Nauda vai uzticēšanās? Ko par attiecībām atklāj partnera algas zināšana

Lielākajā daļā partnerattiecību Latvijā ienākumu jautājumi nav noslēpums – 86 % iedzīvotāju zina, cik nopelna viņu partneris, liecina bankas Citadele aptauja. Vienlaikus dati rāda, ka 14 % partnerattiecībās esošo par partnera algu nav informēti.
Atklātība par ienākumiem ir cieši saistīta ar attiecību posmu. Kamēr attiecības ir randiņu līmenī, algas jautājumi biežāk paliek privāti. 4 % aptaujāto pat norādījuši, ka partneris nevēlas atklāt savus ienākumus. Tomēr, uzsākot kopdzīvi, šāda situācija kļūst gandrīz neiespējama.
“Attiecību sākumā finanšu slēpšana bieži vien ir vairāk saistīta ar robežu meklēšanu, potenciālā partnera un sevis vērtēšanu. Taču brīdī, kad parādās kopīgi izdevumi, mājoklis vai ilgtermiņa plāni, skaidrība par ienākumiem kļūst par praktisku nepieciešamību, nevis emocionālu izvēli,” skaidro bankas Citadele Baltijas klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale.
Lielākās ģimenēs dominē atklātība
Dati rāda, ka ģimenes modelis ietekmē finanšu atklātību. Brīdī, kad ikdienas un saimnieciskie jautājumi kļūst par kopīgu realitāti, zināšanas par ģimenes kopējiem ienākumiem ir pamats finansiālai stabilitātei. Noslēpumainība šādos apstākļos vairs nav racionāli ilgtspējīga.
13 % aptaujāto bez bērniem atzīmējuši, ka nezina partnera ienākumu apmēru, savukārt ģimenēs ar bērniem šādas atbildes sniegtas aptuveni uz pusi retāk.
“Bērnu ienākšana ģimenē būtiski maina finanšu domāšanu. Lēmumi vairs netiek pieņemti tikai par sevi vien – parādās vajadzība pēc prognozējamības, drošības spilvena un savstarpējas uzticēšanās arī finanšu jautājumos,” norāda G. Zemgale.
Kas ir labāk – zināt vai nezināt partnera atalgojumu?
Aptaujas rezultāti liecina, ka vairumā gadījumu finanšu atklātība attiecībās ir norma. Zināšanas par partnera ienākumiem palīdz ne tikai sadalīt ikdienas izdevumus, bet arī mazināt spriedzi un pārpratumus, kas nereti rodas nevis naudas trūkuma, bet neskaidrības dēļ.
“Nauda pati par sevi parasti attiecības nebojā – to dara klusēšana un neizrunāti pieņēmumi. Skaidra izpratne par abu partneru ienākumiem rada drošības sajūtu un ļauj sarunām par naudu kļūt praktiskām, nevis emocionāli sarežģītām,” skaidro G. Zemgale.
Cilvēki ar lielākiem ienākumiem biežāk ir attiecībās
Aptauja atklāj arī saistību starp ienākumu līmeni un attiecību statusu. Aptuveni 30 % respondentu ar ienākumiem līdz 1000 eiro norādījuši, ka viņiem nav partnera. Savukārt tie, kuru ienākumi pārsniedz šo slieksni, šādu atbildi ir izvēlējušies vien vidēji 15 % gadījumu.
“Finansiālā stabilitāte, protams, negarantē attiecības, taču tā sniedz drošības sajūtu, kas atvieglo ilgtermiņa plānu veidošanu. Iespējams, tieši šī drošības sajūta biežāk ļauj cilvēkiem spert soli nopietnākās attiecībās, kā arī sniedz pozitīvu signālu potenciālajam partnerim par iespējamo finansiālas drošības sajūta attiecībās,” uzsver G. Zemgale.
Iedzīvotāju aptauju banka Citadele sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2026. gada aprīlī, tiešsaistē aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Vēl par tēmu:
Aug norēķinu summas maksājumu termināļos – tērējam vidēji 19 eiro
Latvijā iedzīvotāji ikdienā arvien biežāk izvēlas norēķināties bezskaidrā naudā, un šī tendence turpina veicināt arī pieprasījumu pēc karšu pieņemšanas risinājumiem tirgotāju...
Lasīt tālākSargājam savu pasi, bet ne digitālos datus: kāpēc?
Ikviens no mums zina, cik svarīgi ir sargāt savu pasi – mēs to glabājam drošā vietā un rūpīgi uzmanām, dodoties ceļojumos. Tomēr, kad runa ir par mūsu digitālajiem datiem un “pēdu”,...
Lasīt tālākArvien vairāk tirgotāju Latvijā ievieš maksājumu termināļus; pieaugums 10 %
Latvijā iedzīvotāji ikdienā arvien biežāk izvēlas norēķināties bezskaidrā naudā, un šī tendence turpina veicināt arī pieprasījumu pēc karšu pieņemšanas risinājumiem tirgotāju...
Lasīt tālākFiskālās disciplīnas padome: bez izmaiņām iespējama budžeta situācijas pasliktināšanās
Kaut gan šobrīd fiskālā situācija ir stabila, bez politikas izmaiņām Latvijai tuvākajos gados draud būtiska fiskālās situācijas pasliktināšanās. Tāpēc valdībai jau šobrīd jāīsteno...
Lasīt tālākKāpēc lielie pārtikas tēriņi liecina par problēmām Latvijas ekonomikā?
Latvijā mājsaimniecību budžeta sadalījums būtiski atšķiras no Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem – iedzīvotāji krietni lielāku daļu ienākumu novirza pirmās nepieciešamības...
Lasīt tālākTrīsistabu dzīvoklis 602. sērijā – biežākā pircēju izvēle Latvijā
Latvijā pērn mājokļu kredītņēmēju vidū populārākā izvēle bija kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā, liecina Luminor bankas dati. Vienlaikus saglabājās augsta interese...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālāk