Saeima skatīs iniciatīvu par minimālās algas palielināšanu līdz 630 eiro mēnesī

Saeima šodien skatīs Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas atbalstīto priekšlikumu nodot izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā vairāk nekā 10 000 pilsoņu parakstīto iniciatīvu par minimālās mēnešalgas palielināšanu no 500 eiro uz 630 eiro.
Iniciatīvas autori norāda, ka Latvijā vēl aizvien ir viena no zemākajām minimālajām mēnešalgām Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, tajā skaitā, lielāka tā ir gan Lietuvā, gan Igaunijā.
“Zemā minimālā mēnešalga Latvijā ir iemesls vairākām iedzīvotāju sociālajām problēmām valstī un veicina plašu emigrāciju no Latvijas uz ārzemēm, kur ir labvēlīgāki finansiālie apstākļi. Nepietiekamās minimālās mēnešalgas dēļ jaunieši pēc studijām Latvijas augstskolās, sevišķi ja viņi strādā valsts uzņēmumos, kā arī dažādu mazkvalificēto darbu veicēji pēc tehnikuma vai profesionālās vidusskolas, ir spiesti turpināt dzīvot vecāku ģimenē. Jo no Latvijas minimālās mēnešalgas nav iespējams pilnā apjomā samaksāt par īri, pārtiku, citām precēm un pakalpojumiem, nodrošināt pilnvērtīgu veselības aprūpi, turpināt izglītību un plānot rūpes par nākamo ģimeni. Tas ir pamatā daudzu Latvijas iedzīvotāju augošajai neapmierinātībai pret valsti, kā arī iedzīvotāju nebeidzamajam emigrācijas vilnim, kur ir augstākas minimālās mēnešalgas un labvēlīgāki sociālie apstākļi pilnvērtīgai dzīvei. Tādēļ ierosinu paaugstināt Latvijas minimālo mēnešalgu līdz 630 eiro mēnesī bruto (pirms nodokļu nomaksas). Ņemot vērā, ka šīs iniciatīvas atbalsta vākšanai un tās ieviešanai būs vajadzīgs kāds laiks, 630 eiro minimālā alga tās ieviešanas brīdī būs samērā adekvāts līmenis, lai no savas sociālās atpalicības mēs sāktu piedzīt abu pārējo Baltijas valstu sociālo līmeni,” pausts iniciatīvā.
“Iznākumā Latvijā veidosies labvēlīgāka sociālā un ekonomiskā vide sevišķi tām iedzīvotāju grupām, kuru ienākumi ir valsts minimālās mēnešalgas apmērā. Pieaugušie jaunieši kļūs neatkarīgāki no vecākiem, un visas šīs sociālās grupas kopā – no valsts sociālās palīdzības iestādēm. Tas sniegs šīs sociālajām grupām salīdzinoši labklājīgai, cienīgai dzīvei nepieciešamas ekonomiskas un sociālas iespējas, kuras pašreizējais minimālās algas apjoms liedz. Iedzīvotāji kļūs pašpaļāvīgāki un vairāk motivēti strādāt. Mazināsies Latvijas iedzīvotāju emigrācija uz ārzemēm,” norādījuši ierosinājuma pārstāvji.
Vēl par tēmu:
Labklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālāk