Plāno noteikt stingrākas prasības kredītiestāžu amatpersonām un darbiniekiem

Otrdien, 19. jūnijā, Ministru kabinets (MK) izskatīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavotus grozījumus Kredītiestāžu likumā. To mērķis ir stiprināt Latvijas finanšu sistēmu un veicināt stabilu tās ilgtermiņa attīstību.
Likumprojektā ir noteikts, ka finanšu pakalpojumu sniegšanā tieši iesaistītie kredītiestādes darbinieki nedrīkstēs būt sodīti par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (kamēr sodāmība nav dzēsta vai noņemta). Tāpat finanšu pakalpojumus kredītiestādēs nevarēs sniegt tādas personas, kurām ir aktīvs fiziskās personas maksātnespējas process un nav pagājis viens gads kopš maksātnespējas procesa beigām. Šādi nosacījumi iekļauti, lai pārbaudītu kredītiestādēs strādāt gribošo un strādājošo personu atbilstību darba pienākumiem un nodrošinātu sabiedrības uzticību finanšu sektoram, kā arī sargātu klientu personas, kontu, noguldījumu un darījumu noslēpumu.
Vienlaikus likumprojektā ir iekļauta norma par aizliegumu kredītiestādes akcionāram – fiziskai personai ar tiešu vai netiešu būtisku līdzdalību (10% un vairāk) – būt par šīs pašas kredītiestādes valdes locekli, valdes priekšsēdētāju vai kredītiestādes augstākajā vadībā ietilpstošu darbinieku. Tas neizslēdz iespēju kredītiestādes valdei vai augstākajai vadībai iegūt mazāku daudzumu akciju, tādējādi nodrošinot izkliedētu akcionāru struktūru. Tāpat iespējams iegūt tāda veida akcijas, kas nedod balsstiesības, bet, piemēram, ir būtiskas kā motivācijas instruments. Akcionāra dalība kredītiestādes padomē netiek ierobežota. Neatkarīga un efektīva kredītiestādes padome labāk nodrošina ne tikai noguldītāju, bet arī mazākuma akcionāru intereses, kā arī vairāk rūpējas par savu un bankas reputāciju, un vairāk disciplinē valdi.
Ņemot vērā, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir apstiprinājusi esošo valdes locekļu iecelšanu amatā, un lai nodrošinātu iegūto tiesību aizsardzību, likumprojekts nosaka vispārēju izņēmumu tiem valdes locekļiem, kuri jau ir iecelti amatā.
Likumprojekts nodrošina finanšu sektora reputācijas uzlabošanu un drošību, kā arī ir vērsts uz finanšu noziegumu apkarošanu. FM vērtē, ka tādējādi tiks pozitīvi ietekmēta tautsaimniecība kopumā.
Pēc izskatīšanas MK par likumprojektu vēl lems Saeima.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālākDzīvoklis par šauru – katrs desmitais iedzīvotājs plāno būvēt savu māju
Sākoties pavasara sezonai, kad tradicionāli aktivizējas būvniecības un dārza darbi, iedzīvotāju vidū pieaug interese par zemes iegādi. Kā liecina jaunākie Luminor bankas aptaujas dati,...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālāk