Pensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli

Latvijas iedzīvotāji pensijā pavadīs ievērojamu dzīves daļu, tāpēc stabils uzkrājums vecumdienām kļūst kritiski svarīgs. Pensijas vecums Latvijā ir 65 gadi, un mūža ilgums turpina pieaugt – 2024. gadā vidējais paredzamais mūža ilgums sasniedza 76,4 gadus, kas ir augstākais rādītājs valsts vēsturē. Ko tas nozīmē kontekstā ar nākotnes uzkrājuma veidošanu, skaidro Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš.
Pensijā līdz pat 20 gadiem
Mirstības un mūža ilguma aprēķini rāda, ka, sasniedzot 65 gadu vecumu, Latvijā vīriešu vidējais turpmākās dzīves ilgums ir teju 15 gadi, bet sievietēm tie ir aptuveni 20 gadi.1 Tas nozīmē, ka iedzīvotāji vidēji pensijā pavadīs līdz 20 gadiem, un nepietiekams uzkrājums šajā periodā var būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti.
Arī starptautiskā pieredze apliecina, ka pensijā pavadītais laiks ir ilgs. OECD valstīs sievietes pensijā vidēji pavada ap 23 gadiem, bet vīrieši ap 19 gadiem, lai gan rādītāji dažādās valstīs atšķiras, jo tos ietekmē gan noteiktais pensionēšanās vecums, gan iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums. Piemēram, Grieķijā sievietes pensijā pavada vidēji 28,4 gadus, bet vīrieši – 23 gadus.2
“Ja pensijā var nākties pavadīt līdz pat 20 gadiem, jautājums vairs nav par to, vai krāt, bet gan – vai uzkrājums būs pietiekams, lai šos gadus dzīvotu ar ierasto dzīves kvalitāti. Tāpēc ir svarīgi savlaicīgi sekot līdzi savam pensijas kapitālam un nepaļauties uz mītu, ka līdz pensijai “tāpat nenodzīvos”, bet izmantot katru iespēju palielināt uzkrājumu, piemēram, novirzīt prēmijas ilgtermiņa uzkrājumam, pārliecināties, ka iemaksas tiek veiktas regulāri un neatstāt uzkrājumu “bez uzmanības” gadiem ilgi,” norāda A. Krūmiņš.
Novecojoša sabiedrība palielina slogu jaunākajām paaudzēm
Pasaulē jau šobrīd ir vairāk cilvēku, kas vecāki par 65 gadiem, nekā bērnu līdz piecu gadu vecumam, secinājis World Economic Forum. Arvien mazāk strādājošo uztur pieaugošu pensionāru skaitu, tādēļ daudzviet cilvēkiem nākas strādāt ilgāk, nekā sākotnēji plānots. Arī Latvijā garāks mūža ilgums nozīmē lielāku slogu gados jaunākiem cilvēkiem, tāpēc uzkrājumu veidošana, tostarp pensiju 2. un 3. līmenī, ir īpaši nozīmīga.
Pensiju 2. līmenis: svarīgi izvēlēties vecumam atbilstošu plānu
Šī brīža pensiju 2. līmeņa 100 % akciju plānu vidējais gada ienesīgums pēdējos piecos gados sasniedz vidēji ap 9,3 % gadā. Akciju tirgus ienesīgums ilgtermiņā ir augstāks par parādzīmju ienesīgumu, tādēļ šādu ienesīgumu nevar attiecināt uz visiem pensiju plāniem sistēmā. Plānos ar konservatīvāku stratēģiju vidējais ilgtermiņa ienesīgums būs ievērojami zemāks par 9 %. Tas parāda, kāda ietekme ir līdzekļu ieguldīšanai riskantākajā ieguldījumu daļā – akcijās -, kas ir ieteicams aktīvajā darba vecumā esošajiem iedzīvotājiem.
Tieši tāpēc pensiju sistēmas dalībniekiem ir īpaši būtiski pārbaudīt, vai ir izvēlēts pareizais, vecumam atbilstošais pensiju plāns, lai pilnībā izmantotu finanšu tirgus dotās iespējas – uzņemties lielāku akciju tirgus risku jaunībā un attiecīgi konservatīvāku ieguldījumu stratēģiju, tuvojoties vecumdienām. Tikmēr pārvaldnieki no savas puses seko līdzi globālām tendencēm un iesaka pensiju sistēmas uzlabojumus, kas attiecas uz ieguldīšanas noteikumiem, kapitāla izmantošanas iespējām pensijas vecumā, kā arī citām lietām, kas uzlabotu dalībnieku finanšu situāciju vecumdienās.
Vēl par tēmu:
Zeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālākPlāno atvieglot iedzīvotājiem piekļuvi informācijai par savām kredītsaistībām
Lai iedzīvotājiem būtu vienkāršāk iegūt pilnīgu informāciju par savām finanšu saistībām un kredītspēju, Saeima ceturtdien, 5.martā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā...
Lasīt tālākKrāpnieki sasnieguši gandrīz ikvienu – 86 % iedzīvotāju saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem
Krāpšanas mēģinājumi Latvijā ir kļuvuši par daļu no sabiedrības ikdienas – ar tiem pēdējā gada laikā saskārušies 86 % iedzīvotāju, liecina bankas Citadele aptauja. Turklāt 28 %...
Lasīt tālākKāda ir Latvijas pensiju sistēma, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm?
Ikgadējais Mercer globālais pensiju indeksa pētījums rāda, ka pensiju sistēmu kvalitāte pasaulē pakāpeniski uzlabojas. Lai gan Latvija šajā indeksā netiek tieši apskatīta, ekspertu vērtējumā2...
Lasīt tālākEirozonas inflācija un EURIBOR: ko gaidīt tuvākajā laikā?
Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas...
Lasīt tālākIedzīvotāju ienākuma nodoklis no pensijas līdz 1000 eiro vairs netiek ieturēts
Tuvojoties jaunam gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas periodam, Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka nodokļa atmaksa iespējama tikai tad, ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis...
Lasīt tālākEM: nebanku patērētāju kreditēšanas reforma apdraud patērētāju tiesību aizsardzību
Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais informatīvais ziņojums “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu” nav datos balstīts un pamatots,...
Lasīt tālākMājokļu cenas Rīgā zemākas nekā Tallinā un Viļņā, atšķirība ir pat divkārša
Rīgā ir zemākās mājokļu cenas Baltijas galvaspilsētu vidū, taču tās turpina pieaugt un tirgus aktivitāte saglabājas. Pērn galvaspilsētā mājokļu tirgus piedzīvoja augstāko aktivitāti...
Lasīt tālākKāzas augustā: cik jāatliek, lai pietiktu?
Bildinājums Valentīndienā ir tikpat iederīgs kā kāzas vasarā. Un tas nav tikai romantisks pieņēmums – kā liecina Valsts statistikas pārvaldes dati, jau vairākus gadus populārākais kāzu...
Lasīt tālākKam jāmaksā par randiņu? Jaunieši lauž tradīcijas
Kamēr vairāk nekā puse jeb 56 % Latvijas iedzīvotāju joprojām uzskata, ka rēķins jāsedz vīrietim, jaunākā paaudze arvien biežāk izvēlas citu pieeju – vienošanos un vienlīdzību tradicionālā...
Lasīt tālāk