• Tweet

Kaut gan šobrīd fiskālā situācija ir stabila, bez politikas izmaiņām Latvijai tuvākajos gados draud būtiska fiskālās situācijas pasliktināšanās. Tāpēc valdībai jau šobrīd jāīsteno aktīvi pasākumi ieņēmumu stiprināšanai un izdevumu samazināšanai, lai nodrošinātu publisko finanšu ilgtspēju. Uz to Uzraudzības starpziņojumā par Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028. gadam 2026. gada Progresa ziņojumu norāda Fiskālās disciplīnas padome (Padome).

2025. gadā Latvijas ekonomika atgriezusies pie mērenas izaugsmes, budžeta situācija bijusi labāka nekā plānots un Latvija joprojām saglabā investīciju līmeņa kredītreitingu un relatīvi mērenu parāda līmeni. Tomēr fiskālā politika turpmākajos gados būs jāīsteno sarežģītos apstākļos, jo pieaug ekonomiskie un fiskālie riski, uzsver Padome. Bez politikas izmaiņām fiskālā telpa no 2028. gada var kļūt negatīva un 2029. gadā vēl vairāk pasliktināties – to ietekmēs pensiju sistēmas reversā 1 procentpunkta pārnese no pirmā pensiju līmeņa uz otro līmeni, kā arī pieaugošie aizsardzības izdevumi, kas palielinās budžeta deficītu un valsts parādu.

“Lai arī valsts fiskālais stāvoklis šobrīd ir stabils, Irānas krīzes dēļ pasaules un arī Latvijas ekonomiskā un fiskālā situācija var pasliktināties un vidējā termiņā tā kļūs arvien izaicinošāka. Tādēļ jau savlaicīgi nepieciešami pārdomāti un ilgtspējīgi lēmumi, kas stiprina ieņēmumu bāzi un uzlabo publisko izdevumu efektivitāti. Budžeta izdevumu racionalizācija un samazināšana ir jāsāk jau šobrīd, lai 2029. gadā nebūtu jāveic ievērojama budžeta izdevumu konsolidācija, kas var apdraudēt ekonomisko izaugsmi. Ir arī nepieciešams būtiski uzlabot valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, lai tās nekļūtu par ievērojamu fiskālo slogu,” uzsver Jānis Priede, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs.

Kā norāda Padome, saskaņā ar Finanšu ministrijas prognozēm Latvijas valdības parāds turpinās pieaugt līdz apmēram 52 – 53% no iekšzemes kopprodukta, kas ir optimistiskāk nekā iepriekšējās prognozes, kas veidotas vidēja termiņa budžeta ietvaram 2025. gada rudenī. Pašreizējās prognozes balstītas uz pieņēmumiem par straujāku ekonomikas izaugsmi, taču tajās netiek ņemti vērā vairāki riski, tostarp energoresursu cenu kāpums un papildu izdevumi tādiem projektiem un nozarēm kā “Rail Baltica”, airBaltic, veselības aprūpe un izglītība. Vienlaikus pie esošās parāda prognozes parāda apkalpošanas izmaksas plānotas 1,3% no IKP 2026. gadā un tās pieaugs līdz 1,6% 2029. –2030. gadā (no 606 milj. eiro 2026. gadā līdz 901 milj. eiro 2030. gadā). Turklāt, ja Eiropas Centrālā banka kāpinās procentu likmes, Latvijai parāda apkalpošanas izmaksas arī pieaugs.

Padome norāda, ka pašreizējie 2026. gada inflācijas dati vēl neuzrāda jaunāko naftas cenu kāpuma ietekmi saistībā ar konflikta saasināšanos Tuvajos Austrumos. Reaģējot uz inflācijas risku, Saeima samazināja akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai. Padome brīdina – lai gan īstermiņā fiskālā ietekme var būt neitrāla, ilgākā termiņā pastāv risks pārkāpt Fiskālās disciplīnas likumu, ja ieņēmumu kritums saistībā ar Saeimas lēmumu samazināt akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai netiks kompensēts ar citiem valdības pasākumiem.

Padome vērš uzmanību, ka, pieaugot energoresursu cenu spiedienam, var rasties nepieciešamība pēc papildu atbalsta mājsaimniecībām apkures sezonā, tomēr tas vienlaikus rada arī papildu fiskālos izaicinājumus. Fiskālās disciplīnas padome konsekventi uzsver, ka šādos apstākļos priekšroka jāsniedz mērķētam atbalstam, nevis vispārējiem fiskālajiem pasākumiem, lai neveicinātu valsts parāda pieaugumu.

Kā norāda Padome, vidējā termiņā fiskālā situācija kļūst ievērojami sarežģītāka – budžeta deficīts saglabājas augsts (aptuveni 3–5% no IKP), un tas pieaug galvenokārt aizsardzības izdevumu dēļ, kuriem no 2027. gada jābūt vismaz 5% no IKP. Lai tos finansētu, tiek izmantoti aizņēmumi, t.sk. ES SAFE instruments, taču Padome uzsver, ka ilgtermiņā nevar balstīties tikai uz parāda palielināšanu, tādēļ jau savlaicīgi ir jārod strukturāls un ilgtspējīgs risinājums.

Vienlaikus fiskālā telpa strauji samazinās – ja 2027. gadā tā vēl būs pozitīva, tad no 2028. gada bez politikas izmaiņām tā kļūs negatīva un vēl vairāk pasliktināsies turpmākajos gados, norāda Padome. Situāciju vēl vairāk sarežģī jau apstiprinātie pasākumi, piemēram, veselības aprūpē un izglītībā, kuriem nav nodrošināts finansējums, kas neatbilst labai budžeta plānošanas praksei.

Padome īpaši uzsver fiskālos riskus, kas saistīti ar valsts kapitālsabiedrībām un lielajiem infrastruktūras projektiem. “airBaltic” turpina darboties ar zaudējumiem, uzņēmumam ir negatīvs pašu kapitāls, zems kredītreitings un ļoti augstas aizņemšanās izmaksas. Vienlaikus būtiskus izaicinājumus rada arī “Rail Baltica” projekta finansēšana – joprojām pastāv ievērojams, vairāku miljardu eiro finansējuma iztrūkums, kamēr precīzs projekta izmaksu novērtējums nav pieejams. Padome aicina pēc iespējas ātrāk precizēt projekta faktiskās izmaksas un izstrādāt fiskāli atbildīgu finansēšanas plānu.