LDDK: Valdība virza budžeta grafiku bez vienošanās un bez plāna izdevumu mazināšanai

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž bažas, ka Finanšu ministrijas rīkojuma projekts par valsts budžeta un turpmāko gadu budžeta plānošanas grafiku Ministru kabineta 2026. gada 28. aprīļa sēdē tika iekļauts un virzīts pēdējā brīdī, ignorējot sociālo partneru iepriekš iesniegtos un pamatotos priekšlikumus par nepieciešamajiem labojumiem.
LDDK ir vairākkārt rosinājusi papildināt rīkojuma projektu “Par likumprojekta “Par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam” sagatavošanas grafiku” ar pasākumu, kas nosaka ministrijām iesniegt priekšlikumus Valsts kancelejai un Finanšu ministrijai par reformām, kuras paredz samazināt un efektivizēt publiskā sektora izdevumus, optimizēt funkcijas un publiskos pakalpojumus.
Šī gada 11. martā Budžeta un nodokļu apakšpadomes sēdē Finanšu ministrija pirmo reizi prezentēja valsts budžeta un budžeta ietvara sagatavošanas grafiku. LDDK toreiz norādīja uz būtisku trūkumu – grafikā nav paredzēti pasākumi valsts izdevumu mazināšanai. Arī 2. aprīļa apakšpadomes sēdē LDDK atkārtoti pauda iebildumus pret piedāvāto grafiku un uzsvēra nepieciešamību to papildināt ar konkrētiem risinājumiem. 8. aprīlī LDDK šo priekšlikumu iesniedza Finanšu ministrijai par attiecīgā punkta formulējumu. Uz to LDDK nav saņēmusi atbildi, kā arī nav notikusi turpmāka diskusija par iesniegto risinājumu.
“Valsts izdevumu pārskatīšana nedrīkst apstāties līdz ar politiskā cikla maiņu – tas ir nepārtraukts darbs. Izdevumu pārskatīšanai ir jānotiek pašās nozaru ministrijās, iesaistot sociālos partnerus. Vienlaikus nopietni izvērtējot arī investīciju efektivitāti, tostarp aizsardzības sektorā,” apakšpadomes sēdē uzsvēra LDDK prezidents Andris Bite.
LDDK aicina Finanšu ministriju un valdību atgriezties pie konstruktīva dialoga un vienoties par konkrētiem, grafikā iekļaujamiem pasākumiem valsts izdevumu mazināšanai, kas ir būtisks priekšnosacījums ilgtspējīgai un sabalansētai budžeta plānošanai.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Lai gan ceļu būves sezona ir apdraudēta, valdība klusē un nereaģē
Krievijas agresijas pret Ukrainu un Tuvo Austrumus karadarbības radītās sekas ceļu būvniecības nozarē ir izraisījušas nepieredzēta apjoma būvniecības izmaksu un būvmateriālu cenu kāpumu....
Lasīt tālākArvien vairāk tirgotāju Latvijā ievieš maksājumu termināļus; pieaugums 10 %
Latvijā iedzīvotāji ikdienā arvien biežāk izvēlas norēķināties bezskaidrā naudā, un šī tendence turpina veicināt arī pieprasījumu pēc karšu pieņemšanas risinājumiem tirgotāju...
Lasīt tālākTiks aktualizēts Profesiju klasifikators
Profesiju klasifikators tiks papildināts ar vairākām jaunām profesijām, nosakot tām atbilstošus pamatuzdevumus. Profesiju klasifikatorā iekļautas tādas profesijas kā digitālās transformācijas...
Lasīt tālākBiedrība “Dzīvnieku brīvība”: Igaunijas parlaments pirmajā lasījumā atbalstījis dējējvistu sprostu aizliegumu
Ceturtdien, 23. aprīlī, Igaunijas parlamentā pirmajā lasījumā tika pieņemts Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu likumprojekts, kura mērķis ir izbeigt dējējvistu turēšanu sprostos...
Lasīt tālākDatorkrēsls kā svarīgs elements darbavietas komfortam
Mūsdienu sabiedrībā darbs ar datoru ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daudzi cilvēki stundām ilgi sēž pie rakstāmgalda gan birojā, gan mājās, tāpēc darba vietas iekārtojums...
Lasīt tālākVai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākSaeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai
Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālāk