Rimšēvičs: “ABLV” vajadzēja sodīt ātrāk

Pašlikvidāciju pasludinājušo ABLV banku par iesaistīšanos aizdomīgos darījumos vajadzējis sodīt jau iepriekš, tad banku nepiemeklētu šāds liktenis. Par to pārliecināts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kuram kriminālprocesa ietvaros gan liegts pildīt prezidenta pienākumus.
NRA.lv norāda, ka šādu viedokli, atsaucoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pirms dažiem gadiem veikto pārbaudi, kuras rezultātā likuma pārkāpumi bankas darbībā netika konstatēti, I. Rimšēvičs pauda intervijā LTV raidījumam De Facto.
«Tā bija liela kļūda, ka neuzlika sodu. Tagad banka būtu dzīva. Ja būtu sodīta, banka uzlabotu ikdienas nerezidentu noguldījumu atsekošanu, tā attīrītos. Cilvēki tajā brīdī nesaprata, ka spēlēšanās ar ASV sankcijām ir spēlēšanās ar uguni,» pauda I. Rimšēvičs. Viņš arī atklāja, ka tā laika FKTK vadītājam Kristapam Zakulim pārmetis par bankas nesodīšanu, bet tas atrunājies, ka neesot gūti pārliecinoši pierādījumi, ka likuma pārkāpumi patiešām bijuši.
Intervijā I. Rimšēvičs arī atklāja, ka kopš nedēļas sākuma viņš katru dienu ierodas bankā un piemērotā drošības līdzekļa ietvaros strādājot. «Man ir ierobežojumi Latvijas Bankas prezidenta pienākumu pildīšanā. Ir lietas, kuras es varu pildīt, joprojām esmu ECB padomes loceklis, ir tiesības iepazīties ar visām ECB padomes sēžu lietām, un es ceru, ka būs iespēja braukt un piedalīties tajās, pārstāvēt Latvijas valsti,» skaidroja bankas prezidents.
Viņš atzina, ka, gatavojot savu aizstāvību, izmanto arī bankas darbinieku speciāli viņam sagatavotu informāciju, taču noliedza, ka šādā veidā apšaubāmā veidā tiek izmantoti administratīvie resursi.
«Lai aizstāvētu sevi, jo visas apsūdzības ir nepamatotas. Man nav citas izejas. [..] Pretējā gadījumā man nav iespējams atcerēties, kā tas ir secīgi noticis. [..] Es domāju, ka joprojām pārstāvu Latvijas Banku, un kolēģi seko tam visam [lai nepārkāptu drošības līdzekļa ierobežojumus],» saka I. Rimšēvičs un norāda, ka cietis ne tikai viņš, bet arī banka. «Joprojām esmu Latvijas Bankas prezidents, man svarīgi cīnīties ne tikai par sava vārda notīrīšanu, bet arī Latvijas Bankas vārda notīrīšanu,» uzsver I. Rimšēvičs.
Intervijā I. Rimšēvičs kategoriski atteicās atbildēt uz jautājumiem, kas saistīti ar kriminālprocesu. Vienlaikus viņš atzina, ka ir ticies ar procesā iesaistīto politiķiem pietuvināto uzņēmēju Māri Martinsonu, taču bez attiecībām, kas saistītas ar Latvijas Bankas darbu, viņu ar šo personu itin nekas nesaistot.
Uzturot apgalvojumu, ka pret viņu vērstais kriminālprocess ir banku atriebība par viņa aktivitātēm cīņā ar netīrās naudas atmazgāšanu, I. Rimšēvičs pauda arī netiešu apsūdzību viņa īpašumos kratīšanas veikušajām tiesībsargājošajām iestādēm.
Proti, viņam šķiet aizdomīgi, ka viņa māju apzagušie tikai desmit minūtēs spējuši atrast un no viņa mājas izzagt seifu. «Nevaru turēt visus aizdomās, visus apvainot, bet šī te ielaušanās mājā tieši nedēļu pēc tam, kad tur viss pilnīgi skaidri iziets un viss zināms, un cilvēki 10 minūtēs ļoti precīzi iztīra māju, nozog seifu,» ļaujot secināt, ka tiesībsargājošo iestāžu darbinieki informāciju par seifa atrašanās vietu nodevuši likumpārkāpējiem, teica I. Rimšēvičs. Tiesa, seifā nekā īpaši vērtīga neesot bijis – vien ģimenes fotoalbumi un mūzikas ieraksti.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Pensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās
Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Jaunajā gadā plāno uzlabot savu mājokli
Mājokļa uzlabošanas plānus Jaunajā gadā ir gatavi īstenot puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir būtiski mazāk nekā pērn, kad šāda iecere bija 85 % iedzīvotāju, liecina Luminor...
Lasīt tālākIedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt
Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...
Lasīt tālākKāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālākAptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālākNo 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...
Lasīt tālākGada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %
Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties...
Lasīt tālākIenākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē
Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...
Lasīt tālākBaltijas perspektīva 2026. gadā: no noturības uz mērķtiecīgu izaugsmi, ko virza inovācijas
Baltijas valstu ekonomikas turpina apliecināt noturību makroekonomiskās nenoteiktības un tarifu izraisītas tirgus svārstības apstākļos, uzrādot pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, lai...
Lasīt tālāk