Rinkēvičs: Jautājumos par Baltijas valstu drošību šķēpi netiek lauzti
NATO samitā Madridē gaidāmie lēmumi, stiprinot sabiedroto klātbūtni Baltijas valstīs, neatcels mūsu pašu mājasdarbus, otrdien intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
“Jau no februāra beigām strādājuši gan diplomāti, virsnieki, gan aizsardzības nozares eksperti, bija diezgan sarežģīts saskaņošanas process, bet es lielus pārsteigumus negaidu, ceru, ka valstu vadītāji samitā spēs vienoties par piedāvātajiem lēmumiem,” sacīja Rinkēvičs.
Pēc viņa sacītā, sagatavošanas process bija rūpīgs un sarežģīts,: “Negāja viegli, bet rezultāts tāds, ka, cik zinu, pašlaik nav būtisku iebildumu nevienai valstij. Vismaz jautājumos par Baltijas valstu drošību, austrumu flanga pastiprināšanu šķēpi netiek lauzti.”
Paredzēts, ka Baltijas valstīs tiks izvietoti brigādes līmeņa atbalsta elementi, komandstruktūras, nostiprināta sava infrastruktūra, vienlaikus saprotot, ka pastāv nepieciešamība aizsardzības plānus un stratēģijas pārskatīt nemitīgi, reaģējot uz aktuāliem drošības izaicinājumiem.
Tajā pašā laikā ministrs uzsvēra, ka Madrides NATO samita lēmumi neatcels pašu darāmos darbus saistībā ar iekšējās drošības un aizsardzības sistēmas stiprināšanu, kā arī diplomātijā, tālāk strādājot pie NATO klātbūtnes paplašināšanas un nostiprināšanas atbilstoši mainīgajai situācijai drošības jomā.
No 28. līdz 30. jūnijam norisināsies NATO samits Madridē, Spānijā, kurā dalībvalstis pieņems būtiskus lēmumus Alianses aizsardzības spēju stiprināšanai. Latvijai šis samits būs īpaši nozīmīgs, jo tajā tiks lemts par NATO ilgtermiņa adaptāciju iepretim Krievijas pieaugošajiem militārajiem draudiem līdz ar tās pilna mēroga karu pret Ukrainu.
NATO samitā dalībvalstis vienosies par turpmākajiem soļiem Alianses atturēšanas un aizsardzības politikas stiprināšanai, tostarp, NATO Austrumu flangā izvietoto paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu pārveidi par brigādes līmeņa vienībām, kur un kad tas būs nepieciešams, kā arī militārā ekipējuma un resursu izvietošanu apdraudētākajos reģionos.
Dalībvalstu līderi arī lems par ilgtermiņa atbalstu Ukrainai, kas paredzēs nepieciešamā nodrošinājuma piegādes un atbalstu pārejai uz modernu militāro aprīkojumu Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
Tāpat samitā apstiprinās jauno NATO stratēģisko koncepciju, kas ietvers Alianses kopējo redzējumu par NATO turpmāko attīstību attiecībā uz jauno drošības vidi, tostarp uz Krievijas radītajiem tiešajiem draudiem un Ķīnas radītajiem izaicinājumiem.
Īstenojot NATO atvērto durvju politiku, samitā tiks apspriesti turpmākie soļi, lai sekmētu Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO.
Tāpat dalībvalstu līderi pārrunās atbalstu NATO partnervalsts Gruzijas aizsardzības spēju stiprināšanai, palielinot tās gatavību stāties pretī reģionālās drošības izaicinājumiem.
Starp dienaskārtības jautājumiem būs arī dalībvalstu ieguldījumi NATO kopējā budžetā, veicinot taisnīgu aizsardzības sloga sadali. Ņemot vērā pieaugošos drošības izaicinājumus, Latvija līdz 2025. gadam pakāpeniski paaugstinās aizsardzības budžetu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta.
NATO dalībvalstu līderi arī pieņems lēmumus tehnoloģiju attīstības veicināšanai, tostarp attiecībā uz Inovāciju fonda izveidi, kas paredzēs atbalstu jaunuzņēmumiem inovatīvu risinājumu izstrādei aktuālo drošības izaicinājumu risināšanai. Tāpat samitā vienosies par jaunu metodoloģiju siltumnīcefekta gāzu emisiju kartēšanai NATO ietvaros, apliecinot apņemšanos panākt pilnīgu CO2 emisiju samazinājumu.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Lembergs: Sabiedriskos medijus kontrolē valdība, tāpēc mans viedoklis tur netiek atspoguļots
Latvijā tā saucamie sabiedriskie mediji patiesībā ir valdības mediji, sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts Aivars Lembergs. “Kam Latvijā pieder galvenie ziņu...
Lasīt tālākValdība akceptē energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma atbalsta pasākumus
Lai uzlabotu mājokļa pabalsta pieejamību, dodot iespējas saņemt šo pabalstu lielākam cilvēku lokam ar augstākiem ienākumiem, par periodu no 2022. gada 1. septembra līdz 2023. gada 30. aprīlim...
Lasīt tālākKariņš pieļauj, ka valsts atbalsts energoresursu krīzē varētu pieaugt: Mums faktiski izvēles nav
Energocenu krīzē valsts atbalsts vēl pieaugs, intervijā Latvijas Radio sacīja premjers Krišjānis Kariņš (JV), norādot, ka plānots atbalsts arī uzņēmumiem. Pēc viņa teiktā, aktīvākas...
Lasīt tālākLinkaits: Valstij nāksies dotēt “Latvijas dzelzceļu”
Kravu tranzītā sliktākais scenārijs nav piepildījies, tomēr "Latvijas dzelzceļam" vajadzēs dotācijas, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pastāstīja satiksmes ministrs Tālis...
Lasīt tālākLembergs: Tie, kas grib iet atvaļinājumā, lai iet prom no valdības
Ņemot vērā esošās problēmas valstī, tas nav pieņemams, ka valdības vadītāji uz mēnesi devušies atvaļinājumā, raidījumā "Veidosim mūsu valsti" sacīja Zaļo un zemnieku savienības...
Lasīt tālāk“Rīgas siltums” iesaka veikt energotaupības pasākumus mājokļos
Sagaidāms straujš cenu kāpums – apkure kļūs vēl dārgāka, tā šorīt TV3 atzina "Rīgas siltums" (RS) valdes loceklis Uģis Osis. Viņš atgādināja, ka šī gada 15. augustā stāsies...
Lasīt tālākMinistrs: Valdība būs gatava domāt par papildu atbalsta pasākumiem energoresursu izmaksu kompensēšanai
Labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) iesaka celt minimālo mēnešalgu, ja valsts sniegtais atbalsts apkures sezonā būs nepietiekami liels. Šorīt LTV raidījumā "Rīta Panorāma" Eglītis...
Lasīt tālākĀrlietu ministrija: Krievija vēlas izmantot gāzi un naftu kā ieročus Eiropas vienotības graušanai
2022. gada 4. un 5. augustā Zalcburgā, Austrijā, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, pēc Austrijas Federālās ES un konstitūcijas lietu ministres Karolīnas...
Lasīt tālākNedēļas sākumā vietām vasarīgs lietus, nedēļas otrajā pusē gaidāms sauss un karsts laiks
Darba nedēļas sākumā gaisa masa virs Latvijas nemainīsies - naktis būs salīdzinoši vēsas, bet dienās termometra stabiņš pakāpsies vien pāris grādus virs +20° atzīmes. Nedēļas otrajā...
Lasīt tālākLīgatnes dabas takas aicina piedzīvot Susuru vakaru
Susuri ir Latvijas savvaļā mītoši zvēriņi, par kuriem ikdienā dzirdam pavisam maz, jo tie ir labi noslēpušies no svešām acīm. Susuru dzīve ir aizraujoša un iepazīšanas vērta, tāpēc...
Lasīt tālāk