Rimšēvičs: “ABLV” vajadzēja sodīt ātrāk

Pašlikvidāciju pasludinājušo ABLV banku par iesaistīšanos aizdomīgos darījumos vajadzējis sodīt jau iepriekš, tad banku nepiemeklētu šāds liktenis. Par to pārliecināts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kuram kriminālprocesa ietvaros gan liegts pildīt prezidenta pienākumus.
NRA.lv norāda, ka šādu viedokli, atsaucoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pirms dažiem gadiem veikto pārbaudi, kuras rezultātā likuma pārkāpumi bankas darbībā netika konstatēti, I. Rimšēvičs pauda intervijā LTV raidījumam De Facto.
«Tā bija liela kļūda, ka neuzlika sodu. Tagad banka būtu dzīva. Ja būtu sodīta, banka uzlabotu ikdienas nerezidentu noguldījumu atsekošanu, tā attīrītos. Cilvēki tajā brīdī nesaprata, ka spēlēšanās ar ASV sankcijām ir spēlēšanās ar uguni,» pauda I. Rimšēvičs. Viņš arī atklāja, ka tā laika FKTK vadītājam Kristapam Zakulim pārmetis par bankas nesodīšanu, bet tas atrunājies, ka neesot gūti pārliecinoši pierādījumi, ka likuma pārkāpumi patiešām bijuši.
Intervijā I. Rimšēvičs arī atklāja, ka kopš nedēļas sākuma viņš katru dienu ierodas bankā un piemērotā drošības līdzekļa ietvaros strādājot. «Man ir ierobežojumi Latvijas Bankas prezidenta pienākumu pildīšanā. Ir lietas, kuras es varu pildīt, joprojām esmu ECB padomes loceklis, ir tiesības iepazīties ar visām ECB padomes sēžu lietām, un es ceru, ka būs iespēja braukt un piedalīties tajās, pārstāvēt Latvijas valsti,» skaidroja bankas prezidents.
Viņš atzina, ka, gatavojot savu aizstāvību, izmanto arī bankas darbinieku speciāli viņam sagatavotu informāciju, taču noliedza, ka šādā veidā apšaubāmā veidā tiek izmantoti administratīvie resursi.
«Lai aizstāvētu sevi, jo visas apsūdzības ir nepamatotas. Man nav citas izejas. [..] Pretējā gadījumā man nav iespējams atcerēties, kā tas ir secīgi noticis. [..] Es domāju, ka joprojām pārstāvu Latvijas Banku, un kolēģi seko tam visam [lai nepārkāptu drošības līdzekļa ierobežojumus],» saka I. Rimšēvičs un norāda, ka cietis ne tikai viņš, bet arī banka. «Joprojām esmu Latvijas Bankas prezidents, man svarīgi cīnīties ne tikai par sava vārda notīrīšanu, bet arī Latvijas Bankas vārda notīrīšanu,» uzsver I. Rimšēvičs.
Intervijā I. Rimšēvičs kategoriski atteicās atbildēt uz jautājumiem, kas saistīti ar kriminālprocesu. Vienlaikus viņš atzina, ka ir ticies ar procesā iesaistīto politiķiem pietuvināto uzņēmēju Māri Martinsonu, taču bez attiecībām, kas saistītas ar Latvijas Bankas darbu, viņu ar šo personu itin nekas nesaistot.
Uzturot apgalvojumu, ka pret viņu vērstais kriminālprocess ir banku atriebība par viņa aktivitātēm cīņā ar netīrās naudas atmazgāšanu, I. Rimšēvičs pauda arī netiešu apsūdzību viņa īpašumos kratīšanas veikušajām tiesībsargājošajām iestādēm.
Proti, viņam šķiet aizdomīgi, ka viņa māju apzagušie tikai desmit minūtēs spējuši atrast un no viņa mājas izzagt seifu. «Nevaru turēt visus aizdomās, visus apvainot, bet šī te ielaušanās mājā tieši nedēļu pēc tam, kad tur viss pilnīgi skaidri iziets un viss zināms, un cilvēki 10 minūtēs ļoti precīzi iztīra māju, nozog seifu,» ļaujot secināt, ka tiesībsargājošo iestāžu darbinieki informāciju par seifa atrašanās vietu nodevuši likumpārkāpējiem, teica I. Rimšēvičs. Tiesa, seifā nekā īpaši vērtīga neesot bijis – vien ģimenes fotoalbumi un mūzikas ieraksti.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Aug norēķinu summas maksājumu termināļos – tērējam vidēji 19 eiro
Latvijā iedzīvotāji ikdienā arvien biežāk izvēlas norēķināties bezskaidrā naudā, un šī tendence turpina veicināt arī pieprasījumu pēc karšu pieņemšanas risinājumiem tirgotāju...
Lasīt tālākNauda vai uzticēšanās? Ko par attiecībām atklāj partnera algas zināšana
Lielākajā daļā partnerattiecību Latvijā ienākumu jautājumi nav noslēpums – 86 % iedzīvotāju zina, cik nopelna viņu partneris, liecina bankas Citadele aptauja. Vienlaikus dati rāda, ka...
Lasīt tālākSargājam savu pasi, bet ne digitālos datus: kāpēc?
Ikviens no mums zina, cik svarīgi ir sargāt savu pasi – mēs to glabājam drošā vietā un rūpīgi uzmanām, dodoties ceļojumos. Tomēr, kad runa ir par mūsu digitālajiem datiem un “pēdu”,...
Lasīt tālākArvien vairāk tirgotāju Latvijā ievieš maksājumu termināļus; pieaugums 10 %
Latvijā iedzīvotāji ikdienā arvien biežāk izvēlas norēķināties bezskaidrā naudā, un šī tendence turpina veicināt arī pieprasījumu pēc karšu pieņemšanas risinājumiem tirgotāju...
Lasīt tālākFiskālās disciplīnas padome: bez izmaiņām iespējama budžeta situācijas pasliktināšanās
Kaut gan šobrīd fiskālā situācija ir stabila, bez politikas izmaiņām Latvijai tuvākajos gados draud būtiska fiskālās situācijas pasliktināšanās. Tāpēc valdībai jau šobrīd jāīsteno...
Lasīt tālākKāpēc lielie pārtikas tēriņi liecina par problēmām Latvijas ekonomikā?
Latvijā mājsaimniecību budžeta sadalījums būtiski atšķiras no Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem – iedzīvotāji krietni lielāku daļu ienākumu novirza pirmās nepieciešamības...
Lasīt tālākTrīsistabu dzīvoklis 602. sērijā – biežākā pircēju izvēle Latvijā
Latvijā pērn mājokļu kredītņēmēju vidū populārākā izvēle bija kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā, liecina Luminor bankas dati. Vienlaikus saglabājās augsta interese...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālāk