Saeima vienkāršo pāreju no viena hipotekārā kredīta devēja pie cita
Iedzīvotājiem būs vienkāršāk pārkreditēt hipotekāro kredītu. Atvieglotāku pāreju pie cita kredītdevēja noteic Saeimā, ceturtdien, 15. februārī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi trijos likumos.
Hipotekārā pārkreditēšana kļūs vienkāršāka. Aizejot pie cita kreditētāja, vairs nebūs jāmaksā pārkreditēšanas maksa, kā arī nebūs jāprasa piekrišana esošajam kredītdevējam. Līdz šim tieši samērā dārgais pārkreditēšanas process bija viens no konkurenci ierobežojošiem faktoriem un iemesliem, kā dēļ iedzīvotāji nepārslēdza līgumus pie citiem kredītdevējiem. Bankas piemēroja komisijas maksu gan par izsniegto kredītu, gan arī pārkreditēšanās brīdī, un izmaksas radīja arī notāra un zemesgrāmatas pakalpojumi, iepriekš pauda par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs.
Eiropas Komisijas pētījums liecina, ka Latvijā pārkreditē tikai divus procentus kredītu, no kuriem kredītiestādes varētu gūt peļņu. Citviet Eiropas Savienībā tas ir no 13 līdz pat 35 procentiem. Ekonomikas ministrijas aprēķini liecina, ka pārkreditēšanās Latvijā iedzīvotājiem līdz šim izmaksāja no 400 līdz 600 eiro.
Ja iedzīvotājs mainīs hipotekārā kredīta devēju, visu līguma pārslēgšanas procesu varēs veikt attālināti, tostarp apliecināt savu parakstu pie notāra par ķīlas tiesību pārgrozīšanu par labu jaunajam kredītdevējam. Viss pārkreditēšanas process aizņems ne vairāk kā divus mēnešus, izmaiņu izskatīšanas gaitā deputātus informēja Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Paredzēts, ka abi kredītdevēji savstarpēji apmainīsies ar informāciju, bet esošais kredīta devējs vēl 10 darba dienas varēs “noturēt” aizņēmēju un izteikt viņam izdevīgāku piedāvājumu.
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz izmaksu samazinājumu. Kredīta devējs nedrīkstēs prasīt maksu par pārkreditēšanu, bet maksa par jaunā kreditēšanas līguma noformēšanu nedrīkstēs būt augstāka par vienu procentu no jaunā hipotekārā kredīta summas. Patērētājs to varēs nomaksāt trīs maksājumos.
Ņemot vērā, ka līdz šim kredītu reklāma bija būtiski ierobežota, ar grozījumiem atcelts reklāmas aizliegums hipotekārajiem kredītiem, kā arī nekustamā īpašuma būvniecības vai mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanas kredītiem. Tas veicinās patērētāju informētību par kreditēšanas iespējām un kreditētāju piedāvājumiem, kā arī veicinās konkurenci hipotekārās kreditēšanas tirgū, teikts grozījumu anotācijā.
Kredītiestāžu likuma grozījumi noteic, ka kredīta devējs varēs sniegt citam kredīta devējam neizpaužamās ziņas par klientu, ja šīs ziņas būs nepieciešamas hipotekārai pārkreditēšanai, lai izteiktu savu piedāvājumu patērētājam. Savukārt grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā hipotekārās pārkreditēšanas gadījumā patērētājam noteic tiesības vienpusēji izbeigt esošo nekustamā īpašuma apdrošināšanas līgumu. Grozījumi nepieciešami, lai nerastos papildu izmaksas.
Izmaiņas likumos stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Vēl par tēmu:
Daļai pensionāru pārrēķinās janvāra pensijas un neizmaksāto starpību izmaksās janvārī un februārī; pašiem pensionāriem nekas nav jādara
Daļai pensionāru pārrēķinās janvāra pensijas un neizmaksāto starpību izmaksās janvārī un februārī; pašiem pensionāriem nekas nav jādara Kā zināms, no 2025. gada 1. janvāra ir...
Lasīt tālākFM: Inflācija pērn decembrī palielinājās līdz 3,3%
2024. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,2% un 6,3%. Inflācijas...
Lasīt tālākNo sapņa līdz mājokļa atslēgām rokā: biežākās kļūdas, plānojot īpašuma iegādi
Mājokļa iegāde ir viens no lielākajiem finanšu lēmumiem katra cilvēka dzīvē. Tomēr ceļš no sapņa līdz jaunās mājas atslēgām bieži ir izaicinājumiem pilns. Galvenais kļūdu iemesls...
Lasīt tālākLembergs: Šobrīd Latvija apēd pati sevi
Latvijā reālā alga pieaug daudz straujāk kā produktivitāte, sacīja politiķis Aivars Lembergs. "Produktivitātei jeb darba ražīgumam jāaug straujāk nekā reālai darba algai. Tāda valsts...
Lasīt tālākVairāk nekā 40% Latvijas iedzīvotāju šogad sagaida finansiālu labklājību
Šajā gadā vairāk nekā 40% Latvijas iedzīvotāju sagaida, ka viņu finansiālā situācija vismaz mazliet uzlabosies, salīdzinot ar aizvadīto 2024. gadu, noskaidrots Luminor bankas veiktajā...
Lasīt tālāk2025. gadā no katra nodokļos samaksātā eiro vairāk nekā trešdaļa paredzēta sociālajai aizsardzībai
Ar 1. janvāri ir stājies spēkā likums par 2025. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. Finanšu ministrijas izveidotā infografikā arī šogad skaidrojam, kur nonāk...
Lasīt tālākFM: Aizvien pieaugot budžeta izdevumiem, kopbudžeta pārpalikums novembrī turpina sarukt
Lai arī šā gada vienpadsmit mēnešos atbilstoši Valsts kases datiem konsolidētajā kopbudžetā vērojams pārpalikums 69,5 miljonu eiro apmērā, gada pēdējos mēnešos izdevumi pārsniedz...
Lasīt tālākAptauja: lielāku algu nākamgad sagaida trešdaļa iedzīvotāju
Katrs trešais jeb 29 % iedzīvotāju tuvākajā pusgadā plāno saņemt lielāku algu, vienlaikus par kopējo savas finansiālās situācijas uzlabošanos vērojams piesardzīgums – tikai katrs...
Lasīt tālākLembergs: Latvijā joprojām valda sociālisms
Latvija ir sociālisma pirmrindniece, sacīja politiķis Aivars Lembergs. "Jo lielāki valdības izdevumi pret IKP, jo valstī ir vairāk sociālisma. Kura ir vairāk sociālistiska valsts? Latvija...
Lasīt tālākPašvaldībās noteikts vienots minimālais sociālo pakalpojumu grozs
Lai noteiktu vienotu minimālo sociālo pakalpojumu grozu, kas visām pašvaldībām neatkarīgi no to lieluma un cilvēku skaita jānodrošina saviem iedzīvotājiem, Saeima ceturtdien, 19.decembrī,...
Lasīt tālāk