tēmu:
Labklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālāk