Melnis: Lietotāju atbalsta pasākumu īstenošanai tiks novirzīti AS “Latvenergo” dividenžu maksājumi

Ministru kabinets (MK) atbalstīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavoto ziņojumu “Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai”. Ziņojumā iekļauti vairāki pasākumi lietotāju atbalsta nodrošināšanai, to īstenošanai novirzot daļu no AS “Latvenergo” peļņas.
Valdība š.g. 9.oktobra MK sēdē atbalstīja vairākus enerģētikas jomas pasākumus, kuru īstenošanai 2024. gadā plānots novirzīt 86,2 milj. eiro. No tiem būtiskākie pasākumi ir atbalsts aizsargātajiem lietotājiem un mērķēta atbalsta sistēmas izveide, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju labklājību. Saskaņā ar konceptuālo ziņojumu AS “Latvenergo” valsts kapitāla daļu turētājam no dividenžu maksājumiem paredzēts 2024. gada valsts budžetā novirzīt ne mazāk kā 199,3 milj. eiro.
Atbalsts aizsargātajiem lietotājiem
Lai mazinātu ietekmi uz enerģētisko nabadzību, KEM piedāvā ar nākamā gada 1. janvāri turpināt piemērot atbalstu aizsargātajiem lietotājiem elektroenerģijas rēķinu izmaksu segšanai. Proti, daudzbērnu ģimenēm 25 eiro liels izmaksu samazinājums katru mēnesi, bet pārējām grupām (trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai (personai); ģimenei (personai), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti; personai ar I invaliditātes grupu vai viņas aizgādnim) – 20 eiro.
Atbalsta nodrošināšanai katru gadu (2024., 2025., 2026. gads) plānots novirzīt 23,9 milj. eiro. Ņemot vērā š.g. 9. oktobra valdības atbalstu konceptuālajam ziņojumam, KEM drīzumā virzīs uz MK sēdi attiecīgos grozījumus regulējumā – “Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi”, lai ar 2024. gada 1.janvāri atbalsts aizsargātajiem lietotājiem būtu jau piemērojams.
Mērķēta atbalsta sistēmas izveide energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni
Lai arī, kopš š.g. pavasara energoresursu cenas ir stabilizējušās, mērķis ir nodrošināt pēc iespējas automatizētu mērķēta atbalsta sistēmu, kuru izmantos situācijā pie ārkārtēji augsta energoresursu cenu kāpuma. Atbalstu nav plānots piemērot pastāvīgi – visā apkures sezonā, bet piešķirt brīdī, kad tiks konstatēts energoresursu cenu ārkārtējs pieaugums tirgū (biržā).
Energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēma (EIKIS) automātiski noteiks mājsaimniecības, kuras kvalificēsies atbalsta saņemšanai. Tās būs mājsaimniecību grupas ar zemu un vidēji zemu ienākuma līmeni, proti, mājsaimniecībām, kuru ikmēneša izdevumi uz vienu tās locekli par mājokli varētu veidot 30% un vairāk no mājsaimniecības ienākumiem.
Pateicoties šai sistēmai, tiks sniegts mērķēts energoresursu atbalsts tām mājsaimniecībām, kuras ir pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam. Aptuvenais mājsaimniecību īpatsvars, kas varētu kvalificēties atbalstam, ir ap 40-50% mājsaimniecību Latvijā. Likumprojekts par šo sistēmu š.g. jūnijā tika apstiprināts valdībā un šobrīd iesniegts Saeimai. Plašāk skatīt šeit.
Sistēma atlasīs datus par ienākumiem, pensijām/pabalstiem un dzīvesvietu no vairāku institūciju datu bāzēm – Valsts ieņēmuma dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP). Pie sistēmas izstrādes un ieviešanas strādā Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKV). Mērķēta atbalsta sistēmas ieviešanu rekomendē arī Eiropas Komisija (EK), Starptautiskā enerģētikas aģentūra (IEA) un OECD. 2024.gadā EIKIS sistēmas ieviešanai un uzturēšanai plānots novirzīt 290 tūkst. eiro.
Atbalsts elektroenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanai
Elektroenerģijas tarifu stabilizācijai un pieauguma samazinājumam mājsaimniecībām plānots novirzīt līdz 50 milj. eiro. Par AS “Latvenergo” dividenžu rezervēšanu elektroenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanai valdība vienojās jau š.g. 26.septembrī. KEM sadarbībā ar iesaistītajām pusēm šobrīd strādā pie dažādiem risinājumiem tarifu kāpuma ierobežošanai. KEM līdz š.g. 1.novembrim iesniegs izskatīšanai MK ziņojumu ar izvērtējumu, kādā apmērā un veidā AS “Sadales tīkls” tarifu samazinājuma piemērošana ir turpināma 2024. gadā un, kāds ir kopējais nepieciešamais finansējuma apmērs.
Latvijas iestāšanās Starptautiskās enerģētikas aģentūrā (IEA)
Lēmumu par pievienošanos IEA Latvija atbalstīja 2022. gada rudenī. Starptautiskās enerģētikas aģentūras pārstāvju vizītes Latvijā notikušas divas reizes, kuru laikā padziļināti vērtēta Latvijas enerģētikas politika un sagatavotība ārkārtas reaģēšanas pasākumiem. Latvijas sekmīgas uzņemšanas gadījumā būs jānodrošina Latvijas pārstāvība valdē, komitejās un darba grupās.
Dalība IEA nodrošinās Latvijai virkni ieguvumu – no kuriem būtiskākie – nacionālās enerģētikas drošības stiprināšana un nacionālo interešu aizstāvība, sadarbojoties, ne tikai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, gan arī tādiem globāliem spēlētājiem kā ASV, Japānu un Ķīnu. Tāpat Latvijas iesaiste IEA darbā dos iespēju stiprināt analītisko darbu par enerģētikas sektoru, izmantojot IEA biedriem pieejamos datus, prognozes, analīzes un rekomendācijas.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālāk