Pārtikas ražotāji: pieprasījums pēc veselīgiem produktiem palielinās
Pieprasījums pēc veselīgiem produktiem ir jūtams, novērojuši pārtikas ražotāji, kas ir pievienojušies arī Sadarbības memorandam par pārtikas produktu sastāva uzlabošanu (turpmāk – pārtikas memorands) jeb reformulāciju.
Pārtikas memorands tapis sadarbībā ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru 2022. gadā, uzņēmējiem aktīvi iesaistoties sabiedrības veselības uzlabošanas veicināšanā. Pārtikas memoranda mērķis ir aicināt uzņēmējus, pārskatot receptes, samazināt produktos pievienotā cukura, sāls vai piesātināto tauku daudzumu. Uzņēmējiem ir jānorāda sākotnējā produkta uzturvērtība un paredzētais samazinājums noteiktā laika posmā.
Šobrīd ir jūtami izteikts pieprasījums pēc veselīgiem produktiem, novērojis uzņēmējs Maizes ceptuves SIA “Lāči” dibinātājs Normunds Skauģis. “Mēs pastāvīgi strādājam pie produktu sastāva pilnveidošanas, lai tie atbilstu mūsdienu veselīga uztura prasībām. Sabiedrības ēšanas paradumi ir pakļauti gan sociālajai videi, gan uzņēmēju iniciatīvām, un šobrīd pieprasījums pēc veselīgiem produktiem ir īpaši izteikts. Mūsu komanda aktīvi sadarbojas ar uztura speciālistiem, kuri sniedz ieteikumus veselīgu un uzturvielām bagātu produktu ražošanā. Mūsu mērķis ir turpināt attīstīt jaunus, veselībai draudzīgus produktus un uzlabot esošo produktu sastāvu,” komentē uzņēmējs.
Arī AS “Smiltenes piens” kvalitātes vadītāja Agita Opmane atzīst, ka pārtikas uzņēmumi spēlē būtisku lomu patērētāju uztura paradumu veidošanā. “Mums ir ļoti svarīga mūsu patērētāju veselība, un saprotam, ka cukurs un pārmērīgs sāls saturs ir galvenie veselīga uztura kaitnieki. Uzskatām par savu uzdevumu kaut nedaudz izglītot sabiedrību un radīt produktus ar mazu vai mazāku cukura saturu un augstu olbaltumvielu daudzumu. Šī gada laikā esam izstrādājuši trīs jaunus smūtija proteīna dzērienus ar zemu cukura saturu, bezlaktozes, kur tūlīt būs veikalu plauktos. Latvieši ir tauta ar labu apetīti un vēlmi labi un sātīgi paēst, tāpēc mēs ražojam visus tradicionālos latviešu tautai tik iecienītos piena produktus no 100% piena, ar maksimāli dabīgu to sastāvdaļu sarakstu, neizmantojam konservantus, nelietojam nevienu sintētisko krāsu un sintētisko aromātu. Uzņēmumi var ietekmēt un mainīt patērētāju paradumus, tomēr procesam ir nepieciešams ļoti ilgs laiks, uzskatām, ka izglītošana par veselīgu uzturu ir jāsāk jau skolā, jo jaunā paaudze lietas uztver daudz ātrāk un ar savām zināšanām izglīto vecākus,” stāsta uzņēmuma pārstāve, norādot, ka “Smiltenes piens” turpinās strādāt pie jauniem produktiem ar augstu uzturvērtību un produktiem ar zemu sāls saturu, piemēram, siera kraukšķiem.
Veselības ministrija aicina pārtikas memorandam pievienoties arī citus pārtikas ražotājus, kuru skaits šobrīd ir 12 populāri pārtikas produktu ražotāji Latvijā. Plašāka informācija par memorandu Veselības ministrijas mājas lapā.
Pasaules Veselības organizācija un OECD atzinīgi vērtē pasākumus, kas ilgtermiņā pozitīvi ietekmē sabiedrības veselību un valsts ekonomisko izaugsmi. Pētījumi rāda, ka katrs eiro, kas ieguldīts veselīga uztura paradumu veicināšanā, sniedz vairākas reizes lielāku ekonomisko ieguvumu. Starpsektoru sadarbība, iesaistot pārtikas ražotājus un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējus, ir būtisks faktors, lai nodrošinātu veselīga uztura pieejamību un veicinātu sabiedrības veselību.
Jau ziņots, ka Veselības ministrija ir izstrādājusi arī Rīcības plāna projektu liekā svara un aptaukošanās izplatības mazināšanai Latvijā laika posmā no 2025. līdz 2029. gadam. Šī plāna mērķis ir veidot visaptverošu pieeju, lai uzlabotu sabiedrības veselību, veicinot veselīgus uztura un dzīvesveida paradumus. Par to aizvadīta sabiedriskā apspriede un saņemti priekšlikumi gan no uzņēmējiem, gan ar sabiedrības veselību saistītām organizācijām.
Vēl par tēmu:
“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālākSaeimas deputāti: Sabiedriskā transporta pieejamība ir nepārdomāta, vecmodīga un nepiemērota iedzīvotāju paradumiem
Sabiedriskā transporta plānošana un pieejamība valsts dotētajos maršrutos, it īpaši reģionos un laukos, ir nepārdomāta, vecmodīga un nepiemērota iedzīvotāju paradumiem, to trešdien,...
Lasīt tālākUzņēmumu finanšu direktori sagaida ekonomikas atgūšanos un attīstību
2024. gads Baltijas valstu uzņēmumiem ir bijis kopumā labvēlīgāks, nekā iepriekšējais gads, bet attiecībā uz 2025. gadu ir virkne faktoru, kas ļauj saglabāt piesardzīgu optimismu, liecina...
Lasīt tālāk